Velsiešu valoda
Velsiešu valoda (Cymraeg vai y Gymraeg;, ) ir viena no nedaudzajām dzīvajām ķeltu grupas valodām, kurā runā lielākoties velsieši Velsā un kompaktākajās velsiešu kopienās Čubutā (Argentīnā) un citur pasaulē.
Sakarā ar ievērojamo angļu valodas lietojuma pieaugumu velsiešu valodas lietojums pēdējās desmitgadēs būtiski samazinājies. Neskatoties uz to, velsiešu valoda joprojām ir vislietotākā no ķeltu valodām, kurā runā vairāk kā 600 000 cilvēku, no kuriem 62% to lieto ikdienā.
Pēc 2001. gadā veiktās tautas skaitīšanas datiem, Velsā aptuveni 20,5% no iedzīvotājiem jeb 611 tūkstoši cilvēku runāja velsiešu valodā. Salīdzinot ar 1991. gadā veiktās tautas skaitīšanas datiem, valodas pratēju skaits palielinājās par aptuveni 2%. Salīdzinoši daudz velsiešu valodas pratēji dzīvo arī citās Apvienotās Karalistes vietās, īpaši lielākajās pilsētās un Velsas-Anglijas robežas tuvumā. Ārpus Apvienotās Karalistes visvairāk velsiešu valodas pratēji dzīvo Čubutas provincē Argentīnā, kā arī Amerikas Savienotajās Valstīs un Kanādā.
2011. gadā velsiešu valodai Velsā tika piešķirts oficiālās valodas statuss.
Sakarā ar ievērojamo angļu valodas lietojuma pieaugumu velsiešu valodas lietojums pēdējās desmitgadēs būtiski samazinājies. Neskatoties uz to, velsiešu valoda joprojām ir vislietotākā no ķeltu valodām, kurā runā vairāk kā 600 000 cilvēku, no kuriem 62% to lieto ikdienā.
Pēc 2001. gadā veiktās tautas skaitīšanas datiem, Velsā aptuveni 20,5% no iedzīvotājiem jeb 611 tūkstoši cilvēku runāja velsiešu valodā. Salīdzinot ar 1991. gadā veiktās tautas skaitīšanas datiem, valodas pratēju skaits palielinājās par aptuveni 2%. Salīdzinoši daudz velsiešu valodas pratēji dzīvo arī citās Apvienotās Karalistes vietās, īpaši lielākajās pilsētās un Velsas-Anglijas robežas tuvumā. Ārpus Apvienotās Karalistes visvairāk velsiešu valodas pratēji dzīvo Čubutas provincē Argentīnā, kā arī Amerikas Savienotajās Valstīs un Kanādā.
2011. gadā velsiešu valodai Velsā tika piešķirts oficiālās valodas statuss.
Zeme (teritorija)
-
Apvienotā Karaliste
Apvienotā Karaliste (, izrunā: ), arī Lielbritānija (Great Britain, ), oficiāli kopš 1922. gada Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste (United Kingdom of Great Britain and Northern Ireland), ir valsts Eiropas Ziemeļrietumu piekrastē. Tā ir salu valsts, kuras arhipelāgā iekļaujas Lielbritānijas sala, Īrijas ziemeļaustrumu daļa, kā arī daudzas citas nelielas salas. Ziemeļīrija ir vienīgā Apvienotās Karalistes daļa, kurai ir sauszemes robeža ar kādu valsti (Īrijas Republiku). Izņemot šo sauszemes robežu, Apvienoto Karalisti apskalo Atlantijas okeāns, Ziemeļjūra, Lamanšs un Īrijas jūra. Lielākā sala ir Lielbritānija, kas caur Eirotuneli ir savienota ar Franciju. Valsts iedzīvotājus sauc par britiem.
Apvienotā Karaliste (AK) ir attīstīta valsts un ieņem sesto vietu pasaulē pēc IKP un septīto vietu pasaulē pēc pirktspējas. Apvienotā Karaliste bija pirmā industriālā valsts pasaulē, 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā Britu Impērija spēlēja noteicošo lomu pasaulē. Pirmais pasaules karš, Britu Impērijas sabrukums un Otrais pasaules karš Apvienotās Karalistes lomu krietni samazināja, taču vēl joprojām tai ir liela ietekme pasaulē ar spēcīgu ekonomiku, armiju, zinātniskajiem atklājumiem, kā arī tai ir liela ietekme pasaules politikā. Apvienotā Karaliste ir starptautiski atzīta kodolvalsts, kuras valsts budžeta dotācijas aizsardzības nozarei ir trešās lielākās pasaulē. Tā ir arī ANO Drošības Padomes, Nāciju Sadraudzības, G7, G20, NATO, ESAO un Pasaules Tirdzniecības Organizācijas locekle. 2020. gada 31. janvāra naktī AK izstājās no Eiropas Savienības.