Ģeogrāfiskā karte - Nigērija (Federal Republic of Nigeria)

Nigērija (Federal Republic of Nigeria)
Nigērija (en), oficiāli Nigērijas Federālā Republika (Federal Republic of Nigeria) ir valsts Rietumāfrikā. Tā atrodas Nigēras upes lejtecē pie Gvinejas līča. Valsts robežojas ar Beninu rietumos, Kamerūnu austrumos, Čadu ziemeļaustrumos un Nigēru ziemeļos. Nigērijā pēc 2018. gada datiem dzīvo ap 195,605 miljoniem iedzīvotāju. Pēc iedzīvotāju skaita tā ir lielākā valsts Āfrikā un septītā lielākā pasaulē. Nigērija ir Āfrikas Savienības, Nāciju Sadraudzības un OPEC dalībvalsts.

Nigērijai ir gara vēsture ne tikai kā sen apdzīvotai teritorijai, bet arī kā apgabalam, kurā pastāvējušas varenas impērijas un pilsētvalstis, pirms vēl to bija kolonizējušas Eiropas lielvaras. Hausi ziemeļos, ibo dienvidaustrumos un jorubi dienvidrietumos, Ifes pilsētas apkaimē, bija nodibinājuši un izveidojuši labi organizētas karalistes jau vairākus gadsimtus pirms tam, kad šeit ieradās eiropieši.

1851. gadā britu karaspēks ieņēma Lagosu. Tā tika oficiāli aneksēta 1861. gadā. 1901. gadā Nigērijas teritorija tika padarīta par Lielbritānijas protektoriātu. Valsts ieguva neatkarību 1960. gada 1. oktobrī kā Nigērijas federācija ar Elizabeti II kā valsts galvu un Nigērijas karalieni. 1963. gadā Nigērija kļuva par republiku, taču 1966. gadā tā nonāca armijas varā pēc valsts apvērsuma. Kopš tā laika valsts politikā iezīmējās saspīlētība starp musulmanisko ziemeļdaļu, no kuras nāca vairums armijas vadītāju, un kristīgo dienviddaļu, kuras pārstāvji parasti uzvarēja vēlēšanās. 1967. gadā valsts dienvidaustrumu daļa atdalījās no pārējās valsts un tika nodibināta Biafras Republika, kas aizsāka Nigērijas pilsoņu karu. Karā uzvarēja Nigērijas valdība un Biafra atkal kļuva par daļu no valsts. Nigērija atkal kļuva par republiku 1979. gadā pēc jaunās konstitūcijas ieviešanas. Tomēr tā nepastāvēja ilgi, jo pēc 4 gadiem Muhammadu Buhari veica valsts apvērsumu. Buhari tika gāzts cita apvērsuma rezultātā 1985. gadā. Pēc tā valsts piedzīvoja vēl 2 apvērsumus 1990. un 1993. gadā; pēdējo no tiem veica Sani Abača, kurš valdīja no 1993. līdz savai nāvei 1998. gadā. Pēc Abačas nāves viņa pēctecis pieņēma jaunu konstitūciju, kas nodrošināja vairāku partiju vēlēšanas un paredzēja abu lielo reliģisko kopienu pārstāvju rotāciju prezidenta amatā. 1999. gada 5. maijā vara tika nodota bijušajam armijas komandierim Olusegunam Obasandžo, kurš bija valdījis kā militārais līderis no 1976. līdz 1979. gadam.

Obasandžo tika atkārtoti ievēlēts 2003. gadā. 2007. gadā par valsts prezidentu kļuva Umaru Jaradua. Viņš nomira 2010. gada 5. maijā un tika rīkotas jaunas vēlēšanas. Par pagaidu prezidentu kļuva Gudlaks Džonatans. G. Džonatans uzvarēja 2011. gada vēlēšanās. 2015. gada vēlēšanās viņš vēlreiz kanditēja uz prezidenta amatu, taču zaudēja Muhammadu Buhari. Buhari tika atkārtoti ievēlēts 2019. gada vēlēšanās.

Kopš 2009. gada Nigērijas ziemeļaustrumu daļā darbojas teroristu grupējums Boko Haram, kurš valstī grib ieviest šariatu. Tas tika dibināts 2002. gadā. Sākumā grupa bija visai miermīlīga, taču sāka palielināt savu uzbrukumu skaitu pēc grupas līdera nāves 2009. gada jūlijā. Tika uzsākta bruņota sacelšanās, kas turpinās vēl joprojām. Grupa galvenokārt darbojas Jobes, Kano, Borno un Kadunas štatos. Boko Haram neiesaistās Nigērijas politiskajā sistēmā, ievērojot fundamentālisma islāma formu, kas aizliedz dalību, ja vien sistēma nav balstīta uz šariatu vai islāma likumiem. Grupa ir veikusi pašnāvnieku uzbrukumus, bumbu sprādzienus un cilvēku nolaupīšanu štatos, kuros tā ir aktīva. 2014. gada 14. aprīlī kaujinieki nolaupīja 276 skolnieces no internātskolas Čibokā, Borno štatā. Nolaupīšana izraisīja globālu sašutumu un sociālajos tīklos tika uzsākta kampaņa #BringBackOurGirls. 2014. gada 24. augustā Boko Haram Nigērijas ziemeļaustrumos pasludināja kalifātu un sāka ieņemt teritoriju Nigērijā, Čadā, Kamerūnā un Nigērā. To valstu līderi uzsāka cīņu pret grupējumu un 2015. gada aprīlī grupa kontrolēja tikai mazu teritoriju Nigērijas ziemeļaustrumos un atkāpās Sambisas mežā.

 
Apkaime (pilsēta) - Zeme (teritorija)  
Ģeogrāfiskā karte - Nigērija (Federal Republic of Nigeria)
Ģeogrāfiskā karte
Ģeogrāfiskā karte - NigērijaUn-nigeria.png
Un-nigeria.png
3092x2367
freemapviewer.org
Ģeogrāfiskā karte - NigērijaFile:Nigeriamap.jpg
File:Nigeriamap.jpg
759x599
freemapviewer.org
Ģeogrāfiskā karte - Nigērijanigeria_pol93.jpg
nigeria_pol93.jpg
1134x1288
freemapviewer.org
Ģeogrāfiskā karte - NigērijaAfro_asiatic_peoples_nigeria.png
Afro_asiatic_peoples...
2846x2313
freemapviewer.org
Ģeogrāfiskā karte - NigērijaNigeria_BMNG.png
Nigeria_BMNG.png
2302x1923
freemapviewer.org
Afro_asiatic_peoples...
2846x2313
upload.wikimedia.org
Nigeria_Regions_map....
2500x1954
upload.wikimedia.org
calabar_tpc_1996.jpg
2206x1485
www.lib.utexas.edu
Nigeria_states_1987-...
1869x1658
upload.wikimedia.org
GRMC%2BCIA%2Bmap%2Bo...
1596x1600
1.bp.blogspot.com
large_detailed_polit...
1600x1225
www.vidiani.com
Nigeria+Map+.jpg
1584x1224
4.bp.blogspot.com
physical_and_road_ma...
1484x1274
www.vidiani.com
Nigeria-physical-map...
1412x1123
www.ezilon.com
political-map-of-Nig...
1412x1105
www.ezilon.com
nigeria_oil_gas_and_...
1100x1401
www.theodora.com
karte-2-844.gif
1300x1136
www.welt-atlas.de
nigeria_pol93.jpg
1134x1288
www.lib.utexas.edu
map3.jpg
1242x1147
www.waado.org
1260px-Afro_asiatic_...
1260x1024
upload.wikimedia.org
map-lagos-tpc-1997.j...
1150x1119
www.globalsecurity.o...
14665240-nigeria-map...
1059x1200
us.123rf.com
nigeria.gif
994x1160
www.lib.utexas.edu
nigeria_physical_sha...
994x1160
www.theodora.com
map-nigeria.jpg
1200x917
www.geographicguide....