Sudāna (, as-Sūdān), oficiāli Sudānas Republika (, Jumhūrīyat as-Sūdān) ir valsts Ziemeļaustrumāfrikā. Sudāna robežojas ar Ēģipti ziemeļos, Sarkano jūru ziemeļaustrumos, Eritreju un Etiopiju dienvidaustrumos, Dienvidsudānu dienvidos, Centrālāfrikas Republiku dienvidrietumos, Čadu rietumos un Lībiju ziemeļrietumos. Sudāna ir 16. lielākā valsts pasaulē pēc platības un 3. lielākā Āfrikā. Nīlas upe sadala valsti austrumu un rietumu daļās. Tās dominējošā reliģija ir islāms.
Sudāna ir Apvienoto Nāciju Organizācijas, Āfrikas Savienības, Arābu valstu līgas locekle, kā arī Pasaules Tirdzniecības organizācijas novērotājvalsts. Tās galvaspilsēta ir Hartūma, politiskais, kultūras un tirdzniecības centrs. Tā ir federāla, prezidentāla, demokrātiska republika. Sudānas politiku regulē parlamentāra organizācija, kuru sauc par nacionālo asambleju. Sudānas tiesu sistēma ir balstīta uz islāma likumiem.
Sudāna cieš no vairākām problēmām. Sudānas vēstures lielāko daļu tauta ir cietusi no niknām etniskām nesaskaņām un to moca iekšējie konflikti: 2 pilsoņu kari un karš Dārfūrā. Sudānā ir arī problēmas ar cilvēktiesību ievērošanu, īpaši jautājumos par etnisko tīrīšanu un tautas verdzību.
Sudāna ir valsts Ziemeļaustrumāfrikā. Tās platība ir 1 886 068 km 2 . Tā robežojas ar Ēgipti ziemeļos, Sarkano jūru ziemeļaustrumos, Eritreju un Etiopiju dienvidaustrumos, Dienvidsudānu dienvidos, Centrālāfrikas Republiku dienvidrietumos, Čadu rietumos un Lībiju ziemeļrietumos. Tā ir 3. lielākā valsts Āfrikā un 16. lielākā pasaulē. Pirms Dienvidsudānas atdalīšanās ar 2 505 813 km 2 lielu platību, Sudāna bija vislielākā valsts Āfrikā.
Sudānu ziemeļaustrumos apskalo Sarkanā jūra. Tai ir 853 km gara krasta līnija gar Sarkano jūru. Caur Sudānu tek Baltā Nīla un Zilā Nīla, kuras tās galvaspilsētā Hartūmā saplūst kopā, lai veidotu Nīlu. Nīla tālāk tek uz ziemeļiem caur Ēģipti un beigās ieplūst Vidusjūrā.
| ISO |
Valūta |
Simbols |
Zīmīgie cipari |
| SDG |
Sudānas mārciņa
(Sudanese pound) |
جس. |
2 |
Apkaime (pilsēta) - Zeme (teritorija)
.svg)
