Tadžiku valoda
Tadžiku valoda (, تاجیکی, tojikí ) ir Vidusāzijā lietots persiešu valodas variants. Tā ir indoeiropiešu saimes valoda, valsts valoda Tadžikistānā, oficiāla reģionāla valoda Afganistānā, plaši sadzīvē lietota Uzbekistānā.
Politisko un dabisko robežu rezultātā no persiešu valodas, kādu to runā Irānā un Afganistānā (dari), tadžiku valoda ir attīstījusies par atsevišķu valodu. Standartizētā valodas forma ir bāzēta uz ziemeļrietumu tadžiku Samarkandas dialektu, ko papildus ietekmējušas kaimiņu tjurku un krievu valodas. Tadžiku valoda, sakarā ar tās dabisko nošķirtību Vidusāzijas kalnos, ir arī saglabājusi virkni arhaisku elementu vārdu krājumā, kādus vairs nelieto citur persiešu valodā un citos tās dialektos.
Tadžikistānas tadžiki lieto modificētu kirilicas alfabētu, tadžiki Afganistānā raksta persiešu alfabētā. Pēc neatkarības iegūšanas Tadžikistānā vairākkārt ir izraisījušās diskusijas (un turpinās) par pāreju vai nu uz persiešu vai latīņu alfabētu, bet pagaidām saglabājas status quo.
Politisko un dabisko robežu rezultātā no persiešu valodas, kādu to runā Irānā un Afganistānā (dari), tadžiku valoda ir attīstījusies par atsevišķu valodu. Standartizētā valodas forma ir bāzēta uz ziemeļrietumu tadžiku Samarkandas dialektu, ko papildus ietekmējušas kaimiņu tjurku un krievu valodas. Tadžiku valoda, sakarā ar tās dabisko nošķirtību Vidusāzijas kalnos, ir arī saglabājusi virkni arhaisku elementu vārdu krājumā, kādus vairs nelieto citur persiešu valodā un citos tās dialektos.
Tadžikistānas tadžiki lieto modificētu kirilicas alfabētu, tadžiki Afganistānā raksta persiešu alfabētā. Pēc neatkarības iegūšanas Tadžikistānā vairākkārt ir izraisījušās diskusijas (un turpinās) par pāreju vai nu uz persiešu vai latīņu alfabētu, bet pagaidām saglabājas status quo.
Zeme (teritorija)
-
Tadžikistāna
Tadžiki veido 79% no kopējā iedzīvotāju skaita. Lielākās minoritātes ir uzbeki (15%), krievi (1%), kirgīzi (1%) u.c. -
Uzbekistāna
Tagadējās Kazahstānas dienvidu daļā 1428. — 1468. gadā pastāvēja Uzbeku haniste, ko pēc tās hana Abulhaira (uz) nāves pakļāva Kazahu haniste. Viņa mazdēls hans Muhameds Šeibani (uz) kļuva par Timura pēcteča Samarkandas sultāna Ahmedmirzas karavadoni, bet no 1501. līdz 1510. gadam atkaroja Timura pēctečiem visu tagadējās Uzbekistānas teritoriju. Viņa pēcteči nodibināja Buhāras un Hivas hanistes, kas pastāvīgi karoja viena ar otru. Sakarā ar jūras ceļu atklāšanu tirdzniecība pa Zīda ceļu samazinājās un Vidusāzijas pilsētu nozīme samazinājās. 1709. gadā no Buhāras hanistes atdalījās Kokandas haniste, 1785. gada Buhāras hanisti pārdēvēja par Buhāras emirātu. 19. gadsimta vidū Uzbekistāna bija sadalīta starp Buhāras emirātu, Kokandas hanisti un Hivas hanisti.