Ģeogrāfiskā karte - Maķedonija (North Macedonia)

Maķedonija, oficiālais pašnosaukums Maķedonijas Republika, pagaidu oficiālais nosaukums Bijusī Dienvidslāvijas Republika Maķedonija (Поранешна Југословенска Република Македонија), ir valsts Dienvidaustrumeiropā, kas atrodas uz Balkānu pussalas. Valsts ir viena no bijušajām Dienvidslāvijas republikām, kura pasludināja neatkarību 1991. gadā. Maķedonija aizņem aptuveni 38% no kopējās Maķedonijas reģiona platības. Robežojas ar Grieķiju dienvidos, Bulgāriju austrumos, Serbiju un Kosovu ziemeļos un Albāniju rietumos. Valsts reljefs lielākoties ir kalnains. Lai gan tā ir iekšzemes valsts, tai ir vairāk nekā 50 ezeri un 16 kalni, kas ir augstāki par 2000 metriem.

Maķedonija ir suverēna, neatkarīga , demokrātiska , un labklājīga valsts. Valsts galvaspilsēta ir Skopje ar 506 926 iedzīvotājiem (2004.). Citas lielākās pilsētās ir Bitola, Kumanova, Prilepa, Tetova, Velesa, Ohrida un Gostivara. Maķedonijas platība 25 713 kvadrātkilometri un tajā dzīvo ap 2 114 550 iedzīvotāju (2009.), no kuriem lielākā daļa ir maķedonieši. Valsts oficiālā valoda ir maķedoniešu valoda, bet oficiālā valūta ir Maķedonijas dinārs.

1993. gadā Maķedonija kļuva par Apvienoto Nāciju Organizācijas locekli, bet valsts nosaukuma strīda dēļ ar Grieķiju tā tika uzņemta ANO uz pagaidu laiku kā Bijusī Dienvidslāvijas Republika Maķedonija . Kopš 2005. gada decembra tā ir arī Eiropas Savienības kandidātvalsts un ir uzsākusi pievienošanos NATO. 2018. gadā Maķedonija panāca vienošanos ar Grieķiju, ka turpmāk Maķedonijas oficiālais nosaukums būs Ziemeļmaķedonijas Republika. Šādu nosaukuma maiņu atbalstīja iedzīvotāji referendumā, taču vēl nepieciešams atbalsts valsts parlamentā.