Vatikāns (Vatican City)
Valstij ir sava radiostacija, kas raida 47 valodās, sava nacionālā himna, karogs, savi veikali un izdevniecība, un pastmarkas. Apgrozībā ir trīs Vatikāna monētu sērijas. Pirmā sērija, uz kuras ir Viņa Svētības Jāņa Pāvila II attēls, izlaista laikā no 2002. līdz 2005. gadam. Otrā sērija, kuru sāka izlaist 2005. gada jūnijā, attēlo kambarsulaiņa, Vatikāna valsts pagaidu vadītāja, ģerboni, kas novietots uz Apustuliskā Kambara emblēmas monētas centrā. Trešo sēriju izlaida 2006. gada aprīlī. Uz monētas ir Viņa Svētības pāvesta Benedikta XVI attēls un uzraksts “CITTÀ DEL VATICANO”. Pa labi no portreta gada skaitlis "2006" un naudas kaltuves zīme "R".
Tiek uzskatīts, ka šī senatnē neapdzīvotā Romas teritorija (ager vaticanus) vienmēr tika uzskatīta par svētvietu, arī pirms kristietības rašanās. 326. gadā tika uzcelta Konstantīna bazilika virs tradicionāli pirmā pāvesta Sv. Pētera kapa.
Pāvesti kā Pāvesta valsts galvas bija apkārtējo zemju valdnieki līdz pat 19. gadsimta vidum, kad nodibinājās Itālijas valsts, bet pāvests, protestēdams pret savu zemju sagrābšanu, atradās t. s. Laterāna gūstā. Situāciju atrisināja Laterāna līgumi 1929. gadā starp pāvestu un toreizējo Itālijas līderi Benito Musolīni, kura rezultātā tika nodibināts Vatikāns.
Ģeogrāfiskā karte - Vatikāns (Vatican City)
Ģeogrāfiskā karte
Zeme (teritorija) - Vatikāns
Vatikāna karogs |
Valstij ir sava radiostacija, kas raida 47 valodās, sava nacionālā himna, karogs, savi veikali un izdevniecība, un pastmarkas. Apgrozībā ir trīs Vatikāna monētu sērijas. Pirmā sērija, uz kuras ir Viņa Svētības Jāņa Pāvila II attēls, izlaista laikā no 2002. līdz 2005. gadam. Otrā sērija, kuru sāka izlaist 2005. gada jūnijā, attēlo kambarsulaiņa, Vatikāna valsts pagaidu vadītāja, ģerboni, kas novietots uz Apustuliskā Kambara emblēmas monētas centrā. Trešo sēriju izlaida 2006. gada aprīlī. Uz monētas ir Viņa Svētības pāvesta Benedikta XVI attēls un uzraksts “CITTÀ DEL VATICANO”. Pa labi no portreta gada skaitlis "2006" un naudas kaltuves zīme "R".
Valūta / Valoda
ISO | Valoda |
---|---|
FR | Franču valoda (French language) |
IT | Itāļu valoda (Italian language) |
LA | Latīņu valoda (Latin) |