Zeme (teritorija)
Britu Indijas Okeāna Teritorija
Britu Indijas Okeāna Teritorija ir Lielbritānijai piederoša atkarīga teritorija, kas atrodas Indijas okeānā. Britu Indijas Okeāna Teritorijā ietilpst seši koraļļu atoli.
Kategorija:Dienvidāzija Kategorija:Indijas okeāna salas Kategorija:Atkarīgās teritorijas Kategorija:Eiropas Savienības īpašās teritorijas
ASV Virdžīnas
ASV Virdžīnu salas ir ASV salu teritorija (insular area) starp Karību jūru un Atlantijas okeānu uz austrumiem no Puertoriko. Atrodas Virdžīnu salu arhipelāgā, un aizņem tā dienvidrietumu daļu (otrā arhipelāga daļā ir Britu Virdžīnu salas). Salas — Sentomasa (''St. Thomas), Sentdžona (St. John), Santakrusa (St. Croix) un Votera (Water Island''), kā arī daudzas sīkākas salas.
ASV Virdžīnu salās dzimuši:
Amerikas Savienotās Valstis
Amerikas Savienotās Valstis, arī ASV jeb Savienotās Valstis (United States, USA, US), ir federāla konstitucionāla republika, kas sastāv no 50 štatiem un no viena federālā apgabala. Valsts atrodas galvenokārt Ziemeļamerikas centrālajā daļā, kur tās savstarpēji saistītie 48 štati un galvaspilsētas apgabals Vašingtona ir izvietoti starp Atlantijas un Kluso okeānu. Ziemeļos tā robežojas ar Kanādu, bet dienvidos ar Meksiku. Savienotajās Valstīs bez kontinentālajiem štatiem ietilpst arī Aļaska un Havajas. Aļaskas štats atrodas Ziemeļamerikas ziemeļrietumos, kur tas austrumos robežojas ar Kanādu, savukārt rietumos ir jūras robeža ar Krieviju, kas iet cauri Beringa šaurumam. Havaju štats ir arhipelāgs Klusā okeāna vidū. Savienoto Valstu pakļautībā ir arī teritorijas Karību jūrā (Puertoriko un ASV Virdžīnas) un Klusajā okeānā (nozīmīgākās no tām ir Amerikāņu Samoa, Guama un Ziemeļu Marianas Salas).
Ar 9,83 miljoniem km² lielu platību un 306 miljoniem iedzīvotāju Savienotās Valstis ir trešā vai ceturtā lielākā valsts pasaulē pēc platības, savukārt pēc iedzīvotāju skaita tā stabili ir trešā lielākā valsts. Amerikāņi ir viena no pasaules etniski daudzveidīgākajām un daudzkulturālākajām nācijām. ASV ekonomika ir lielākā nacionālā ekonomika pasaulē, 2008. gadā tās iekšzemes kopprodukts bija 14,3 triljoni ASV dolāru (23% no visas pasaules un gandrīz 21% no pirktspējas paritātes).
Barbadosa
Barbadosa (izrunā: ) ir salu valsts, kas atrodas Centrālamerikā, Atlantijas okeāna rietumos. No visām Karību jūras salām Barbadosa atrodas vistālāk uz austrumiem. Tuvākā kaimiņvalsts ir Sentvinsenta un Grenadīnas, kas atrodas aptuveni 160 km uz rietumiem. Barbadosa ir neatkarīga valsts, Apvienotās Karalistes pakļautībā tā bija līdz 1966. gadam. Barbadosas galvaspilsēta ir Bridžtauna.
Barbadosā dzīvo 285 tūkstoši iedzīvotāju, no kuriem aptuveni 90% ir pēcteči vergiem, kurus savulaik ieveda no Āfrikas. Oficiālā valsts valoda ir angļu valoda. Dominējošā reliģija ir kristietība, galvenokārt, protestantisms.
Bermuda
Bermudu salas ir Lielbritānijas aizjūras teritorija Atlantijas okeānā, nedaudz vairāk kā 1000 kilometrus uz austrumiem no Ziemeļamerikas austrumu krasta. Tā atrodas Bermudu salu grupā, ko veido vistālāk uz ziemeļiem izvietojušās koraļļu salas pasaulē. Teritorijas galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Hamiltona.
Salas klāj bagātīgs augājs, arī mangrovju audzes un daudz ziedaugu. Salu vulkāniskie pamatieži ir apauguši ar koraļļiem.
Bonaire
Bonaire, Sintēstatiusa un Saba, arī Karību Nīderlande (Caribisch Nederland), ir apvienojošs nosaukums trim Nīderlandes municipalitātēm, kas izveidojās, 2010. gadā sadaloties Nīderlandes Antiļām. Nosaukums tiek lietots Starptautiskās standartizācijas organizācijas dokumentācijā.
Kategorija:Nīderlandes Antiļas Kategorija:Nīderlande Kategorija:Ziemeļamerikas valstis
Britu Virdžīnas
Britu Virdžīnas ir Apvienotās Karalistes aizjūras teritorija Karību reģionā, austrumos no Puertoriko. Visa teritorija atrodas Virdžīnu salu austrumos. Salu rietumos atrodas ASV Virdžīnas.
Britu Virdžīnu lielākās salas pēc iedzīvotāju skaita ir Tortola, Virdžingorda, Anegada un Jostvandaika.
Haiti
Haiti oficiāli Haiti Republika ir valsts Amerikā, Karību reģionā. Tā atrodas uz tāda paša nosaukuma salas Lielo Antiļu salu grupā, ko dala ar vienīgo kaimiņvalsti Dominikānu. To apskalo Atlantijas okeāns ziemeļos, Gonāvas līcis rietumos un Karību jūra dienvidos. Administratīvi valsts teritorija ir iedalīta desmit rajonos.
Haiti ir divas oficiālās valodas: franču un Haiti kreolu valoda, kas cēlusies no franču valodas, taču no tās ļoti atšķiras. Haiti galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Portoprensa. Galvenā reliģija valstī ir katolicisms, taču plaši tiek praktizēts vudū kults.
Panama
Panama, oficiāli Panamas Republika, ir Centrālamerikas galējā dienvidu valsts. Tā izvietojusies Panamas zemesšaurumā uz robežas starp Ziemeļameriku un Dienvidameriku un tās austrumu apgabals Darjena ģeogrāfiski tiek pieskaitīta Dienvidamerikai. Panama ziemeļrietumos robežojas ar Kostariku, austrumos — ar Kolumbiju, ziemeļos to apskalo Karību jūra, dienvidos — Klusais okeāns. Panama ir starptautisks darījumu centrs un tranzītvalsts. Lai arī Panama ir trešā lielākā ekonomika Centrālamerikā (pēc Gvatemalas un Kostarikas), tā ir lielākā resursu patērētāja šajā reģionā. Valsts teritorijā izvietojies viens no pasaulē svarīgākajiem ūdensceļiem — Panamas kanāls.
Puertoriko
Puertoriko (Puerto Rico), oficiāli Puertoriko Asociētā Valsts, ir ASV valdījums Vestindijā, Lielajās Antiļu salās. Aizņem Puertoriko salu (8674 km²), kā arī Vjekesu (134 km²), Monu (54 km²), Kulebru (28 km²) un citas mazākas salas. Ziemeļos Puertoriko apskalo Atlantijas okeāns, dienvidos — Karību jūra.
Puertoriko atrodas pašos Lielo Antiļu salu austrumos. Puertoriko ir kalnains reljefs, te valda tropisks klimats, un salu klāj bagātīgs augājs.
Salvadora
Salvadora, oficiāli Salvadoras Republika (República de El Salvador) ir valsts Centrālamerikā. Tā ir Centrālamerikas vismazākā, bet visblīvāk apdzīvotā valsts. Robežojas ar divām valstīm: rietumos ar Gvatemalu, bet ziemeļos un austrumos ar Hondurasu.
Salvadora ir daudz cietusi no pilsoņu kara un revolūcijas, tāpēc nedaudzas ģimenes ir bagātas, to īpašumā ir arī zeme, taču vairums salvadoriešu ir nabadzīgi.
Tērksas un Kaikosas
Tērksas un Kaikosas ir Apvienotās Karalistes aizjūras teritorija Atlantijas okeāna rietumos pie Ziemeļamerikas krastiem. Teritorijas lielāko daļu veido Kaikosu salas un mazākās Tērksu salas. Ietilpst Bahamu salu arhipelāgā.
* Valdības mājaslapa
ASV Mazās Aizjūras Salas
ASV Mazās aizjūras salas ir ISO 3166-1 noteikts statistisks apzīmējums, kas apvieno deviņus ASV salu īpašumus. No tiem Palmiras atols ir vienīgā inkorporētā teritorija. Uz šo brīdi nevienai no salām nav patstāvīgo iedzīvotāju.
Salas tiek apvienotas zem šī nosaukuma tikai statistiskiem mērķiem. Tās netiek kopīgi pārvaldītas un tām nav kopējas kulturālas un politiskas vēstures.
Amerikāņu Samoa
ASV Samoa (samoāņu: Amerika Sāmoa; ; dažreiz arī Austrumsamoa) ir ASV atkarīgā teritorija, atrodas Klusā okeāna centrālajā daļā, austrumos no Samoa neatkarīgās valsts.
Austrumtimora
Austrumtimoras Demokrātiskā Republika ir salu valsts Dienvidaustrumāzijā. Austrumtimora neatkarību pasludināja 2002. gadā. Tā bija pirmā valsts, kas pasludināja neatkarību 21. gadsimtā. Vienīgā sauszemes robeža atdala Austrumtimoru no Indonēzijai piederošās salas rietumdaļas, kura pieder Nusa Tenggara Timur provincei, tāpat kā Aloras sala ziemeļrietumos. Ziemeļos atrodas Vetaras sala un uz ziemeļaustrumiem citas Indonēzijas Maluku provinces salas. Austrālija atrodas dienvidos, Timoras jūras otrā krastā.
16. gadsimta sākumā Timoras salā ieradās portugāļu tirgotāji. 18. gadsimta sākumā salas austrumu daļā tika izveidota Portugāles kolonija. Konflikti ar holandiešiem noveda pie 1859. gada līguma, ar kuru Portugāle atteicās no salas rietumu daļas.
Guama
Guama, pilnā nosaukumā Guamas Teritorija (Territory of Guam), ir Amerikas Savienoto Valstu organizēta neinkorporēta teritorija Klusā okeāna rietumos Marianas salu dienvidos. Guama ir lielākā no šī arhipelāga salām. Tā ir viena no piecām no ASV atkarīgajām teritorijām ar civilu valdību. Guamas administratīvais centrs ir Hagātņa, bet lielākā apdzīvotā vieta ir Dededo. Visi Guamā dzimušie cilvēki ir ar ASV pilsonību. Guamas platība ir 541 km², bet iedzīvotāju skaits 2016. gadā bija 163 tūkstoši.
Guamas pirmiedzīvotāji čamorri šo teritoriju sāka apdzīvot pirms aptuveni 4000 gadiem. Fernāns Magelāns bija pirmais eiropietis, kas nonāca šajā zemē. Tas notika, bet spāņi salas kolonizēšanu sāka 1668. gadā. No 16. līdz 18. gadsimtam Guama bija nozīmīga spāņu kuģu apstāšanās vieta Klusā okeāna ūdeņos. , Spānijas—ASV kara laikā, Guamu Spānijai atņēma ASV.
Mikronēzija
Mikronēzijas Federatīvās Valstis, parasti sauktas par Mikronēziju, ir federatīva valsts Klusā okeāna austrumos. Valsts aizņem lielāko daļu no Karolīnu salu arhipelāga, kā arī uz dienvidiem esošo Kapinamarani atolu. Lielākā daļa valsts iedzīvotāju ir mikronēzieši un polinēzieši. Tās galvaspilsēta ir Kolonja, valdības rezidence – Palikira. Kolonjā ir koncentrētas valsts galvenās ēkas, tādas kā banka, pasts, centrālā slimnīca, skola u.c. Valstij kaimiņos ir Palau uz rietumiem, Papua-Jaungvineja uz dienvidiem, Māršala salas uz ziemeļaustrumiem, Nauru uz austrumiem, Guama uz ziemeļiem. Valstī ir divas bankas, kuru filiāles sastopamas katra štata galvaspilsētā. Kādreiz valsti pārraudzīja ASV, bet tā noformēja konstitucionālu valdību 1979. gada 10. maijā, kļūstot par suverēnu valsti. Te ir sastopamas daudzas valodas. Biežāk lietotā un oficiālā valoda ir angļu, bet ir vēl citas: ponpejiešu, voleaiešu, japiešu, kosraeāņu, čukiešu, pingelapiešu, ngatiešu, satavaliešu, puluvatiešu, mortlokiešu, mokiliešu, kapingamarangiešu, ulitiešu un nukuoro. Mikronēzijā ir arī rakstnieki. Emelihters Kīlengs bija pirmais mikronēziešu rakstnieks.
Federāciju sastādošās pavalstis ir:
Māršala Salas
Māršala Salas ir salu valsts Mikronēzijā, kas aizņem tāda paša nosaukuma arhipelāgu.
Māršala salas sastāv no vairāk nekā 1150 koraļļu salām, no kurām tikai 20 ir apdzīvotas. Līdz 1986. gadam Māršala salas bija ANO aizbilstāmā teritorija, kas atradās ASV pārvaldījumā.
Palau
Palau ir valsts Okeānijā, Mikronēzijā, Karolīnu salu arhipelāgā, Klusā okeāna rietumu daļā. Valsts teritoriju veido ap 250 salas — galvenokārt vulkāniskās un koraļļu salas. 8 no tām lielākas salas, bet lielākā daļa ir ļoti nelielas, neapdzīvotas salas. Krasta līnija ir 1519 km. Valsts iedalās 16 štatos.
Republika, valsts un valdības galva prezidents, likumdevējs Nacionālais kongress: Senāts (9 loc.), Deputātu palāta (16 deputāti). No 1919. līdz 1945. gadam salas pārvaldīja Japāna. 1947. gadā Palau nonāca ANO aizbildniecībā, kuras pārvaldi realizēja ASV. Valsts neatkarība tika pasludināta 1994. gada 1. oktobrī. Palau 1994. gadā noslēdza brīvās asociācijas līgumu ar ASV.
Ziemeļu Marianas Salas
Ziemeļu Marianas Salas (oficiālais nosaukums Ziemeļu Marianu Salu Sadraudzība — (CNMI)) ir ar ASV sadraudzības statusā esoša valsts Klusā okeāna rietumu daļā, Mikronēzijā. Ziemeļu Marianas Salas sastāv no 15 lielākām salām, taču praktiski visi iedzīvotāji dzīvo trijās no tām — Saipanā, Rotā un Tinianā.
Ziemeļu Marianas Salas kopā ar dienvidos esošo Guamu veido Marianas salu argipelāgu.
Ekvadora
Ekvadoras Republika ir vidēji attīstīta daudznacionāla (vietējā izpratnē) valsts Dienvidamerikas rietumos — Klusā okeāna piekrastē. Ziemeļos tā robežojas ar Kolumbiju, dienvidos ar Peru, bet no rietumiem to apskalo Klusais okeāns. Ekvadorai pieder Galapagu salas, kas atrodas Klusajā okeānā apmēram 1000 km no cietzemes. Pazīstama ar saviem lauksaimniecības produktiem (banāni). Naftas ieguves valsts. Valsts nosaukums tulkojumā no spāņu valodas nozīmē "ekvators". Tas ir saistīts ar to, ka ekvators šķērso šo valsti 25 kilometrus uz ziemeļiem no galvaspilsētas Kito. Ekvadoras oficiālā valoda ir spāņu valoda, kurā runā aptuveni 93% valsts iedzīvotāju, bet arī tiek atzītas trīspadsmit vietējās valodas. Ekvadoras platība ir 283 561 km 2, un iedzīvotāju skaits sasniedz 15,6 miljonus (2014).
Ekvadora ir Amerikas valstu organizācijas, Nepievienošanās kustības un OPEC dalībvalsts.
