Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas karogs

Ziemeļkorejas karogs kopš 1948. gada 8. septembra ir Ziemeļkorejas valsts karogs un viens no nacionālajiem simboliem atbilstoši Ziemeļkorejas konstitūcijas 170. pantā noteiktajam.

Karogs pieņemts pēc tam, kad Koreja sadalījās divās valstīs, Dienvidkorejai paturot karogu, kas vēsturiski ir bijis korejiešu tautas simbols. Ziemeļkorejas karogu izstrādāja ar PSRS palīdzību.

Karoga malu attiecība ir 1:2, tā centrā attēlota plata sarkna svītra, uz kuras novietota piecstaru sarkanā zvaigzne baltā aplī. Vidussvītrai paralēli iet šauras baltas svītras, kuras noslēdz platākas svītras zilā krāsā.

Warning: getimagesize(/Image/Map/MP1873107.gif): failed to open stream: No such file or directory in /home/mapnlee7/public_html/MAPNALL/article.php on line 532
Korejas Tautas Demokrātiskā Republika (ko; Chosŏn Minjujuŭi Inmin Konghwaguk), neoficiāli bieži saukta par Ziemeļkoreju, ir valsts Korejas pussalas ziemeļdaļā uz ziemeļiem no 38. paralēles. Ziemeļaustrumos robežojas ar Krievijas Federāciju, ziemeļos pa Amnokganas upi — ar Ķīnas Tautas Republiku, bet dienvidos — ar Korejas Republiku. No Dienvidkorejas Ziemeļkoreju atdala aptuveni 4 km plata Korejas Demilitarizētā zona. Lielākā daļa no iedzīvotājiem ir korejieši, kā arī ķīnieši (aptuveni 50 000) un japāņi (aptuveni 1800).

Korejas pussalu kontrolēja Korejas impērija, līdz to iekaroja un pēc Krievijas—Japānas kara 1905. gadā kolonizēja Japāna. 1945. gadā pēc Otrā pasaules kara pussala tika sadalīta divās zonās starp ASV un Padomju Savienību. 1948. gadā Ziemeļkoreja atteicās piedalīties Apvienoto Nāciju Organizācijas rīkotajās vēlēšanās. Tika izveidotas neatkarīgas valdības katrā no okupētajām teritorijām. Abas valstis pretendēja uz visu pussalu kā savu teritoriju, kas noveda pie Korejas kara 1950. gadā. Karš beidzās 1953. gadā, kad tika noslēgts pamiers. Oficiāli abas valstis joprojām karo viena ar otru, jo miera līgums netika parakstīts.