Valoda - Aimaru valoda

Valoda  >  Aimaru valoda

Aimaru valoda

Aimaru valoda (Aymar aru) ir dzimtā valoda aimariem, viena no nedaudzajām indiāņu valodām ar runātāju skaitu virs 1 miljona. Valsts valoda Bolīvijā un Peru. Sastopama Andos ap Titikakas ezeru Peru, Bolīvijas un Čīles robežapgabalos.

Koljavaja, hakaračauki, lupaka (literārās valodas pamatā), ubina.

Zeme (teritorija)

Bolīvija

Bolīvija, oficiāli Bolīvijas Daudznacionālā Valsts (Estado Plurinacional de Bolivia, Bulibya Mama llaqt, Wuliwya Suyu) ir valsts Dienvidamerikas centrālajā daļā. Tā robežojas ar Brazīliju ziemeļrietumos, ar Paragvaju dienvidaustrumos, ar Argentīnu dienvidos un ar Peru rietumos. Tā ir viena no divām Dienvidamerikas valstīm, kam nav pieejas pie jūras. Bolīvijas kopējā platība ir 1 098 581 km² un to ietekmē ekvatoriālā, subekvatoriālā un tropiskā klimata josla. Lielāko daļu valsts aizņem grūti pieejami kalni un ielejas. Rietumu kalnienes ietilpst Andu kalnu sastāvā, bet austrumu zemienēs atrodami Amazones tropu meži. Pie Bolīvijas robežas atrodas pasaulē lielākais augstkalnu ezers Titikakas ezers. Bolīvija ar 10,03 miljoniem iedzīvotāju ir piektā lielākā valsts Dienvidamerikā un divdesmit astotā lielākā valsts pasaulē pēc platības.

Bolīvija ir "visindiāniskākā" Dienvidamerikas valsts. Puse tās iedzīvotāju ir indiāņi, kuri pieder pie kečvu un aimaru tautām. Līdz 1825. gadam valsts bija Spānijas kolonija. Pie Sukres pilsētas spāņi tika sakauti, un nodibinājās republika. Jauno valsti nosauca par Bolīviju, brīvības cīnītāja Simona Bolivara vārdā. Tādēļ Sukre vēl joprojām tiek uzskatīta par Bolīvijas galvaspilsētu, lai gan valdība atrodas Lapasā.

Peru

Peru, oficiāli Peru Republika (República del Perú, Piruw Republika, Piruw Suyu), ir valsts Dienvidamerikas rietumos. Ziemeļos tā robežojas ar Ekvadoru un Kolumbiju, austrumos - ar Brazīliju, dienvidaustrumos - ar Bolīviju, bet dienvidos robežojas ar Čīli. Rietumos Peru apskalo Klusais okeāns. Peru ir trešā lielākā valsts Dienvidamerikā. Peru var iedalīt trīs ģeogrāfiskajos reģionos: rietumos ir tā sauktā Costa (krasts), kura ir šaura, tuksnešaina josla gar Kluso okeānu, tālāk uz austrumiem ir Sierra (augstiene), kas ir daļa no Andu kalniem, kuri vijas cauri Peru teritorijai, bet rietumos sākas Amazonija, plaši ar mežu klāti pakalni un līdzenumi. Peru teritorijā atrodas Amazones izteka.

Gandrīz puse no visiem Peru iedzīvotājiem ir kečvi, bet aptuveni viena trešdaļa ir metisi. Lielākā daļa no atlikušajiem iedzīvotājiem ir aimari un eiropiešu pēcteči. Kristietība ir izplatītākā reliģija.

Valoda

Aymara language (English)  Lingua aymara (Italiano)  Aymara (Nederlands)  Aymara (Français)  Aymara (Deutsch)  Língua aimará (Português)  Аймара (Русский)  Idioma aimara (Español)  Język ajmara (Polski)  艾馬拉語 (中文)  Aymara (Svenska)  Limba aimara (Română)  アイマラ語 (日本語)  Аймарська мова (Українська)  Аймара (Български)  아이마라어 (한국어)  Aimaran kieli (Suomi)  Bahasa Aymara (Bahasa Indonesia)  Aimarų kalba (Lietuvių)  Aymara (Dansk)  Ajmarština (Česky)  Aymaraca (Türkçe)  Ајмара (Српски / Srpski)  Aimara keel (Eesti)  Ajmarski jezik (Hrvatski)  Ajmarščina (Slovenščina)  Aimaru valoda (Latviešu)  Γλώσσα Αϊμάρα (Ελληνικά)  Tiếng Aymara (Tiếng Việt) 
 mapnall@gmail.com