Benina, oficiāli Beninas Republika (République du Bénin) ir valsts Rietumāfrikā. To dienvidos apskalo Gvinejas līcis, tā robežojas ar Togo rietumos, ar Nigēriju austrumos, bet ar Burkinafaso un ar Nigēru ziemeļos. Benina atrodas Subsahāras Āfrikas daļā. Beninas kopējā platība ir 114 763 km 2 un to ietekmē tropu josla. Beninai ir samērā līdzens reljefs izņemot ziemeļrietumu daļa uz robežas ar Togo, kurā ir izvietojusies Atakoras grēda. Benina ar 10,32 miljoniem iedzīvotāju ir astoņdesmit piektā lielākā valsts pasaulē.
Lai gan valsts ir pieredzējusi ekonomisko attīstību pēdējo gadu laikā un ir viena no Āfrikas lielākājām kokvilnas ražotājām, tā ir viena no nabadzīgākajām valstīm pasaulē.
No 17. gadsimta sākuma mūsdienu Beninas teritorijā pastāvēja Dahomejas karaliste. Tā bija plaši pazīstama ar reālistisku bronzas figūru lējumiem. Tās iedzīvotāji tirgojās ar ziloņkaulu, pipariem, palmu eļļu un vergiem, kurus tālāk pārdeva portugāļiem. Pēc vergu tirdzniecības aizliegšanas Dahomeja zaudēja savu varenību. 1892. gadā Francija pakļāva Beninu un 1899. gadā iekļāva to Franču Rietumāfrikā. 1960. gadā Benina ieguva neatkarību kā Dahomejas Republika. 1972. gadā pulkvedis Matjē Kereku veica valsts apvērsumu un kļuva par valsts prezidentu. 1975. gadā viņš par valsts ideoloģiju pasludināja marksismu-ļeņinismu un pārdēvēja valsti par Beninas Tautas Republiku. Nemieri 1989. gadā piespieda Kereku attiekties no marksisma-ļeņinisma un sarīkot brīvas vēlēšanas. 1990. gada 1. martā valsti pārdēvēja par Beninas Republiku. 1991. gada prezidenta vēlēšanās Kereku zaudēja Nikeforam Soglo. Mūsdienās Beninā valda daudzpartiju demokrātija.
Apkaime (pilsēta) - Zeme (teritorija)
.svg)
