Vācijas karogs
Vācijas karogs sastāv no trijām vienādām horizontālām joslām. Augšējā josla ir melna, pa vidu — sarkana un apakšējā josla ir zelta krāsā. Ir divas versijas, kāpēc ir izvēlētas tieši šādas krāsas. Pirmā versija ir tāda, ka šīs krāsas rotāja studentu tērpus, kuri cīnījās par Vācijas brīvību pret Napoleonu. Otra versija — šīs krāsas ir ņemtas no Svētās Romas impērijas ģerboņa. Vācijas karogs pieņemts par Vācijas simbolu.
* Vācijas ģerbonis
* Vācijas ģerbonis
Zeme (teritorija) - Vācija
Warning: getimagesize(/Image/Map/MP2921044.gif): failed to open stream: No such file or directory in /home/mapnlee7/public_html/MAPNALL/article.php on line 532
Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro.