Ģeogrāfiskā karte - Centrālāfrikas Republika (Central African Republic)

Centrālāfrikas Republikas karogs

Centrālāfrikas Republika vai saīsināti Centrālāfrika (fr; IPA: vai Centrafrique, IPA: ) ir valsts Centrālajā Āfrikā ar galvaspilsētu Bangi. CĀR robežojas ar Čadu ziemeļos, Sudānu un Dienvidsudānu austrumos, Kongo Republiku un Kongo Demokrātisko republiku dienvidos, un Kamerūnu rietumos. Robežu kopgarums 5203 km.

Lielākā daļa CĀR sastāv no Sudānas-Gvinejas savannas, tāpat tajā atrodas Sahelas-Sudānas zona valsts ziemeļos un ekvatoriālo mežu zona dienvidos. Divas trešdaļas no valsts atrodas Ubangi upes baseinā, kura tek dienvidu virzienā uz Kongo upi, kamēr atlikusī trešdaļa atrodas Šari upes baseinā, kura tek uz ziemeļiem uz Čadas ezeru.

Tā kā lielākā daļa teritorijas atrodas Ubangi un Šari upju baseinā, franči šo koloniju nosauca šī reģiona vārdā par Ubangi-Šari. Šī franču kolonija kļuva par Francijas daļēju autonomiju 1958. gadā un vēlāk, par neatkarīgu valsti. Pirmos trīsdesmit gadus pēc neatkarības iegūšanas CĀR prezidenti netika ievēlēti demokrātiskās vēlēšanās. Pirmās demokrātiskās vēlēšanas notika 1993. gadā par ārvalstu līdzekļiem un ar ANO Vēlēšanu Lietu Komisijas palīdzību. Tajās uzvarēja Anžs Felikss Patasē, bet pēc laika prezidents Patasē zaudēja atbalstu un 2003. gadā varu sagrāba ģenerālis Fransuā Bozizē. Bozizē uzvarēja 2005. gada maija vēlēšanās, bet 2013. gadā viņu gāza nemiernieki ar Mišelu Džotodiju priekšgalā. Džotodijas laikā valsti pārņēma vardarbība starp musulmaņu mazākumu un kristiešu vairākumu, līdz 2014. gada janvārī viņš atkāpās no prezidenta amata, un par pagaidu prezidentu kļuva Katrīna Samba-Panza, pirmā sieviete šajā amatā. 2015.-2016. gada vēlēšanās uzvarēja Fostēns-Aršanžs Tuadera.

Neraugoties uz saviem bagātajiem minerālu resursiem, Centrālāfrikas Republika ir viena no nabadzīgākajām valstīm pasaulē.

Centrālāfrikas Republika ir valsts bez izejas uz jūru, kas atrodas Āfrikas kontinenta iekšienē. Liela daļa teritorijas sastāv no līdzenas vai lēzenas plakankaļņu savannas (Azandes plakankalne), kas atrodas aptuveni 500 m virs jūras līmeņa. Ziemeļaustrumos atrodas Fertita kalnu masīvs, sastāvošs no atsevišķiem kalniem un grēdām (Aburaseinas, Dar-Šallas un Mongo), un valsts dienvidrietumu daļā ir izkaisīti erodēti klinšaini pakalni ("kagasi"). Ziemeļrietumos uz robežas ar Kamerūnu atrodas Karres kalni (pazīstami arī kā Jades masīvs), granīta plato ar augstumu virs kilometra. Rietumu daļā Berberati-Buāras-Bodas apkaimē balta kaļķakmens viļņota plakankalne. Austrumdaļa kopumā nolaidena dienvidu virzienā.

Centrālāfrikas Republikas platība ir 622 984 kvadrātkilometri (ap 10 reizes lielāka par Latviju). Meži aizņem tikai apmēram 8%, pārsvarā dienvidu daļā. Pieskaitot arī savannas skrajmežus un krūmājus, mežu procents sasniedz 36% teritorijas. Mežu izciršanas līmenis ir 0,4% gadā, nelegālas cirtnes ir norma. Lielu daļu dienvidu robežas veido Kongo upes pietekas - no austrumu puses tekošā Mbomu robežupe, saplūstot ar no dienvidiem plūstošo Ueles upi, veido Ubangi upi. Rietumos Sangas upe plūst uz dienvidiem cauri lielai valsts daļai. Austrumu robeža atrodas pie Kongo un Nīlas ūdensšķirtnes malas, centrālajā daļā ir ūdenšķirtne starp Kongo un Čadas ezeru.

Zemākais punkts ir Ubangi upe (335 m) uz robežas ar Kongo DR, augstākais - Ngaui kalns (ap 1410 m) uz Kamerūnas robežas.

Vairums valsts teritorijas ietilpst Bangi negatīvajā magnētiskajā anomālijā, kuras izcelsme nav skaidra. Hipotēzes saista to ar magmatisko iežu izplūdi vai milzu meteorīta nokrišanu prekembrijā 540 miljonus gadu atpakaļ.

Robežu garums: ar Kamerūnu 901 km, ar Čadu 1556 km, ar Kongo DR 1747 km, ar Kongo R 487 km, ar Dienvidsudānu 1055 km, ar Sudānu 174 km.