Dāņu valoda

Dāņu valoda
Dāņu valoda (dansk, izrunā: ) ir ziemeļģermāņu valoda, ko prot 5,6 miljoni cilvēku, Dānijas un Fēru Salu (līdzās fēru valodai) valsts valoda. Līdz 1830. gadam dāņu valoda bija viena no Norvēģijas valsts valodām, un līdz 1944. gadam arī viena no Īslandes valsts valodām. Samērā lielas dāņvalodīgo kopienas dzīvo arī Argentīnā, Amerikas Savienotajās Valstīs un Kanādā. Senākie dāņu valodā rakstītie avoti (rūnu raksti) ir datēti no 250. līdz 800. gadam, bet senākie saglabājušies rokraksti ir no 13. gadsimta.

Viens no ievērojamākajiem dāņu valodā rakstošajiem rakstniekiem ir Hanss Kristians Andersens, savukārt Nobela prēmiju literatūrā ir saņēmuši trīs dāņu valodā rakstošie rakstnieki: Karls Gellerups (1917), Henriks Pontopidans (1917) un Johanness Vilhelms Jensens (1944).

Dāņu valoda vārdu krājuma un gramatikas ziņā ir tuvu radniecīga angļu un vācu valodai, bet dāņu, zviedru un abas norvēģu valodas (būkmols un jaunnorvēģu valoda) būtībā uzskatāmas par vienas valodas dialektiem. Dāņu valodai vislīdzīgākais ir Norvēģijā izplatītais būkmols, kas dāņu valodas pratējiem saprotama bez grūtībām, taču ar nelielām grūtībām tiem saprotama arī zviedru valoda. Savukārt islandiešu un fēru valoda dāņu valodas pratējiem bez papildu apguves nav saprotamas.

Zeme (teritorija)
  • Dānija
    Dānija (da, ) ir valsts Ziemeļeiropā. Tā ir daļa no Dānijas Karalistes (pārējās divas daļas no karalistes ir Grenlande un Fēru Salas). Dāniju apskalo Baltijas jūra austrumos un Ziemeļjūra rietumos. Tā robežojas ar Vāciju dienvidos, Kanādu rietumos (Hansa salā), bet ziemeļos tai ir jūras robeža ar Zviedriju. Dānijas kopējā platība ir 43 094 km² un tā ir divdesmit otrā lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Dānijas klimatu ietekmē mērenās joslas klimats. Dānijai pieder arī Fēru salas Atlantijas okeānā un Grenlande. Dānija ar 5,91 miljonu iedzīvotāju (2022) ir septiņpadsmitā lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts.

    Dānija ir parlamentāra demokrātija un konstitucionālā monarhija un Dānijas karaliene ir Margrēte II. Valsts teritorija ir sīkāk sadalīta piecos reģionos. Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Kopenhāgena. Dānija ir NATO, ANO, ESAO, EDSO un Šengena zonas dalībvalsts. ANO Pasaules laimes ziņojumā daudzus gadus atzīta par vienu no laimīgākajām valstīm pasaulē. Valstī ir vieni no augstākajiem rādītājiem pasaulē pēc iedzīvotāju ienākumu vienlīdzības un IKP uz vienu iedzīvotāju.
  • Fēru Salas
    Fēru salas ir arhipelāgs, kas atrodas starp Norvēģu jūru un Atlantijas okeāna ziemeļu daļu, apmēram pusceļā starp Norvēģiju, Skotiju un Islandi. Salu kopējā platība ir 1400 km2, 2010. gadā tajās bija gandrīz 50 000 iedzīvotāju.

    Fēru Salas ir autonoma Dānijas province kopš 1948. gada. Lielāko daļu jomu pārvalda autonomi; sektori, par kuriem rūpējas Dānija, ir aizsardzība, policija, tieslietas, nauda un ārlietas. Salām ir arī savi pārstāvji Dānijas parlamentā.
  • Islande
    Islande (islandiešu valodā: Ísland) ir salu valsts Atlantijas okeāna ziemeļos starp Grenlandi, Norvēģiju un Britu salām, mazliet uz dienvidiem no polārā loka. Islandē dzīvo apmēram 350 tūkstoši iedzīvotāju un tās kopējā platība ir 103 000 km2. Galvaspilsētā Reikjavikā un tās apkaimē dzīvo apmēram puse no valsts iedzīvotājiem. Islande atrodas uz Vidusatlantijas grēdas, kas ir robeža starp Ziemeļamerikas un Eirāzijas tektoniskajām plātnēm, tāpēc tai raksturīga augsta vulkāniskā un ģeoloģiskā aktivitāte. Pateicoties Golfa straumei, Islandes klimats ir pietiekoši mērens, lai vide būtu piemērota cilvēku dzīvei, neskatoties uz tuvumu polārajam lokam.

    Daži pazīstamākie Islandes pārstāvji ir dziedātāja Bjorka, viduslaiku dzejnieks un vēsturnieks Snorri Sturlusons, kā arī šahists Bobijs Fišers, kuram 2005. gada 21. martā Islande piešķīra pilsonību.
  • Grenlande
    Grenlande (kl; da — 'Zaļā zeme') ir lielākā sala pasaulē un pieder Dānijai. No 1973. līdz 1982. gadam tā bija Eiropas Ekonomikas kopienas sastāvā, tomēr pēc referenduma no tās izstājās. 2008. gadā Grenlandes autonomija no Dānijas kļuva lielāka, kad Grenlandes iedzīvotāji nobalsoja par pašpārvaldes likumu, kas nodeva gandrīz visu varu pār Grenlandi tās vietējai valdībai, Dānijas valdībai atstājot vienīgi ārlietu un aizsardzības politikas īstenošanas tiesības.

    Aizvēsturē Grenlandi apdzīvoja dažādas paleoeskimosu kultūras, par kurām ir atrastas liecības arheoloģiskajos izrakumos. Domājams, ka pirmoreiz paleoeskimosu kultūras Grenlandē uz dzīvi apmetās ap 2500. gadu p.m.ē. Vietējie iedzīvotāji galvenokārt nodarbojās ar vaļu medībām, kas nodrošināja tiem ēdienu izdzīvošanai.