Dienvidsudāna (South Sudan)
![]() |
![]() |
Reģiona autonomais statuss ir noteikts saskaņā ar 2005. gadā parakstīto miera līgumu starp Sudānas Tautas atbrīvošanas kustību un Sudānas valdību. Ar līguma parakstīšanu tika izbeigts Otrais Sudānas pilsoņu karš, kas bija ilgākais pilsoņu karš Āfrikas vēsturē.
Laika posmā no 2011. gada 9. līdz 15. janvārim Dienvidsudānā notika neatkarības referendums par atdalīšanos no Sudānas. 30. janvārī publicētie neoficiālie rezultāti liecināja, ka 99% nobalsojušo bija par atdalīšanos. Dienvidsudāna kļuva par neatkarīgu valsti. Dienvidsudāna tika uzņemta ANO sastāvā, un kļuva par tās 193. dalībvalsti.
Dienvidsudāna bija britu kolonija līdz 1956. gadam. 1956. gadā tā ieguva neatkarību no Lielbritānijas, kā daļa no Sudānas. Pēc Pirmā Sudānas pilsoņu kara, Dienvidsudānas autonomais reģions tika izveidots 1972. gadā un pastāvēja līdz 1983. gadam. 1983. gadā sākās Otrais Sudānas pilsoņu karš, kas beidzās ar miera līguma parakstīšanu starp Sudānas Tautas atbrīvošanas kustību un Sudānas valdību 2005. gadā. Tajā pašā gadā tika izveidota Dienvidsudānas autonomā valdība. Dienvidsudāna kļuva par neatkarīgu valsti 2011. gada 9. jūlijā, pēc referenduma, kas notika laika posmā no 2011. gada 9. līdz 15. janvārim, kurā gandrīz 99% vēlētāju nobalsoja par atdalīšanos no Sudānas. Par pirmo prezidentu kļuva Salva Kīrs Majardits.
2013. gadā 14. decembrī Kīrs apsūdzēja viceprezidentu Rieku Mačaru un desmit citus apvērsuma mēģinājumā. Mačars noliedza apsūdzību un aizbēga no valsts, lai dibinātu opozīcijas partiju. Sākās konflikts starp Dienvidsudānas armiju un Mačara spēkiem, kas pārvērtās pilsoņu karā. 2014. gada janvārī tika panākta pirmā vienošanās par pamieru. Tomēr cīņas turpinājās, un pēc tam sekoja vairākas citas vienošanās par pamieru. 2015. gada augustā tika parakstīts miera līgums. Mačars atgriezās Džūbā un atkal tika iecelts par viceprezidentu 2016. gada aprīlī.
Mačars aizbēga no galvaspilsētas, kad tajā atsākās cīņas 2016. gada jūlijā. Viņam tika dota iespēja atgriezties, lai turpinātu sarunas par mieru, taču viņš neatgriezās. 2016. gada 23. jūlijā Mačaru kā viceprezidentu nomainīja Tabans Dengs.
Valstī no 2017. gada februāra līdz maijam bija bads. 20. februārī tika oficiāli pasludināts bada stāvoklis. Par bada iemesliem tika uzskatīti valstī notiekošais pilsoņu karš un ekonomiskais sabrukums. Bada stāvoklis beidzās jūnija beigās, taču joprojām 1,7 miljoni cilvēku cieta no pārtikas trūkuma.
Kopš 2013. gada decembra ilgušais konflikts tika izbeigts 2020. gada februārī, kad konkurējošie vadītāji Salva Kīrs Majardits un Rieks Mačars panāca vienošanos un izveidoja koalīcijas valdību, dodot iespēju bēgļiem atgriezties mājās.