Ģeogrāfiskā karte - Beliza (Belize)

Beliza (en) ir neliela valsts Centrālamerikas austrumu daļā. To austrumos apskalo Karību jūra, kā arī tā robežojas ar Meksiku ziemeļrietumos un ar Gvatemalu dienvidos un rietumos. Belizas kopējā platība ir 22 966 km² un to ietekmē tropiskā klimata josla. Pēc 2015. gada datiem Belizas kopējais iedzīvotāju skaits ir 419 199 un tā ir 176. lielākā valsts pasaulē pēc iedzīvotāju skaita.

Belizas valsts pārvaldes forma ir parlamentāra demokrātija un konstitucionālā monarhija, kas sastāv no sešiem distriktiem un trīsdesmit viena vēlēšanu apgabala. Belizas galvaspilsēta ir Belmopana, bet lielākā pilsēta ir Beliza. Beliza ir Nāciju sadraudzības locekle, tāpēc valsts galva oficiāli ir karalis Čārlzs III, ko Belizā pārstāv ģenerālgubernators, kam ir jābūt belizietim.

Valsts nosaukums ir cēlies no Belizas upes nosaukuma. Līdz 1973. gadam - vairāk kā gadsimtu - Beliza bija britu kolonija, ko pazina kā Britu Hondurasu. Neatkarību tā ieguva 1981. gadā.

Valsts iedzīvotāji ir dažādu etnisko grupu pārstāvji - apmēram puse ir jauktas maiju un eiropiešu izcelsmes (metisi), 25% ir afrikāņi un afroeiropieši (kreoli), aptuveni 10% ir maiji un apmēram 6% - afroindiāņi.

Oficiālā valsts valoda Belizā ir angļu valoda un tā ir vienīgā Centrālamerikas valsts, kurai oficiālā valsts valoda ir angļu valoda. Aptuveni 50% iedzīvotāju dzimtā valoda ir spāņu valoda, un vēl aptuveni 20% tā ir pirmā svešvaloda. Maiju izcelsmes iedzīvotāji joprojām runā maiju valodās.

Aptuveni 50% iedzīvotāju ir Romas katoļi, gandrīz visi pārējie seko Anglikāņu baznīcas mācībai vai ir citi protestanti.