Gruzīnu valoda

Gruzīnu valoda
Gruzīnu valoda (Kartuli) ir kartvelu grupas valoda. Dzimtā valoda gruzīniem. Runā Gruzijā — 3,7 milj cilvēku; Krievijā — 130 tūkst; Turcijā — 100 tūkst; Ukrainā 23 tūkst; Irānā — 10 tūkst; Azerbaidžānā — 14,2 tūkst.

Gruzīnu valodas dialekti atbilst gruzīnu etnogrāfiskajam iedalījumam. Kopumā 17 dialekti. Rietumgruzijā — adžāru, guriešu, imeretiešu, lečhumiešu un račiniešu dialekti. Austrumgruzijā — kartliešu (literārās valodas pamatā), kahetiešu, moheviešu, mtiulu, pšavu, tušinu un hevsūru dialekti. Dienvidgruzijā — džavahu un meshu dialekti. Ārpus Gruzijas — ingoloicu (Azerbaidžānā), fereidaniešu (Irānā) un imerhevcu (Turcijā). Kaut arī mengreli, svani un lazi tiek uzskatīti par gruzīnu etnogrāfiskajām grupām, tie runā atsevišķās valodās.

Zeme (teritorija)
  • Gruzija
    Gruzija (ka, Sakartvelo), no 1991. līdz 1995. gadam Gruzijas Republika, ir valsts Eiropas austrumos, Melnās jūras austrumu krastā. Tā robežojas ar Krievijas Federāciju ziemeļos, Azerbaidžānu austrumos, Armēniju un Turciju dienvidos.

    2013. gada Austrumu partnerības Viļņas samita laikā Gruzija parafēja ar Eiropas Savienību asociācijas un tirdzniecības līgumu. Kopš 2016. gada Dziļās un aptverošās brīvās tirdzniecības zonas dalībvalsts. Krievijas iebrukuma Ukrainā laikā 2022. gada martā Gruzija iesniedza pieteikumu uzņemšanai Eiropas Savienībā. 2022. gada 23. jūnijā ES dalībvalstu līderi Briselē nolēma, ka Gruzijai vēl veicamas nopietnas reformas, pirms tā varēs kļūt par kandidātvalsti.