Ģeogrāfiskā karte - Bosnija un Hercegovina (Bosnia and Herzegovina)

Bosnijas un Hercegovinas karogs

Bosnija un Hercegovina (hr, sr) ir valsts Balkānu pussalas centrālajā daļā. Sastāv no autonomajām administratīvajām vienībām — Bosnijas un Hercegovinas Federācijas, Serbu Republikas un Brčko apriņķa. Valsts rietumos un ziemeļos robežojas ar Horvātiju, austrumos ar Serbiju, dienvidaustrumos ar Melnkalni. Valstij arī ir neliela izeja uz Adrijas jūru.

2012. gadā Eiropas Komisija uzsāka sarunas ar Bosnijas un Hercegovinas sastāvā esošo politisko vienību pārstāvjiem par iespējamo Eiropas Savienības kandidātvalsts statusa piešķiršanu. 2016. gada 15. februārī Bosnija un Hercegovina iesniedza pieteikumu dalībai Eiropas Savienībā un 2016. gada decembrī no Eiropas Komisijas saņēma pievienošanās jautājumu sarakstu.

Valsts nosaukums ir cēlies no Bosnas upes nosaukuma. 12. gadsimta vidū izveidojās Bosnijas banats, kas atradās Ungārijas karalistes vasaļatkarībā. 1377. gadā Bosnija kļuva par neatkarīgu karalisti. 15. gadsimta bosniešu hercoga Stefana Vukčiča Kosača pārvaldīto Bosnijas daļu sāka dēvēt par Hercegovinu.

No 1463. līdz 1878. gadam Bosnija un Hercegovina atradās Osmaņu impērijas pakļautībā. 1878. gadā pēc Krievu—turku kara šo teritoriju nodeva Austroungārijai, kas to oficiāli anektēja 1908. gada Bosnijas krīzes laikā. Pēc Pirmā pasaules kara sabrukušās Austroungārijas teritorijā tika pasludināta Slovēņu, horvātu un serbu valsts, kas apvienojās ar Serbijas karalisti, izveidojot Serbu, horvātu un slovēņu karalisti, kas 1929. gadā tika pārdēvēta par Dienvidslāvijas karalisti. Pēc Otrā pasaules kara tika izveidota Bosnijas un Hercegovinas Sociālistiskā Republika, kas atradās Dienvidslāvijas Sociālistiskās Federatīvās Republikas sastāvā. 1991. gada oktobrī Bosnijas un Hercegovinas parlaments pieņēma suverenitātes memorandu, bet serbu deputāti pameta parlamentu un izveidoja atsevišķu serbu parlamentu. 1992. gada 3. martā Bosnija un Hercegovina pasludināja neatkarību. Serbu pretestība izraisīja Bosnijas karu, kurā no 1993. gada sākuma līdz 1994. gada martam Bosnijas un Hercegovinas Republika bija spiesta cīnīties gan ar Serbu Republiku, kuru atbalstīja Dienvidslāvijas Federatīvā Republika, gan ar Horcegbosnijas Horvātu Republiku, kuru atbalstīja Horvātija. 1995. gada augustā konfliktā iesaistījās NATO, bombardējot Bosnijas serbu armijas pozīcijas, kas piespieda serbus uzsākt miera sarunas. Gada nogalē tika noslēgta Deitonas vienošanās, saskaņā ar kuru Bosnijas un Hercegovinas sastāvā tika izveidotas divas autonomas teritorijas — Bosnijas un Hercegovinas Federācija un Serbu Republika.