Franču valoda
Franču valoda (français) ir romāņu valoda, kura ir dzimtā valoda 90 miljoniem cilvēku. Otrā valoda tā ir 190 miljoniem cilvēku, kā arī vēl ap 200 miljoniem šo valodu ir apguvuši. Lielākā daļa cilvēku, kam franču valoda ir dzimtā, dzīvo Francijā, no kurienes valoda arī izplatījusies arī tālāk pasaulē. Lielas frančvalodīgo kopienas ir arī Kanādā, Beļģijā, Šveicē, Luksemburgā, Monako un Āfrikas valstīs, kas savulaik bija Francijas kolonijas.
Franču valoda, tāpat kā portugāļu, spāņu, itāļu, rumāņu valodas un citas nacionālās valodas, kā arī katalāņu, oksitāņu, neapoliešu un daudzas citas mazākumtautību valodas ir latīņu valodas pēctece. Franču valodas attīstību ietekmēja arī vietējās ķeltu valodas, ko lietoja gallu ciltis, un ģermāņu valodas, ko lietoja mūsdienu Francijas teritorijā pēc Romas impērijas sabrukuma ieceļojušie franki.
Tā 30 valstīs ir valsts valoda, no kurām vairākums franciski tiek sauktas par La Francophonie, proti, frančvalodīgo valstu kopienu. Tā ir oficiālā visu Apvienoto Nāciju aģentūru valoda, kā arī vairāku citu ievērojamu starptautisku organizāciju oficiālā valoda. Attiecībā uz Eiropas Savienību, franču valodu 27 dalībvalstīs prot 129 miljoni iedzīvotāju (26%), no kuriem 65 miljoniem tā ir dzimtā valoda (12%), bet 69 miljoniem tā ir otrā valoda (14%). Līdz ar to tā ir trešā populārākā otrā valoda (franču valodu apsteidz tikai angļu un vācu valoda). Pirms 20. gadsimta sākuma angļu valoda guva virsroku, franču valoda bija diplomātijas, kā arī saziņas valoda Eiropas izglītības iestādēs.
Franču valoda, tāpat kā portugāļu, spāņu, itāļu, rumāņu valodas un citas nacionālās valodas, kā arī katalāņu, oksitāņu, neapoliešu un daudzas citas mazākumtautību valodas ir latīņu valodas pēctece. Franču valodas attīstību ietekmēja arī vietējās ķeltu valodas, ko lietoja gallu ciltis, un ģermāņu valodas, ko lietoja mūsdienu Francijas teritorijā pēc Romas impērijas sabrukuma ieceļojušie franki.
Tā 30 valstīs ir valsts valoda, no kurām vairākums franciski tiek sauktas par La Francophonie, proti, frančvalodīgo valstu kopienu. Tā ir oficiālā visu Apvienoto Nāciju aģentūru valoda, kā arī vairāku citu ievērojamu starptautisku organizāciju oficiālā valoda. Attiecībā uz Eiropas Savienību, franču valodu 27 dalībvalstīs prot 129 miljoni iedzīvotāju (26%), no kuriem 65 miljoniem tā ir dzimtā valoda (12%), bet 69 miljoniem tā ir otrā valoda (14%). Līdz ar to tā ir trešā populārākā otrā valoda (franču valodu apsteidz tikai angļu un vācu valoda). Pirms 20. gadsimta sākuma angļu valoda guva virsroku, franču valoda bija diplomātijas, kā arī saziņas valoda Eiropas izglītības iestādēs.
Zeme (teritorija)
-
Apvienotā Arābu Republika
Pēc diktatūras gāšanas 1954. gada septembrī-oktobrī Sīrijā notikušajās vēlēšanās parlamentā vairākumu ieguva tradicionālās labā spārna Tautas partija un Nacionālā partija, bet par trešo lielāko partiju kļuva nesen izveidotā Arābu sociālistiskās atdzimšanas partija. -
Benina
Lai gan valsts pēdējo gadu laikā pieredzējusi ekonomisko attīstību un ir viena no Āfrikas lielākajām kokvilnas ražotājām, tā ir viena no nabadzīgākajām valstīm pasaulē. -
Burkinafaso
Burkinafaso ir pusprezidentāla republika, kas sastāv no trīspadsmit reģioniem un četrdesmit piecām provincēm. Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Vagadugu. Burkinafaso ekonomika ir vāji attīstīta. Tā ir viena no visnabadzīgākajām valstīm pasaulē. Valstī ir liela ekonomiskā emigrācija uz apkārtējām valstīm. Burkinafaso ir Āfrikas Savienības, Frankofonijas un ANO dalībvalsts. -
Burundija
Aptuveni 80% no iedzīvotājiem ir hutu, bet no atlikušajiem lielākā daļa ir tutsi. Aptuveni 1% veido arī teritorijas pirmiedzīvotāji no tva pigmeju cilts. Valsts valodas ir kirundi un franču valoda. Plaši tiek izmantota arī svahili valoda. Dominējošā reliģija ir kristietība, galvenokārt Romas Katoļu baznīca, kā arī daudzi ir palikuši pie tradicionālajām ticībām. Valūta ir Burundijas franks. -
Centrālāfrikas Republika
Lielākā daļa CĀR sastāv no Sudānas-Gvinejas savannas, tāpat tajā atrodas Sahelas-Sudānas zona valsts ziemeļos un ekvatoriālo mežu zona dienvidos. Divas trešdaļas no valsts atrodas Ubangi upes baseinā, kura tek dienvidu virzienā uz Kongo upi, kamēr atlikusī trešdaļa atrodas Šari upes baseinā, kura tek uz ziemeļiem uz Čadas ezeru. -
Džibutija
Džibutija ir daudzetniska valsts, kuras divas galvenās tautas ir somāļi un afari. Džibutija ir Āfrikas Savienības un Arābu līgas dalībvalsts. -
Ekvatoriālā Gvineja
Ekvatoriālās Gvinejas oficiālās valodas ir spāņu un franču valoda. Vairums iedzīvotāju (93%) Ekvatoriālajā Gvinejā ir kristieši. Otra izplatītākā reliģija ir islāms, kam ir 1—2% sekotāju. -
Gabona
Gabona bija franču kolonija. Tā ieguva neatkarību 1960. gada 17. augustā. Kopš 1960. gada Gabonai ir bijuši tikai 3 prezidenti. Sākumā tajā pastāvēja vienas partijas sistēma. 1990. gadu sākumā valsts pārgāja uz daudz partiju sistēmu. -
Gvineja
Ar 245 857 kvadrātkilometru platību Gvineja ir apmēram tāda paša lieluma kā Lielbritānija, bet mazliet mazāka kā ASV štats Oregona. Krasta līnija ir 320 kilometrus gara, bet kopējā sauszemes robeža ir 3400 kilometri. -
Kamerūna
Valsts teritorija ir bagāta ar mežiem. Iedzīvotāju vairākums mīt Kamerūnas dienviddaļā. Lielākās pilsētas ir Duala un Jaunde. Jau kopš neatkarības iegūšanas 1961. gadā Kamerūna ir centusies attīstīt rūpniecību un infrastruktūru. Valsti kopš 1982. gada vada prezidents Pols Bija, kuram ir ļoti plašas pilnvaras. Kamerūna tika izveidota no britu un franču kolonijām, mūsdienās starp šīm valsts daļām notiek šķelšanās — angļvalodīgie iedzīvotāji arvien vairāk atsvešinās no valdības un viņus pārstāvošie politiķi vēlas panākt lielāku valsts decentralizāciju vai pat bijušās britu kolonijas neatkarību. -
Komoras
Komoru saimniecība lielā mērā ir atkarīga no ārzemēs dzīvojošo iedzīvotāju kapitālieguldījumiem un atbalsta, 2014. gadā šie emigrantu naudas pārvedumi veidoja 20,2% no IKP, šis rādītājs bija devītais augstākais no visām valstīm. -
Kongo Demokrātiskā Republika
No 1908. līdz 1960. gadam Kongo Demokrātiskā Republika bija Beļģijas kolonija un tās nosaukums bija Beļģu Kongo. No 1971. līdz 1997. gadam tā bija oficiāli pazīstama ar nosaukumu Zaira. -
Kongo Republika
Pēc neatkarības iegūšanas 1960. gadā Franču Kongo kolonija kļuva par Kongo Republiku, 1970. gadā par Kongo Tautas Republiku — marksisma-ļeņinisma vienas partijas valsti. Kopš 1992. gada notiek daudzpartiju vēlēšanas, demokrātiski ievēlētā valdība tika gāzta 1997. gada Kongo Republikas pilsoņu kara laikā. -
Kotdivuāra
1985. gada oktobrī Kotdivuāras valdība oficiāli lūdza citas valstis nelietot valsts nosaukuma eksonīmisko (tulkoto) formu, bet tā vietā izmantot francisko nosaukumu Côte d'Ivoire vai tā transliterācijas. Taču šis lūgums bieži tiek ignorēts, it īpaši angļu valodā, tā vietā lietojot tradicionālo nosaukumu (Ivory Coast). Izņēmumi ir diplomātiskajos sakaros, kur izmanto oficiālo nosaukumu "Kotdivuāra", kā to dara arī FIFA, SOK, Encyclopedia Britannica tiešsaistes versijā un Nacionālā ģeogrāfijas biedrība. -
Madagaskara
Salas ekosistēmu apdraud strauji augošais cilvēku skaits. 2012. gadā Madagaskaras iedzīvotāju skaits bija aptuveni 22 miljoni, no kuriem 90% iztika ar mazāk nekā diviem dolāriem dienā. Malgašu un franču valoda ir Madagaskaras valsts valodas. Lielākās reliģijas ir vietējā reliģija un kristietība. -
Majota
1500. gadā tika izveidotas Maores jeb Mavuti (arābu val. - جزيرة الموت) sultanāts. 1503. gadā kā pirmie no eiropiešiem Majotu atklāja portugāļu jūrasbraucēji, taču nekolonizēja to. 1832. gadā Majotu pakļāva Andriantsolijs- agrākais Boinas karalistes valdnieks no Madagaskaras salas. 1833. gadā to pakļāva blakus esošais Mvali sultanāts (franču val. - Mohéli sala), bet 1835. gadā 19. novembrī- Nzvani (franču val. - Anjouan) sultanāts, kas tajā iecēla gubernatoru- kadiju (gubernatoru, kas veic tiesneša funkcijas). 1836. gadā Majota ieguva neatkarību un to pārvaldīja vietējais sultāns. -
Mali
Pirms koloniālisma laikmeta mūsdienu Mali teritorijā pastāvēja vairākas lielas valstis, kā Ganas impērija, Mali impērija un Songaju impērija. 19. gadsimta beigās teritoriju pakļāva Francija un izveidoja tajā Franču Sudānas koloniju. 1960. gada jūnijā Mali kopā ar Senegālu ieguva neatkarību kā Mali Federācija, bet pāris mēnešus vēlāk, Senegāla izstājās no federācijas un Mali kļuva par Mali Republiku. Par valsts prezidentu tika ievēlēts Mobido Keita. -
Maroka
Maroka ir Arābu līgas dalībniece, 2017. gadā kā pēdējā no Āfrikas valstīm pievienojās Āfrikas Savienībai. -
Mauritānija
Mauritānija ir islāmiska republika, kas sastāv no divpadsmit reģioniem. Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Nuakšota. Vairāk kā 20% iedzīvotāju ikdienā iztiek ar mazāk kā 1.25 dolāriem. Lai gan Mauritānijā ir pieejami daudzi dabiskie izrakteņi, tai ir zemākais IKP rādītājs starp Āfrikas valstīm. -
Maurīcija
Maurīcija ir parlamentāra republika, kas sastāv no deviņiem rajoniem. Valsts teritoriju veido Maurīcijas, Rodrigesa, Maskarēnu, Kargadosas-Karahosas, Agalegas sala. Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Portluī. -
Nigēra
Nigēra ir jaunattīstības valsts, un tai ir viens no zemākajiem ANO Tautas attīstības indeksiem (HDI). 2013. gadā tā atradās 187. vietā. Lielākajai daļai valsts draud periodisks sausums un pārtuksnešošanās. Nigēras ekonomikā dominē naturālā saimniecība lauksaimniecībā auglīgākajos valsts dienvidos un izejvielu (īpaši urāna rūdas) eksports. Nigēra saskaras ar nopietnām attīstības problēmām, sakarā ar to, ka tai nav izejas uz jūru, tuksnešainā klimata, iedzīvotāju zemās izglītības, nabadzības, infrastruktūras trūkuma, sliktas veselības aprūpes un vides degradācijas dēļ. -
Ruanda
1994. gadā valstī notika pret tutsi mazākumtautību vērsts genocīds, kurā gāja bojā no 500 000 līdz miljonam cilvēku. -
Seišelas
Seišelas ar 86 525 iedzīvotājiem ir otrā mazākā valsts Āfrikā pēc iedzīvotāju skaita, katru gadu to apmeklē vairāk kā 200 000 tūristu. 86% valsts iedzīvotāju ir seišelieši. -
Senegāla
Līdz 20. gadsimta vidum Senegālas teritorija ir Francijas koloniālās impērijas sastāvā. 1959. gada janvārī Senegāla un Franču Sudāna izveido Mali federāciju, kas 1960. gada 20. jūnijā saņem neatkarību no Francijas. Jau 20. augustā federācija sabrūk, izveidojoties neatkarīgai Senegālai un Mali. Par Senegālas prezidentu ievēl Leopoldu Sengoru, kurš ir arī starptautiski pazīstams dzejnieks. Sākotnēji valstī pastāv parlamentāra sistēma, un Sengors sadarbojas ar premjerministru un aizsardzības ministru Mamadu Diā. Sengors atbalsta sadarbību ar PSRS, taču nav tik radikāls sociālists kā Diā. Starp abiem politiķiem sākas konflikti par valsts ekonomiskās attīstības politiku. 1962. gada decembrī Diā sarīko neveiksmīgu valsts apvērsuma mēģinājumu, un tiek arestēts un notiesāts uz mūža ieslodzījumu (atbrīvots 1974). Valsts pieņem jaunu konstitūciju, kas izveido prezidentālu republiku. 1963. gada decembrī Sengoru, kā vienīgo kandidātu, ar 832 919 balsīm no 941 273 atkal ievēl par prezidentu. No 1965. līdz 1975. gadam Sengora Senegālas Progresīvā savienība ir vienīgā valstī atļautā partija. Lai arī valstī demokrātija ir krietni ierobežota, Sengora režīms ir salīdzinoši maigs. Viņš ir viens no Āfrikāņu sociālisma un negritūdes ideologiem. 1967. gada martā pret Sengoru veic neveiksmīgu atentāta mēģinājumu. 1968. gada februārī viņu atkal pārvēl prezidenta amatā. 1970. gadā Sengors atjauno premjerministra amatu, uzticot to sev lojālajam Andu Diafam. 1974. gadā valstī atļauj veidot vēl divas partijas, un 1975. gada 9. jūlija likums nosaka, ka valstī var pastāvēt trīs partijas, katrai no kurām jāpārstāv cita ideoloģija (marksisms-ļeņinisms, sociāldemokrātija un liberālisms). Papildus Sangora Senegālas Sociālistiskajai partijai izveido marksistu Āfrikāņu Neatkarības partiju un liberālu Senegālas Demokrātisko partiju, par kuras vadītāju kļūst Abdulaje Vade. -
Togo
Togo ir viena no ANO, Āfrikas savienības un Frankofonijas loceklēm. Togo galvenās eksportpreces ir kafija, kakao, kokvilna, kā arī fosfors. -
Tunisija
Atlasa kalni aizņem lielāko Tunisijas teritorijas daļu. Teritoriju klāj biezs nogulumiežu slānis, jo šī teritorija senatnē atradās zem jūras ūdeņiem. Valsts dienvidu un dienvidaustrumu daļā atrodas Sahāras tuksnesis un tā ir mazapdzīvota. Nabadzīgo nokrišņu dēļ, Tunisijā nav lielu upju un daudzas no tām periodiski izžūst. Atlasa kalnos tās tek caur kanjoniem. Lielākais ezers valstī ir Džerīda sālsezers. To var uzskatīt par lagūnas tipa ezeru, jo pirms vairākiem miljoniem gadu, tas atdalījās no Vidusjūras un izžuva. Tunisijā ir arī daudz citu nelielu sālsezeru. -
Čada
Čada robežojas ar Lībiju ziemeļos, Sudānu austrumos, Centrālāfrikas Republiku dienvidos, Kamerūnu un Nigēriju dienvidrietumos un Nigēru rietumos. Pateicoties lielajam attālumam no jūras un tuksneša klimatam, šo valsti bieži sauc par Āfrikas "mirušo sirdi". Valsts ziemeļos atrodas Tibesti kalni, lielākā kalnu grēda Sahāras tuksnesī. Čada ir bijusī Francijas Ekvatoriālās Āfrikas Federācijas sastāvdaļa. Ar 1 284 000 kvadrātkilometru lielu platību Čada ir 21. lielākā valsts pasaulē. -
Francijas Dienvidjūru un Antarktikas Zemes
Teritorijā nav patstāvīgo iedzīvotāju, bet ir 4 zinātniskās stacijas un vairāki militārie garnizoni. Teritorija ietver: -
Laosa
Tajā ir vairāk kā sešdesmit dažādas etniskās grupas. Galvenā reliģija valstī ir budisms. -
Libāna
Lai arī pēc neatkarības iegūšanas Libānā regulāri uzliesmoja nemieri, līdz reliģisko un etnisko nesaskaņu izraisītajam Libānas pilsoņu karam (1975—1990), valstī bija relatīvs miers un labklājība, ko sekmēja tūrisms, zemkopība un attīstītā banku sistēma. To uzskatīja par arābu valstu banku galvaspilsētu un tā bija plaši pazīstama kā "Tuvo Austrumu Šveice" saistībā ar tās finansiālo ietekmi. Libāna piesaistīja lielu skaitu tūristu, un tās galvaspilsēta Beirūta tika bieži dēvēta par "Tuvo Austrumu Parīzi". -
Sīrija
Tā robežojas ar Libānu rietumos, Izraēlu dienvidrietumos, Jordāniju dienvidos, Irāku austrumos un Turciju ziemeļos. Sīrijai ir starptautiski strīdi ar Izraēlu par tās okupētajām Golānas augstienēm, kā arī ar Turciju par Hatajas (Hatay) provinci. -
Vjetnama
Kopš 1976. gada, kad atkal apvienojās Vjetnamas ziemeļu un dienvidu daļa, valsts galvaspilsēta ir Hanoja. Lielākā Vjetnamas pilsēta ir Hošimina, Hanoja ir otrā lielākā. Hanoja ir valsts saimniecības un kultūras centrs. Vjetnama ir viena no četrām atlikušajām pasaules valstīm, kuras oficiālā valsts iekārta ir komunisms un valsti pārvalda viena partija. Vjetnama ir Pasaules Tirdzniecības organizācijas, Frankofonijas, Dienvidaustrumāzijas valstu asociācijas un citu organizāciju pilntiesīga dalībvalsts. Kopš 2000. gada Vjetnamas saimniecība ir viena no straujāk augošajām saimniecībām pasaulē. -
Beļģija
Beniluksa savienības locekle, NATO un Eiropas Savienības dibinātājvalsts. Briselē atrodas Eiropas Savienības galvenā mītne, kā arī vairāku nozīmīgu ES institūciju mītnes. Beļģija ir daļa no Šengenas zonas, un tajā ir ieviesta Eiropas valūta eiro. -
Francija
Francija kopš 17. gadsimta beigām ir viena no pasaules lielvarām. 18. un 19. gadsimtā tā kļuva par koloniālu impēriju. Tai piederēja aizjūras teritorijas Rietumāfrikā, Dienvidaustrumāzijā un Mazajās Antiļu salās. Francija bija viena no Eiropas Savienības dibinātājvalstīm. No visām Eiropas Savienības valstīm tā pēc platības ir vislielākā. Tā ir arī viena no Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) dibinātājvalstīm, kā arī NATO un G7 locekle, tā ir arī viena no piecām pastāvīgajām ANO Drošības Padomes loceklēm. Francija ir viena no septiņām pasaules valstīm, kurām ir legāli kodolieroči, kā arī tajā atrodas daudzas atomelektrostacijas. Francija ir unitāra pusprezidentāla republika. -
Grieķija
Šajā Balkānu valstī dzīvo viena no senākajām Eiropas tautām, tai ir jau vairākus tūkstošus gadu sena vēsture kas aizsākas Senajā Grieķijā. Grieķija tiek uzskatīta par Rietumu kultūras šūpuli. Grieķijā ir radusies demokrātija, Rietumu filozofija, Olimpiskās spēles, Rietumu literatūra, historiogrāfija, politoloģija, medicīna, veikti nozīmīgi zinātniskie un matemātiskie atklājumi, kā arī drāma, ieskaitot komēdiju un traģēdiju. -
Itālija
Aptuveni trīs ceturtdaļas no valsts teritorijas klāj kalnienes un kalni. Itālijas ziemeļos dabīgā robeža ar citām valstīm ir Alpu kalni, savukārt tālu pussalā iestiepjas Apenīnu kalni. Lielākā daļa no valsts zemienēm atrodas lielo upju ielejās, piemēram, Po ielejā. Itālijas dienvidos un Sicīlijā atrodas trīs tektonisko plātņu krustpunkts, tādēļ šeit ir intensīva ģeoloģiskā aktivitāte. Itālijas teritorijā atrodas četri aktīvi vulkāni, no kuriem pazīstamākie ir Vezuvs un Etna. -
Luksemburga
Luksemburga ir Eiropas Savienības, NATO, ESAO, ANO un Beniluksa dalībvalsts. Ziemeļrietumos Luksemburga robežojas ar Beļģiju, austrumos ar Vāciju un dienvidos ar Franciju. -
Monako
Monako ir konstitucionālā monarhija un firstiste, kas tiek iedalīta četrās daļās. Valsts vara pieder Monako princim Albēram II. Kopš 1993. gada Monako ir pilntiesīga ANO dalībvalsts. Formāli Monako nav Eiropas Savienības daļa, bet tai ir sadarbība vairākās jomās. 2002. gadā par Monako oficiālo valūtu kļuva eiro. 2004. gadā Monako kļuva par Eiropas Padomes dalībvalsti. Tā ir arī Frankofonijas dalībvalsts. -
Vatikāns
Valstij ir sava radiostacija, kas raida 47 valodās, sava nacionālā himna, karogs, savi veikali un izdevniecība, un pastmarkas. Apgrozībā ir trīs Vatikāna monētu sērijas. Pirmā sērija, uz kuras ir Viņa Svētības Jāņa Pāvila II attēls, izlaista laikā no 2002. līdz 2005. gadam. Otrā sērija, kuru sāka izlaist 2005. gada jūnijā, attēlo kambarsulaiņa, Vatikāna valsts pagaidu vadītāja, ģerboni, kas novietots uz Apustuliskā Kambara emblēmas monētas centrā. Trešo sēriju izlaida 2006. gada aprīlī. Uz monētas ir Viņa Svētības pāvesta Benedikta XVI attēls un uzraksts “CITTÀ DEL VATICANO”. Pa labi no portreta gada skaitlis "2006" un naudas kaltuves zīme "R". -
Šveice
Šveice atrodas starp Alpu un Juras kalniem; tās kopējā platība ir 41 284 km². Šveicē dzīvo aptuveni 8 miljoni iedzīvotāju, no kuriem lielākā daļa ir apmetušies valsts centrālajā daļā. Šeit atrodas arī lielākās valsts pilsētas. No šīm pilsētām ļoti nozīmīgas ne tikai Šveicē, bet arī visā pasaulē ir Ženēva un Cīrihe. Pēc iekšzemes kopprodukta uz vienu cilvēku Šveice ir viena no bagātākajām valstīm pasaulē. Cīrihe un Ženēva attiecīgi ir novērtētas kā pilsētas ar otro un trešo augstāko dzīves kvalitāti pasaulē. -
Amerikas Savienotās Valstis
Ar 9,83 miljoniem km² lielu platību un 306 miljoniem iedzīvotāju ASV ir trešā lielākā valsts pasaulē pēc platības, arī pēc iedzīvotāju skaita tā ir trešā lielākā valsts. Amerikāņi ir viena no pasaules etniski daudzveidīgākajām un daudzkulturālākajām nācijām. ASV ir lielākā tautsaimniecība pasaulē, 2008. gadā tās iekšzemes kopprodukts bija 14,3 triljoni ASV dolāru (23% no visas pasaules IKP un gandrīz 21% no pirktspējas paritātes). -
Gvadelupa
Kā daļa no Francijas, tā ir Eiropas Savienības un eirozonas sastāvā, kurā tāpat kā citās eirozonas valstīs lieto eiro. Tā kā Gvadelupa ir aizjūras teritorijā, tā nav iekļauta Šengenas zonā. Oficiālā valoda ir franču valoda, bet tiek lietota arī Antiļu kreolu valoda. -
Haiti
Haiti ir divas oficiālās valodas: franču un haitiešu valoda, kas cēlusies no franču valodas, taču no tās ļoti atšķiras. Haiti galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Portoprensa. Galvenā reliģija valstī ir katolicisms, taču plaši tiek praktizēts vudū kults. -
Kanāda
Zemi, kur mūsdienās atrodas Kanāda, vairākus tūkstošus gadu apdzīvoja dažādas ieziemiešu ciltis. 15. gadsimta beigās britu un franču ekspedīcijas devās izpētīt mūsdienu Kanādas austrumu krastu, bet vēlāk šeit arī apmetās uz dzīvi. 1763. gadā pēc Septiņgadu kara Francija atdeva gandrīz visas savas kolonijas britiem. 1867. gadā, Kanādas provincei apvienojoties ar vēl divām Britu Ziemeļamerikas kolonijām, tika izveidota federāla domīnija, kura sastāvēja no četrām provincēm. Ar to sākās citu provinču un teritoriju pievienošana, pastiprinoties tās autonomijai no Apvienotās Karalistes, kas īpaši tika uzsvērts 1931. gadā, kad tika pieņemts Vestminsteras statūts. Šis process sasniedza kulmināciju 1982. gadā, kad tika parakstīts Kanādas akts, kurš formāli atbrīvoja Kanādu no Britu parlamenta varas. -
Martinika
-
Senbartelmī
Senbartelmī salu pirmie savā īpašumā ieguva francūži 1648.g., bet 1784.g. tika pārdota Zviedrijai. Zviedru periods atstājis salā daudzus raksturīgus vietvārdus, kā arī trīs kroņus Senbartelmī ģerbonī. -
Senmartēna
Tā kā Senmartēna ir daļa no Francijas, tās oficiālā valūta ir eiro, bet kā maksāšanas līdzeklis tiek izmantots arī dolārs. Senmartēnas ekonomika galvenokārt balstās uz tūrismu un finanšu pakalpojumu sniegšanu. Katru gadu Senmartēnu apmeklē apmēram viens miljons tūristu un tiek lēsts, ka aptuveni 85% no Senmartēnas iedzīvotājiem strādā ar tūrismu saistītos sektoros. -
Senpjēra un Mikelona
Senpjēra un Mikelona ir Francijas aizjūras teritorija un Eiropas Savienības daļa. Šeit imigrācijas procedūra ir tāda pati kā Eiropas Savienībā, bet ir daži izņēmumi personām, kas nav Francijas pilsoņi. -
Sentvinsenta un Grenadīnas
Valsts teritorija sastāv no Sentvinsentas salas un 32 mazām Grenadīnas grupu salām (Mazo Antiļu salu arhipelāgā). Salu kopējā platība ir 389 km². Sentvinsenta un Grenadīnas galvaspilsēta ir Kingstauna. -
Trinidāda un Tobāgo
Parasti tiek uzskatīta par Karību reģiona valsti, tai ir jūras robeža ar vairākām valstīm, tai skaitā Barbadosu, Gajānu, Grenādu un Venecuēlu. Tā sastāv no divām salām — Trinidādas un Tobāgo — un vairākām citām mazākām reljefa formām. No 1639. līdz 1693. gadam Tobāgo bija Kurzemes kolonija un tika dēvēta par Jaunkurzemi. -
Franču Polinēzija
-
Jaunkaledonija
Šī salu grupa atrodas aptuveni 1200 km no Austrālijas Ziemeļaustrumkrasta, un aptuveni 1500 km uz ziemeļrietumiem no Jaunzēlandes. Salu krasta līnija sasniedz 2254 km kopgarumu, bet augstākais punkts ir Monpanī (Mont Panie) — 1628 m. Apkārt lielākajai salai ir izveidojies koraļļu rifs. Garākā upe ir Djao (Diahot), kuras garums ir 150 km. -
Volisa un Futuna
Volisa un Futuna ir vienīgā Francijas teritorija, kurā ir saglabājusies tradicionālā vietējo monarhu vara un trīs tradicionālās karalistes (Uvea, Alo un Sinave) veido pirmās pakāpes administratīvo iedalījumu. -
Argentīna
Argentīna atrodas starp Andu kalnu grēdu rietumos un Atlantijas okeānu austrumos. Ziemeļos tā robežojas ar Paragvaju un Bolīviju, ziemeļaustrumos — ar Brazīliju un Urugvaju, rietumos — ar Čīli. Tās dienvidos ir Dreika šaurums un Ugunszeme. Argentīna pretendē arī uz Folklenda Salām, Dienviddžordžiju un Dienvidsendviču Salām, kā arī uz Argentīnas Antarktīdu. -
Gviāna
Gviāna ir ne tikai lielākais, bet arī vismežainākais Francijas departaments, jo 99% Gviānas platības klāj meži. Tur atrodas Gviānas Amazones parks, kurš ir lielākais ES nacionālais parks, aizņemdams 41% Gviānas teritorijas. Gviānā atrodas Eiropas Kosmosa aģentūras galvenais kosmodroms — Gviānas kosmiskais centrs.