Valoda - Ungāru valoda

Valoda  >  Ungāru valoda

Ungāru valoda

Ungāru valoda (magyar nyelv) ir somugru valoda, kurā galvenokārt runā ungāri jeb maģāri Centrāleiropā. Tā ir Ungārijas oficiālā valoda un kopš arī viena no Eiropas Savienības oficiālajām valodām. Kopējais ungāru valodas pratēju skaits tiek lēsts ap 13,6 miljoniem cilvēku, no kuriem 10,3 miljoni dzīvo Ungārijā. Visvairāk ungāru valodā runājošie ārpus Ungārijas dzīvo Rumānijā (1,45 miljoni), Slovākijā (600 tūkstoši), Serbijā (450 tūkstoši) un Ukrainā (180 tūkstoši). Tuvākās radniecīgās valodas ir hantu un mansu valodas, kurās runā nelielas iedzīvotāju grupas Sibīrijas rietumos.

Ungāru valodas teksti jau kopš 13. gadsimta tiek pierakstīti ar izmainītiem latīņu alfabēta burtiem. Tās ortogrāfija stabilizējās 16. gadsimtā līdz ar grāmatu iespiešanas mašīnu izgudrošanu.

Ungāru valodas īpašvārdu atveidošana latviešu valodas vidē tiek veikta pēc fonētiskās transliterācijas principa. Ungāru valodas alfabēta burti un burtkopas tiek tieši pārlikti latviešu valodas ortogrāfijā, pakļaujot šos vārdus gramatizācijai.

Pēc šiem noteikumiem atveido ungāru personvārdus, kā arī ģeogrāfiskos nosaukumus Ungārijā. Kā otrās nosaukumu formas ungāru toponīmi sastopami Transilvānijā Rumānijā, Burgenlandē Austrijā, Vojevodinā Serbijā, Aizkarpatu apgabalā Ukrainā, kā arī Ungārijas pierobežas rajonos Horvātijā, Slovākijā un Slovēnijā.

Ungāriski personvārdi bieži sastopami Slovākijā un Rumānijā. Atveidojot citu pasaules reģionu ungāru izcelsmes personu vārdus, jāņem vērā šajā zemē pieņemtā izrunas prakse. Piemēram, Nikolā Sarkozī atveido pēc franču izrunas (Sarkozy), nevis pēc oriģinālā Sárközi — Šārkezi.

Zeme (teritorija)

Austrija

Austrija, oficiāli Austrijas Republika (Republik Österreich), ir valsts Centrāleiropā. Austriju no visām pusēm ieskauj citas valstis un tai nav izejas pie jūras. Ziemeļos Austrija robežojas ar Vāciju un Čehiju, austrumos ar Slovākiju un Ungāriju, dienvidos ar Slovēniju un Itāliju, bet rietumos ar Šveici un Lihtenšteinu. Tā ir federāla, parlamentāra un reprezentatīvi demokrātiska republika. Austrija sastāv no deviņām federālajām zemēm, kur katrai ir savs parlaments un valdība.

Austrijas platība ir km², un 2009. gadā šajā valstī dzīvoja aptuveni 8,36 miljoni iedzīvotāju, no kuriem aptuveni trīs ceturtdaļas ir katoļi. Valsts galvaspilsēta ir Vīne, kur dzīvo aptuveni 20% no visiem Austrijas iedzīvotājiem. Oficiālā valoda ir vācu valoda. Austrijas iedzīvotāju lielākā daļa ir etniski vāciešiem tuvi radnieciskie austrieši. Lielākās minoritātes ir slovēņi, horvāti un ungāri. Valsts galva ir Austrijas prezidents, bet valdības galva — kanclers.

Melnkalne

Melnkalne (melnkalniešu: Црна Гора jeb Crna Gora) ir valsts Balkānu reģionā, Eiropā.

Tās krastus apskalo Adrijas jūra.

Rumānija

Rumānija ir pusprezidentāla, unitāra valsts Centrāleiropas dienvidaustrumos. Tā atrodas Balkānu pussalas ziemeļos, Donavas upes lejtecē. Daļu Rumānijas apjož Karpatu kalni, dienvidaustrumos tai ir pieeja pie Melnās jūras. Ziemeļos tā robežojas ar Ukrainu, austrumos ar Moldovu, dienvidos ar Bulgāriju, bet rietumos ar Serbiju un Ungāriju. Rumānijas galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Bukareste, kurā dzīvo gandrīz divi miljoni iedzīvotāju. Rumānija ir devītā lielākā ES valsts pēc teritorijas un septītā lielākā iedzīvotāju skaita ziņā.

Rumānija ir NATO un Eiropas Savienības dalībvalsts, arī Latīņu Savienības un Frankofonijas valstu locekle. Viena no Transilvānijas pilsētām Sibiu 2007. gadā tika izvēlēta par Eiropas kultūras galvaspilsētu.

Serbija

Serbija ir valsts Balkānu reģionā, Eiropā. Ziemeļos tā robežojas ar Ungāriju, austrumos tā robežojas ar Rumāniju un Bulgāriju, dienvidos ar Ziemeļmaķedoniju, Kosovu un Albāniju, bet rietumos ar Melnkalni, Horvātiju, kā arī Bosniju un Hercegovinu. Serbijas galvaspilsēta ir Belgrada.

Kopš 2012. gada 1. marta Serbija ir Eiropas Savienības kandidātvalsts, pievienošanās sarunas uzsāktas 2014. gada janvārī.

Slovākija

Slovākija, oficiāli Slovākijas Republika (Slovenská republika) ir valsts Centrāleiropā. Robežojas ar Čehiju un ar Austriju rietumos, ar Poliju ziemeļos, ar Ukrainu austrumos, bet ar Ungāriju dienvidos. Slovākijas platība ir 49 035 km² un to ietekmē mērenā un kontinentālā klimata josla. Valstij ir raksturīgs kalnains reljefs un tās lielāko daļu aizņem Tatru kalni. Slovākija ar 5,415 miljoniem iedzīvotāju ir deviņpadsmitā lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts pēc iedzīvotāju skaita.

Slovākija ir parlamentāra republika, kas sastāv no astoņiem apgabaliem. Oficiālā valsts valoda ir slovāku valoda. Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Bratislava. Slovākija ir ANO, ES, NATO, ESAO un PTO pilntiesīga locekle.

Ukrainas PSR

Ukraina ir valsts Eiropas austrumos. Ziemeļos tā robežojas ar Baltkrieviju, austrumos — ar Krieviju, rietumos — ar Poliju, Slovākiju, Ungāriju, Rumāniju un Moldovu, bet no dienvidiem to apskalo Melnā jūra. Pēc platības lielākā valsts Eiropā (neskaitot Krieviju un Turciju, kuru teritorijas ir gan Eiropā, gan Āzijā).

Tās platība ir 603,7 tūkstoši km 2, garums no ziemeļiem uz dienvidiem ir 893 km, no rietumiem uz austrumiem — 1316 km. Kopīgais sauszemes robežas garums ir 6500 km, jūras — 1050 km. Iedzīvotāju skaits 2013. gadā sasniedza 45,5 miljonus cilvēku. Kopš 2017. gada Dziļās un Aptverošās brīvās tirdzniecības zonas dalībvalsts.

Ungārija

Ungārija ir valsts Centrāleiropas vidienē bez pieejas pie jūras. Rietumos tā robežojas ar Austriju, ziemeļos ar Slovākiju, ziemeļaustrumos ar Ukrainu, bet dienvidaustrumos ar Rumāniju, dienvidos ar Serbiju, bet dienvidrietumos ar Horvātiju un Slovēniju. Ungārija ir Eiropas Savienības, NATO, OECD un Šengenas zonas dalībniece. Valsts oficiālā valoda ir ungāru, kura ir visplašāk izplatītākā neindoeiropiešu valoda Eiropā un izplatītākā urāliešu valoda pasaulē. Valsts galvaspilsēta, lielākā pilsēta un ievērojams ekonomiskais centrs ir Budapešta. Citas ievērojamas pilsētas Ungārijā ir Debrecena, Segeda, Miškolca, Pēča un Ģēra.

Ungārija pievienojās Eiropas Savienībai 2004. gadā un ir Šengenas zonas sastāvdaļa kopš 2007. gada. Ungārija ir labi pazīstama ar savu bagāto kultūru un ieguldījumiem mākslā, mūzikā, literatūrā, sportā un zinātnē. Ungārija ir populārs tūrisma galamērķis, piesaistot 10,7 miljonus tūristu gadā (2013). Ungārijā atrodas lielākā termālo ūdeņu alu sistēma, otrs lielākais termālais ezers pasaulē (Hēvizas ezers), lielākais ezers Centrāleiropā (Balatons) un lielākā dabas pļava Eiropā (Hortobāgas nacionālais parks).

Valoda

Hungarian language (English)  Lingua ungherese (Italiano)  Hongaars (Nederlands)  Hongrois (Français)  Ungarische Sprache (Deutsch)  Língua húngara (Português)  Венгерский язык (Русский)  Idioma húngaro (Español)  Język węgierski (Polski)  匈牙利语 (中文)  Ungerska (Svenska)  Limba maghiară (Română)  ハンガリー語 (日本語)  Угорська мова (Українська)  Унгарски език (Български)  헝가리어 (한국어)  Unkarin kieli (Suomi)  Bahasa Hongaria (Bahasa Indonesia)  Vengrų kalba (Lietuvių)  Ungarsk (Dansk)  Maďarština (Česky)  Macarca (Türkçe)  Мађарски језик (Српски / Srpski)  Ungari keel (Eesti)  Maďarčina (Slovenčina)  Magyar nyelv (Magyar)  Mađarski jezik (Hrvatski)  ภาษาฮังการี (ไทย)  Madžarščina (Slovenščina)  Ungāru valoda (Latviešu)  Ουγγρική γλώσσα (Ελληνικά)  Tiếng Hungary (Tiếng Việt) 
 mapnall@gmail.com