Šverīne (Kreisfreie Stadt Schwerin)
Šverīne jeb Šverīna (de, la) ir pilsēta Vācijā, federālās zemes Mēklenburgas-Priekšpomerānijas administratīvais centrs. Atrodas starp vairākiem ezeriem, no kuriem ievērojamākais ir Šverīnes ezers.
Kā liecina Merzeburgas Tītmāra hronika, Šverīne radās 1160. gadā pēc Heinriha Lauvas rīkojuma, 1018. gadā nopostītā slāvu nocietinājuma Zverīnas (Zuarin, Zwěrin) tuvumā. Tā kļuva par pirmo lielo pilsētu iekarotajā slāvu teritorijā. No 1167. līdz 1648. gadam pilsētā bija bīskapa rezidence un reģiona garīgais centrs. 1358. gadā Mēklenburgas hercogs Albrehts II pilsētu ieguva mantojumā un ievācās pilī, kas, izņemot divus periodus, kalpoja par Mēklenburgas grāfu mājvietu līdz pat 1918. gadam. No 1628. līdz 1631. gadam hercogiem bija jāpamet pils kā soda mērs par viņu labajām attiecībām ar Dāniju un no 1756. līdz 1837. gadam hercogu rezidence atradās Ludvigslustē. 16. gadsimtā pilsēta bija pazīstama kā "Ziemeļu Florence". 1912. gadā pie Šverīnes tika nodibināta aviokompānija Fokker. Otrā pasaules kara laikā pilsētu ieņēma ASV karaspēks, tomēr pēc kara tā tika iekļauta VDR.
Kā liecina Merzeburgas Tītmāra hronika, Šverīne radās 1160. gadā pēc Heinriha Lauvas rīkojuma, 1018. gadā nopostītā slāvu nocietinājuma Zverīnas (Zuarin, Zwěrin) tuvumā. Tā kļuva par pirmo lielo pilsētu iekarotajā slāvu teritorijā. No 1167. līdz 1648. gadam pilsētā bija bīskapa rezidence un reģiona garīgais centrs. 1358. gadā Mēklenburgas hercogs Albrehts II pilsētu ieguva mantojumā un ievācās pilī, kas, izņemot divus periodus, kalpoja par Mēklenburgas grāfu mājvietu līdz pat 1918. gadam. No 1628. līdz 1631. gadam hercogiem bija jāpamet pils kā soda mērs par viņu labajām attiecībām ar Dāniju un no 1756. līdz 1837. gadam hercogu rezidence atradās Ludvigslustē. 16. gadsimtā pilsēta bija pazīstama kā "Ziemeļu Florence". 1912. gadā pie Šverīnes tika nodibināta aviokompānija Fokker. Otrā pasaules kara laikā pilsētu ieņēma ASV karaspēks, tomēr pēc kara tā tika iekļauta VDR.
Ģeogrāfiskā karte - Šverīne (Kreisfreie Stadt Schwerin)
Ģeogrāfiskā karte
Zeme (teritorija) - Vācija
Vācijas karogs |
Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro.
Valūta / Valoda
ISO | Valūta | Simbols | Zīmīgie cipari |
---|---|---|---|
EUR | Eiro (Euro) | € | 2 |
ISO | Valoda |
---|---|
DE | Vācu valoda (German language) |