Horvātijas Republika ir valsts Eiropā, Balkānu reģionā, tās galvaspilsēta ir Zagreba. Tā robežojas ar Slovēniju un Ungāriju ziemeļos, Serbiju ziemeļaustrumos, Bosniju un Hercegovinu austrumos, Melnkalni dienvidaustrumos un Adrijas jūru dienvidos. Horvātija tika ievēlēta par ANO Drošības padomes biedru uz 2008. un 2009. gadu. Kopš 2009. gada 1. aprīļa Horvātija ir NATO dalībvalsts. 2011. gada 9. decembrī Horvātija un Eiropas Savienība parakstīja pievienošanās līgumu un 2013. gada 1. jūlijā tā kļuva par 28. Eiropas Savienības dalībvalsti.
Romas impērijas laikā mūsdienu Horvātijas teritorija bija sadalīta starp Dalmācijas un Panonijas provincēm. 293. gadā imperators Diokletiāns savā dzimtajā Salonas pilsētā (tagad Splita) pavēlēja celt milzu pili, kas kļuva par imperatora rezidenci. 7. un 8. gadsimtā Horvātiju ieņēma avāri un slāvi. 1102. gadā Horvātija tika apvienota personālūnijā ar Ungāriju. No 1420. līdz 1797. gadam Dalmācija un Istrija bija Venēcijas republikas sastāvā.
Pēc Ungārijas sakāves 1526. gada Mohāčas kaujā Horvātija nokļuva Hābsburgu monarhijas pakļautībā. Līdz 1699. gadam lielākā daļa Horvātijas bija Osmaņu impērijas pakļautībā. Pēc Austroungārijas sabrukuma 1918. gada decembrī izveidojās Serbu, Horvātu un Slovēņu Karaļvalsts. Dalmācijas lielākās pilsētas Rijeka un Zadara starp kariem bija Itālijas teritorijā. Otrā pasaules kara laikā 1941. gada aprīlī Horvātijā iebruka vācu, itāļu un ungāru karaspēks, okupētajā teritorijā izveidojās Horvātijas Neatkarīgā valsts, kuras sastāvā iekļāva arī Bosniju un Hercegovinu.
Pēc Otrā pasaules kara tā bija Dienvidslāvijas Sociālistiskās Federatīvās Republikas (DSFR) sastāvā. 1991. gada 25. jūnijā Zagrebā Horvātijas parlaments pasludināja Horvātijas valsts neatkarību. Pēc DSFR sabrukšanas 1991. gadā sākās Horvātijas karš un Bosnijas karš (1992—1995).
Apkaime (pilsēta) - Zeme (teritorija)
