Albāņu valoda
Albāņu valoda (gjuha shqipe, ) ir izolēta indoeiropiešu saimes valoda, kurā runā lielākoties albāņi Balkānu pussalas dienvidrietumos. Oficiālā valsts valoda Albānijā, Kosovā, viena no valsts valodām Ziemeļmaķedonijā un Melnkalnē. Albāņu valodā runā arī albāņu diaspora Grieķijā, Itālijā un citur pasaulē, kopā ap 7,5 miljoni cilvēku.
Par albāņu valodas vietu indoeiropiešu valodu saimē ir bijušas daudz diskusiju. Viena no tām apgalvo, ka šī valoda radusies no ilīriešu valodas — no vienas senajām Balkānu pussalas valodām. Tomēr pētījumi rāda, ka ilīriešu valodai ir daudz kopīgu ar romāņu valodas, ķeltu valodām, kamēr albāņu valodā fonētiski un morfoloģiski ir tuvāka slāvu valodām, indoirāņu valodām un armēņu valodai. Vēl tiek pieļauts, ka albāņu valoda varētu būt cēlusies no dākiešu valodas. Albāņu valodā ir daudz aizguvumvārdu no latīņu valodas, grieķu valodas, turku valodas un slāvu valodām.
Albāņu valodai izšķir vairākus dialektus — gegu dialektu (galvenokārt Albānijas ziemeļos un Kosovā), tosku dialektu (Albānijas dienvidos), arberešu valodu (Itālijā) un arvanitiku (Grieķijā).
* Mesapiešu valoda
Par albāņu valodas vietu indoeiropiešu valodu saimē ir bijušas daudz diskusiju. Viena no tām apgalvo, ka šī valoda radusies no ilīriešu valodas — no vienas senajām Balkānu pussalas valodām. Tomēr pētījumi rāda, ka ilīriešu valodai ir daudz kopīgu ar romāņu valodas, ķeltu valodām, kamēr albāņu valodā fonētiski un morfoloģiski ir tuvāka slāvu valodām, indoirāņu valodām un armēņu valodai. Vēl tiek pieļauts, ka albāņu valoda varētu būt cēlusies no dākiešu valodas. Albāņu valodā ir daudz aizguvumvārdu no latīņu valodas, grieķu valodas, turku valodas un slāvu valodām.
Albāņu valodai izšķir vairākus dialektus — gegu dialektu (galvenokārt Albānijas ziemeļos un Kosovā), tosku dialektu (Albānijas dienvidos), arberešu valodu (Itālijā) un arvanitiku (Grieķijā).
* Mesapiešu valoda
Zeme (teritorija)
-
Albānija
Albānija (sq, tulkojumā: Ērgļu zeme), oficiāli Albānijas Republika (Republika e Shqipërisë) ir valsts dienvidaustrumu Eiropā. To rietumos apskalo Adrijas jūra, bet dienvidrietumos Jonijas jūra, kā arī robežojas ar Melnkalni ziemeļos, ar Kosovu ziemeļrietumos, ar Ziemeļmaķedonijas Republiku austrumos un ar Grieķiju dienvidos. Albānijas platība ir 28 748 km² un to ietekmē kontinentālais klimats. Lielākā daļa no Albānijas teritorijas jeb 70% sedz kalnaini apvidi, kuri ir nelīdzeni un grūti sasniedzami. Albānija ar 3,02 miljoniem iedzīvotāju ir 139. lielākā valsts pasaulē. Albānija ir parlamentāra republika, kurā ietilpst divpadsmit apgabali. Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Tirāna.
Kopš 2009. gada Albānija ir NATO dalībvalsts un no 2014. gada Eiropas Savienības kandidātvalsts. -
Kosova
Kosova (sq, sr), oficiāli Kosovas Republika (sq, sr) ir valsts Eiropas dienvidaustrumos, Balkānu pussalā. Tās 2008. gadā pasludināto neatkarību no Serbijas ir atzinušas 101 no 193 ANO dalībvalstīm.
Pēc tam, kad 2012. gadā Serbijai piešķīra Eiropas Savienības kandidātvalsts statusu, Eiropas Savienības Padome ieteica Kosovai izpildīt virkni priekšnoteikumu, pirms uzsākt diskusijas par kandidātvalsts statusa piešķiršanu. -
Melnkalne
Melnkalne (melnkalniešu: Црна Гора jeb Crna Gora) ir valsts Balkānu reģionā, Eiropā. Tās krastus apskalo Adrijas jūra. Melnkalnes administratīvā galvaspilsēta ir Podgorica, bet vēsturiskā — Cetiņe.
Kopš 2010. gada Melnkalne ir Eiropas Savienības kandidātvalsts, kas pievienošanās sarunas uzsāka 2012. gada jūnijā. Kopš 2017. gada NATO dalībvalsts. -
Ziemeļmaķedonija
Ziemeļmaķedonijas Republika, arī Ziemeļu Maķedonija (mk), ir valsts Dienvidaustrumeiropā, kas atrodas Balkānu pussalā. Ziemeļmaķedonija aizņem aptuveni 38% no vēsturiskā Maķedonijas reģiona platības. Robežojas ar Grieķiju dienvidos, Bulgāriju austrumos, Serbiju un Kosovu ziemeļos un Albāniju rietumos. Tā ir iekšzemes valsts. Valsts reljefs lielākoties ir kalnains: tajā ir 16 virsotnes, kas augstākas par 2000 metriem, kā arī vairāk nekā 50 ezeri.
Valsts galvaspilsēta ir Skopje ar 544 086 iedzīvotājiem (2015). Citas lielākās pilsētas ir Bitola, Kumanova, Prilepa, Tetova, Velesa, Ohrida un Gostivara. Valsts platība ir 25 713 kvadrātkilometri un tajā dzīvo ap 2 114 550 iedzīvotāju (2009), no kuriem lielākā daļa ir maķedonieši. Valsts oficiālā valoda ir maķedoniešu valoda, bet nacionālā valūta ir denars.