Valoda - Samoāņu valoda

Valoda  >  Samoāņu valoda

Samoāņu valoda

Samoāņu valoda ir austronēziešu saimes valoda, oficiālā valoda Samoa un Amerikāņu Samoa. No 370 tūkstošiem runātāju Samoa salās dzīvo tikai apmēram puse. Jaunzēlandē samoāņi ir trešā lielākā etniskā grupa aiz eiropiešiem un maoriem, un kopējais samoāņu valodas lietotāju skaits pēc 2001. gada datiem bija 81 tūkstotis. Ievērojamas samoāņu diasporas mīt arī Austrālijā (22 tūkstoši) un ASV.

Samoāņu alfabēts sastāv no 15 burtiem, kuriem svešvārdos papildus tiek lietoti 3 burti (H, K, R):

Zeme (teritorija)

Amerikāņu Samoa

ASV Samoa (samoāņu: Amerika Sāmoa; ; dažreiz arī Austrumsamoa) ir ASV atkarīgā teritorija, atrodas Klusā okeāna centrālajā daļā, austrumos no Samoa neatkarīgās valsts.


Samoa salas

Samoa salas ir vulkānisku salu arhipelāgs Polinēzijā, Klusā okeāna centrālajā daļā. Divas lielākās rietumu salas aizņem neatkarīgā Samoa valsts, arhipelāga austrumdaļu — ASV teritorija Amerikāņu Samoa.

Arheoloģiskie izrakumi liecina, ka cilvēki salās apmetušies ap 1050. gadu p.m.ē. Pirmais no eiropiešiem salas 1722. gadā atklāja holandiešu jūrasbraucējs Jakobs Rogevēns un nosauca tās par Boumana salām par godu ekspedīcijas kuģa Thienhoven kapteinim Kornelisam Boumanam (Cornelis Bouman). 1768. gadā salas apmeklēja franču jūrasbraucējs Luī Antuāns de Bugenvils un nodēvēja tās par Jūrasbraucēju salām . 1889. gadā Samoa kļuva par ASV, Lielbritānijas un Vācijas kondomīniju, 1899. gadā sadalīta starp ASV (austrumdaļa) un Vāciju (rietumdaļa). 1914. gadā Vācijas valdījumu ieņēma Jaunzēlande un 1920. gadā ieguva Nāciju Līgas mandātu salu pārvaldei. 1962. gadā Samoa rietumdaļa ieguva neatkarību kā Rietumsamoa.

Tuvalu

Tuvalu (tuvaliešu: Tuvalu,, ), līdz 1975. gadam Elisa Salas, ir valsts Polinēzijā. Ziemeļos un ziemeļrietumos robežojas ar Kiribati teritoriālajiem ūdeņiem, austrumos ar Tokelau teritoriālajiem ūdeņiem, dienvidaustrumos ar Samoa un Volisas un Futunas ūdeņiem, dienvidos ar Fidži ūdeņiem, bet rietumos ar Zālamana Salu teritoriālajiem ūdeņiem. Valsts atrodas uz arhipelāga, kuru veido pieci atoli un četras salas. Kopējā platība 26 km², un pēc šī rādītāja tā ir ceturtā mazākā pasaules valsts. Sauszemes krasta līnijas garums ir 21 km. 2011. gadā Tuvalu dzīvoja cilvēku, galvenokārt polinēzieši, un tā ir trešā mazākā pasaules valsts pēc iedzīvotāju skaita. Valsts galvaspilsēta ir Funafuti.

Salas, kur mūsdienās atrodas Tuvalu, 1568. gadā atklāja spāņu jūrasbraucējs Alvaro de Mendanja. 1892. gadā ar nosaukumu Elisa Salas tās kļuva par Lielbritānijas impērijas protektorātu, bet 1916. gadā par daļu no britu kolonijas ar nosaukumu Gilberta un Elisa Salas. 1974. gadā referendumā Elisas salu polinēzieši nobalsoja par atdalīšanos no mikronēziešu apdzīvotajām Gilberta salām, kas tagad ir daļa no Kiribati. Nākamajā gadā salas oficiāli tika pārsauktas par Tuvalu. 1978. gadā Tuvalu ieguva neatkarību. Tā ir kļuvusi par Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO), Klusā okeāna savienības sekretariāta (SPC) un Klusā okeāna salu foruma (PIF) dalībvalsti.

Valoda

Samoan language (English)  Lingua samoana (Italiano)  Samoaans (Nederlands)  Samoan (Français)  Samoanische Sprache (Deutsch)  Língua samoana (Português)  Самоанский язык (Русский)  Idioma samoano (Español)  Język samoański (Polski)  薩摩亞語 (中文)  Samoanska (Svenska)  Limba samoană (Română)  サモア語 (日本語)  Самоанська мова (Українська)  Самоански език (Български)  사모아어 (한국어)  Samoan kieli (Suomi)  Bahasa Samoa (Bahasa Indonesia)  Samoa kalba (Lietuvių)  Samoaca (Türkçe)  Samoa keel (Eesti)  Samojčina (Slovenčina)  Szamoai nyelv (Magyar)  Samoanski jezik (Hrvatski)  Samoāņu valoda (Latviešu)  Σαμόα (Ελληνικά)  Tiếng Samoa (Tiếng Việt) 
 mapnall@gmail.com