Alžīra (Algiers)
Feniķiešiem vietā, kur mūsdienās atrodas Alžīrā, bija kolonija ar nosaukumu Ikosim. Senās Romas laikos apdzīvoto vietu sauca par Icosium. 5. gadsimtā pilsētu nopostīja vandaļi. Mūsdienu pilsētu 944. gadā dibināja berberi. 16. gadsimtā iedzīvotāju skaits pilsētā strauji pieauga, jo daudzi mauri, kas tika padzīti no Pireneju pussalas, šeit meklēja patvērumu. Daži no tiem kļuva par pirātiem, kas uzbruka spāņu tirdzniecības kuģiem. Tādēļ Spānija 1514. gadā uzbruka Alžīrai. Neilgi pēc tam Alžīra nonāca Osmaņu impērijas pakļautībā. Nākamos 300 gadus tā bija berberu pirātu galvenā osta. 1541. gadā pirātiem uzbruka Svētā Romas impērijas imperators Kārlis V, vēlāk līdz pat 19. gadsimtam tiem uzbruka arī briti, nīderlandieši un amerikāņi. 1830. gadā pirātu ostu iekaroja franči. Alžīra kļuva par franču koloniju centrālo pilsētu Ziemeļafrikā.
Otrā pasaules kara laikā Alžīra kļuva par Sabiedroto galveno bāzi Ziemeļafrikā. 1950. gados Alžīra bija centrālā pilsēta, kur notika pretošanās pret franču koloniālo varu. 1962. gadā Alžīrija kļuva par neatkarīgu valsti un Alžīra par tās galvaspilsētu.
1992. gadā Alžīras vecpilsēta tika iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
2001. gada novembrī Alžīrā bija plūdi, kas prasīja vairāk nekā 700 upurus, bet 2003. gada maijā zemestrīce paņēma aptuveni 2200 cilvēku dzīvības.
Ģeogrāfiskā karte - Alžīra (Algiers)
Ģeogrāfiskā karte
Zeme (teritorija) - Alžīrija
Alžīrijas karogs |
Viduslaikos Alžīrijā valdīja dažādas arābu un berberu dinastijas. 1517. gadā Alžīrijas teritoriju iekaroja Osmaņu impērija un tā bija osmaņu pārvaldībā līdz 1830. gadam, kad tā nokļuva Francijas pārvaldībā. 1962. gada 3. jūlijā Alžīrija kļuva par neatkarīgu valsti.
Valūta / Valoda
ISO | Valoda |
---|---|
AR | Arābu valoda (Arabic language) |