Francijas karogs
Francijas Republikas karogs (, militārajā jomā saukts arī par les couleurs) jeb trikolors (le tricolore — 'trīskrāsu') ir trīs krāsu karogs, kas veidots no vertikālam strīpām (no kreisās puses): zilas, baltas un sarkanas. Zilā un sarkanā krāsa ir Parīzes krāsas, kas simboliski ir atdalītas ar balto — karalisko krāsu.
Revolūcijas laikā karogs tika izmantots lai parādītu tās galveno nozīmi, pilsoņu Brīvību, Vienlīdzību, Brālību. Zilā par Brīvību, Sarkanā par Vienlīdzību un Baltā par Brālību.
Par nacionālo karogu trikolors kļuva 1794. gada 15. februārī, Pirmās Republikas laikā.
1976. gadā Francijas karoga tumši zilā krāsa oficiāli tika pieskaņota ES karoga gaišākajai krāsai, taču praksē visu laiku tikuši lietoti abi varianti. Reizēm tumšākā varianta lietošana tiek uztverta kā politiska pret ES vērsta noskaņojuma demonstrācija, taču biežāk karoga nokrāsa netika ievērota. 2020. gadā prezidents Makrons sāka lietot tumšāko variantu.
Revolūcijas laikā karogs tika izmantots lai parādītu tās galveno nozīmi, pilsoņu Brīvību, Vienlīdzību, Brālību. Zilā par Brīvību, Sarkanā par Vienlīdzību un Baltā par Brālību.
Par nacionālo karogu trikolors kļuva 1794. gada 15. februārī, Pirmās Republikas laikā.
1976. gadā Francijas karoga tumši zilā krāsa oficiāli tika pieskaņota ES karoga gaišākajai krāsai, taču praksē visu laiku tikuši lietoti abi varianti. Reizēm tumšākā varianta lietošana tiek uztverta kā politiska pret ES vērsta noskaņojuma demonstrācija, taču biežāk karoga nokrāsa netika ievērota. 2020. gadā prezidents Makrons sāka lietot tumšāko variantu.
Zeme (teritorija) - Francija
Warning: getimagesize(/Image/Map/MP3017382.gif): failed to open stream: No such file or directory in /home/mapnlee7/public_html/MAPNALL/article.php on line 532
Francija kopš 17. gadsimta beigām ir viena no pasaules lielvarām. 18. un 19. gadsimtā tā kļuva par koloniālu impēriju. Tai piederēja aizjūras teritorijas Rietumāfrikā, Dienvidaustrumāzijā un Mazajās Antiļu salās. Francija bija viena no Eiropas Savienības dibinātājvalstīm. No visām Eiropas Savienības valstīm tā pēc platības ir vislielākā. Tā ir arī viena no Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) dibinātājvalstīm, kā arī NATO un G7 locekle, tā ir arī viena no piecām pastāvīgajām ANO Drošības Padomes loceklēm. Francija ir viena no septiņām pasaules valstīm, kurām ir legāli kodolieroči, kā arī tajā atrodas daudzas atomelektrostacijas. Francija ir unitāra pusprezidentāla republika.