Maltiešu valoda

Maltiešu valoda
Maltiešu valoda (malti, lingwa Maltija) ir semītu saimes valoda, ko lieto lielākoties maltieši Vidusjūras salā Maltā, kā arī nozīmīgās diasporās citur pasaulē. Maltiešu valoda, līdztekus angļu valodai, ir valsts valoda Maltā, kā arī kopš 2007. gada viena no Eiropas Savienības oficiālajām valodām. Pieņemts, ka maltiešu valoda cēlusies no Sicīlijas arābu valodas dialekta, kaut arī ir saiknes ar Tunisijas un Magribas arābu valodas dialektiem. Valodā ir daudz aizguvumu no itāļu valodas. Maltiešu valoda ir vienīgā semītu valoda, kurai rakstība ir latīņu alfabētā. Maltiešu valodu prot ap 483 tūkstošiem cilvēku, no kuriem aptuveni 400 tūkstoši dzīvo Maltā.

Maltiešu valodas pirmsākumi ir saistīti ar ieceļotājiem no netālu esošās Sicīlijas, kuri runāja Sicīlijas arābu valodā, kad 9. gadsimtā salas pakļāva Fātimīdu kalifāts. To apliecina arī ģenētiskie pētījumi, kas norāda, ka mūsdienu maltiešiem ir kopīgi senči ar sicīliešiem un kalabriešiem.

1091. gadā Maltu iekaroja normāņi, pēc kuras sekoja musulmaņu izraidīšana no salām līdz 1249. gadam, kas radīja apstākļus jaunas, pastāvīgas valodas izveidošanai. Sicīlijas arābu valoda mūsdienās ir izzudusi. Maltiešu valodā ir daudz aizguvumu no itāļu valodas. Kopš 1934. gada, kad Malta nonāca Apvienotās Karalistes kontrolē, valodā ir parādījušies aizguvumi arī no angļu valodas. Pirmās rakstiskās liecības par maltiešu valodu kā atsevišķu valodu ir datētas ar 1436. gadu.

Zeme (teritorija)
  • Malta
    Malta (mt, en), oficiāli Maltas Republika (Repubblika ta' Malta, Republic of Malta), ir neliela salu valsts Dienvideiropā. Malta atrodas Vidusjūras centrālajā daļā arhipelāgā, kuru veido piecas salas. Valsts galvaspilsēta ir Valleta, bet lielākā pilsēta ir Birkirkara. Malta aizņem 316 km² lielu teritoriju, tādēļ tā ir viena no mazākajām Eiropas valstīm.

    Malta ieguva neatkarību no Apvienotās Karalistes. Tajā pašā gadā Malta kļuva par ANO dalībvalsti, bet 2004. gadā kļuva par Eiropas Savienības dalībvalsti.