Basku valoda
Basku valoda (euskara) ir izolēta valoda, kurā galvenokārt runā aptuveni ceturtā daļa basku, kas apdzīvo Basku zemes reģionu, kas atrodas uz Spānijas—Francijas robežas Pireneju pussalas ziemeļos. Kopējais valodas pratēju skaits tiek lēsts mazliet vairāk par 1 miljonu, no tiem aptuveni 65% dzīvo Spānijā, 25% — Francijā, bet atlikušie 10% citās pasaules valstīs.
Spānijas autonomajās komūnās Basku Zemē un Navarrā basku valoda ir oficiālā valoda. Veicot basku valodas pētīšanu, nav atrasta saistība ar kādu citu valodu. Tā ir izolēta valoda un nepieder ne pie indoeiropiešu, ne pie urāliešu, ne pie tjurku, ne pie semītu valodu saimēm, pie kurām pieder pārējās valodas, kurās runā eiropieši.
Uzskata, ka basku valoda ir viena no nedaudzajām valodām, kas ir radusies no Eiropas senāko iedzīvotāju valodām jeb priekšindoeiropiešu valodām, pie kurām piederējušas arī etrusku un mīnojiešu valodas.
Basku alfabēts ir veidots no spāņu alfabēta atmetot nevajadzīgos burtus C, Q, V, W un Y
Spānijas autonomajās komūnās Basku Zemē un Navarrā basku valoda ir oficiālā valoda. Veicot basku valodas pētīšanu, nav atrasta saistība ar kādu citu valodu. Tā ir izolēta valoda un nepieder ne pie indoeiropiešu, ne pie urāliešu, ne pie tjurku, ne pie semītu valodu saimēm, pie kurām pieder pārējās valodas, kurās runā eiropieši.
Uzskata, ka basku valoda ir viena no nedaudzajām valodām, kas ir radusies no Eiropas senāko iedzīvotāju valodām jeb priekšindoeiropiešu valodām, pie kurām piederējušas arī etrusku un mīnojiešu valodas.
Basku alfabēts ir veidots no spāņu alfabēta atmetot nevajadzīgos burtus C, Q, V, W un Y
Zeme (teritorija)
-
Francija
Francija (fr, izrunā: ), oficiāli Francijas Republika (République française, ), ir valsts Rietumeiropā ar dažām aizjūras salām un teritorijām, kas atrodas citos kontinentos. Francijas Eiropas daļa robežojas ar Beļģiju, Luksemburgu, Vāciju, Šveici, Itāliju, Monako, Spāniju un Andoru. Dienvidos to apskalo Vidusjūra, rietumos — Biskajas līcis (Atlantijas okeāns), bet ziemeļos — Ziemeļjūra. Franciju no Apvienotās Karalistes šķir Lamanša šaurums, zem kura atrodas tunelis, kas savieno abas valstis. Francijas kontrolē ir arī Korsikas sala Vidusjūrā un vairākas citas mazākas piekrastes salas. Francijas aizjūras departamenti robežojas ar Brazīliju, Surinamu (Franču Gviāna) un ar Nīderlandes pakļautībā esošo Sintmārtenu (Senmartēna). Paši francūži savu valsti bieži dēvē par L’Hexagone (Sešstūri), jo tā pēc kontūras atgādina šo ģeometrisko figūru.
Francija kopš 17. gadsimta beigām ir viena no pasaules lielvarām. 18. un 19. gadsimtā tā kļuva par koloniālu impēriju. Tai piederēja aizjūras teritorijas Rietumāfrikā, Dienvidaustrumāzijā un Mazajās Antiļu salās. Francija bija viena no Eiropas Savienības dibinātājvalstīm. No visām Eiropas Savienības valstīm tā pēc platības ir vislielākā. Tā ir arī viena no Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) dibinātājvalstīm, kā arī NATO un G7 locekle, tā ir arī viena no piecām pastāvīgajām ANO Drošības Padomes loceklēm. Francija ir viena no septiņām pasaules valstīm, kurām ir legāli kodolieroči, kā arī tajā atrodas daudzas atomelektrostacijas. Francija ir unitāra pusprezidentāla republika. -
Spānija
Spānija (es, izrunā: ), oficiāli Spānijas Karaliste (Reino de España), ir valsts, kura atrodas Pireneju pussalā, Dienvidrietumeiropā. Tā rietumos robežojas ar Portugāli, ziemeļaustrumos ar Franciju un Andoru, bet dienvidrietumos ar Gibraltāru. Ziemeļos to apskalo Atlantijas okeāns (Biskajas līcis), dienvidos un austrumos — Vidusjūra. Spānijai pieder arī Baleāru Salas Vidusjūrā un Kanāriju Salas Atlantijas okeānā pie Āfrikas krastiem, kā arī divas autonomas pilsētas Ziemeļāfrikā (Seūta un Melilja), kuras robežojas ar Maroku. Spānijas platība ir 504 030 km², tādēļ tā ir otra lielākā valsts Eiropas Savienībā pēc Francijas.
Spānijas ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ sākot no aizvēsturiskiem laikiem līdz pat valsts izveidei tā ir bijusi pakļauta dažādām ārējām ietekmēm, bieži vien pat vienlaicīgi. No otras puses skatoties, arī pašai Spānijai ir bijusi nozīmīga ietekme uz citām teritorijām, galvenokārt jaunajos laikos, kad tā kļuva par visu pasauli aptverošu impēriju. Tieši šī iemesla dēļ mūsdienās spāņu valodā runā vairāk nekā 400 miljoni cilvēku.