Lāču sala (Bjørnøya)
Lai arī vikingi un pomori jau senatnē varēja būt zinājuši par Lāču salas atrašanās vietu, par tās atklājējiem uzskata holandiešus Villemu Barencu un Jakobu van Hēmskerku, kuri to atklāja 1596. gada 10. jūnijā. Līdz 1920. gada Svalbāras līguma parakstīšanai, kad salu attiecināja uz Svalbāru, tā tika uzskatīta par terre nullius.
Neskatoties uz salas nomaļo atrašānās vietu, tajā bieži tikušas izvērstas dažādas aktivitātes, ieskaitot akmeņogļu ieguvi, vaļu medības, zvejniecību. 2002. gadā sala kopā ar apkārtējo akvatoriju tika pasludināta par dabas rezervātu.
Salā vairākkārt ir izveidotas īslaicīgas cilvēku apmetnes, no kurām ievērojamākā bija ogļraču apmetne Tunheima salas austrumu piekrastē. Šobrīd sala ir neapdzīvota, neskaitot norvēģu meteostaciju ar 9 cilvēku personālu.
* Svalbāras gubernatora mājaslapa Informācija par Lāču salu.
* Norvēģija Polārais institūts Informācija par Lāču salu.
* Meteoroloģiskā stacija
* Bjørnøya Meteorologiske Stasjon
Ģeogrāfiskā karte - Lāču sala (Bjørnøya)
Ģeogrāfiskā karte
Zeme (teritorija) - Svalbāra un Jana Majena sala
Valūta / Valoda
ISO | Valoda |
---|---|
RU | Krievu valoda (Russian language) |
NO | Norvēģu valoda (Norwegian language) |