COVID-19 pandēmija

Alžīrija (ar, Al Jaza'ir, fr), oficiāli Alžīrijas Tautas Demokrātiskā Republika, ir valsts Ziemeļāfrikā. Ziemeļos to apskalo Vidusjūra, tā robežojas ar Maroku ziemeļrietumos, Tunisiju ziemeļaustrumos, ar Lībiju austrumos, ar Nigēru dienvidaustrumos, ar Mali un Mauritāniju dienvidrietumos un dažus kilometrus ar Rietumsahāru rietumos. Alžīrijas platība ir 2 381 741 km² un to ietekmē subtropu joslas un tropu joslas klimats. Alžīrija ir lielākā valsts Āfrikas kontinentā un 10. lielākā valsts pasaulē pēc teritorijas lieluma. Valsts piekrastes daļa ir kalnaina, bet uz dienvidiem no Atlasa kalniem atrodas plaša stepe, kas pakāpeniski pāraug Sahāras tuksnesī. Lielu daļu valsts teritorijas aizņem tuksnesis. Alžīrija ar 38,7 miljoniem iedzīvotāju ir trīsdesmit ceturtā lielākā valsts pasaulē pēc iedzīvotāju skaita.

Viduslaikos Alžīrijā valdīja dažādas arābu un berberu dinastijas. 1517. gadā Alžīrijas teritoriju iekaroja Osmaņu impērija un tā bija osmaņu pārvaldībā līdz 1830. gadam, kad tā nokļuva Francijas pārvaldībā. 1962. gada 3. jūlijā Alžīrija kļuva par neatkarīgu valsti.

Apvienotā Arābu Republika (ar, al-Jumhūrīyah al-‘Arabīyah al-Muttaḥidah), arī AAR, bija politiskā savienība starp Ēģiptes Republiku (kas iekļāva arī ēģiptiešu kontrolēto Gazas joslu) un Sīrijas Republiku. Apvienoto valsti izveidoja 1958. gadā un tā pastāvēja līdz 1961. gadam, kad Sīrija izstājās no savienības. Ēģipte kā Apvienotā Arābu Republika bija pazīstama līdz pat 1971. gadam. AAR prezidents bija Gamāls Abdels Nāsers.

Pēc diktatūras gāšanas 1954. gada septembrī-oktobrī Sīrijā notikušajās vēlēšanās parlamentā vairākumu ieguva tradicionālās labā spārna Tautas partija un Nacionālā partija, bet par trešo lielāko partiju kļuva nesen izveidotā Arābu sociālistiskās atdzimšanas partija.

Burkinafaso (fr) ir valsts Rietumāfrikā. Tai nav pieejas jūrai, robežojas ar Mali ziemeļos, ar Nigēru austrumos, ar Beninu dienvidaustrumos, ar Ganu un Togo dienvidos, kā arī ar Kotdivuāru dienvidrietumos. Burkinafaso kopējā platība ir 274 200 km², valsts atrodas tropu joslā. Burkinafaso teritorija ir lielākoties līdzena, atrodas uz 200 līdz 500 metrus augsta līdzenuma. Valsts dienvidrietumos teritorijas augstums palielinās līdz 700 metriem virs jūras līmeņa. Burkinafaso ar 17,32 miljoniem iedzīvotāju ir 21. lielākā valsts Āfrikā un 61. lielākā valsts pasaulē pēc iedzīvotāju skaita.

Burkinafaso ir pusprezidentāla republika, kas sastāv no trīspadsmit reģioniem un četrdesmit piecām provincēm. Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Vagadugu. Burkinafaso ekonomika ir vāji attīstīta. Tā ir viena no visnabadzīgākajām valstīm pasaulē. Valstī ir liela ekonomiskā emigrācija uz apkārtējām valstīm. Burkinafaso ir Āfrikas Savienības, Frankofonijas un ANO dalībvalsts.

Dienvidāfrika, oficiāli Dienvidāfrikas Republika (Republiek van Suid-Afrika; Republic of South Africa), saīsinājumā DĀR, ir valsts Dienvidāfrikā. Ziemeļos robežojas ar Namībiju, Botsvānu un Zimbabvi, ziemeļaustrumos ar Mozambiku un Svatini. Valsts centrālajā daļā atrodas anklāvs - Lesoto Karaliste. Dienvidāfrikas rietumu krastu apskalo Atlantijas okeāns, bet austrumu un dienvidu krastus apskalo Indijas okeāns. No fiziskās ģeogrāfijas viedokļa Dienvidāfriku var iedalīt trīs lielās zonās: Lielajā Karū, Drakonu kalnos un šaurā piejūras zemieņu joslā. Valsts atrodas mērenā subtropu joslā.

Aptuveni trīs ceturtdaļas no visiem Dienvidāfrikas iedzīvotājiem ir melnādainie. Liela daļa no tiem ir zulu, kosu, basoto un cvanu tautu pārstāvji. Gandrīz visi atlikušie iedzīvotāji ir eiropieši vai aziāti. Dienvidāfrikā ir vienpadsmit oficiālās valodas: afrikandu un angļu valoda, kā arī isindebele, isiķhosa, isizulu, sisvati, ziemeļsoto, secvana, šiconga un čivenda. No reliģijām visizplatītākā ir kristietība, bet valstī dzīvo arī daudz hinduistu un musulmaņu.

Etiopija jeb oficiāli Etiopijas Federatīvā Demokrātiskā Republika ir valsts Austrumāfrikā. Ar vairāk nekā 91 miljonu iedzīvotāju Etiopija ir 27. lielākā valsts pasaulē, izmēra ziņā apmēram tikpat liela kā Bolīvija. Pēc iedzīvotāju skaita trešā lielākā valsts Āfrikā, 13. lielākā valsts pasaulē. Robežojas ar Eritreju — ziemeļos, Džibutiju — ziemeļaustrumos, Somāliju — austrumos un dienvidaustrumos, Keniju — dienvidos, Sudānu un Dienvidsudānu — rietumos.

Etiopija ir vecākā kristīgā valsts Āfrikā un viena no vecākajām valstīm pasaulē. Tiek uzskatīts, ka Etiopija ir viena no pirmajām cilvēku izcelsmes vietām pasaulē.

Gabona (, izrunā: ), oficiāli Gabonas Republika (République Gabonaise), ir valsts Centrālajā Āfrikā rietumu krastā. Ziemeļrietumos tā robežojas ar Ekvatoriālo Gvineju, ziemeļos ar Kamerūnu, bet austrumos un dienvidos ar Kongo Republiku. Rietumos Gabonu apskalo Gvinejas līcis. Tās galvaspilsēta ir Librevila, kas ir arī lielākā pilsēta valstī. Gabonas platība ir gandrīz 270 000 km2. Gabonā dzīvo aptuveni 1,5 miljoni iedzīvotāju, kuri pieder pie vairāk nekā 40 etniskajām grupām. Vairāk nekā viena ceturtā daļa no visiem valsts iedzīvotājiem ir fangi.

Gabona bija franču kolonija. Tā ieguva neatkarību 1960. gada 17. augustā. Kopš 1960. gada Gabonai ir bijuši tikai 3 prezidenti. Sākumā tajā pastāvēja vienas partijas sistēma. 1990. gadu sākumā valsts pārgāja uz daudz partiju sistēmu.

Gana (en), oficiāli Ganas Republika (Republic of Ghana), ir valsts Rietumāfrikā. Gana ir suverēna, unitāra, prezidentāla un daudznacionāla valsts, kas atrodas pie Atlantijas okeāna Gvinejas līča. Tā robežojas ar Kotdivuāru rietumos, Burkinafaso ziemeļos, Togo austrumos un Atlantijas okeānu dienvidos.

Ganas iedzīvotāju skaits ir aptuveni 27 miljoni un tie pieder pie dažādām etniskajām un reliģiskajām grupām. Tās ainavu veido līdzenumi, zemi kalni, savannas, meži, upes, ezeri un dabas rezervāti. Ganas krasta līnija ir 560 km gara. Piekrastē atrodas pilis, cietokšņi un ostas. Pirms Britu impērijas kolonizācijas Ganā ir bijušas daudzas karalistes un impērijas. Visspēcīgākā no tām bija Ašanti Karaliste. 1957. gadā tā kļuva par pirmo Subsahāras Āfrikas valsti, kura ieguva neatkarību no Eiropas valstīm. Tas padarīja valsti par melnādaino cilvēku sasniegumu simbolu un deva iedvesmu Āfrikas neatkarības kustībām.

Kamerūna (fr, en) ir unitāra republika Centrālāfrikā. Tā ziemeļrietumos robežojas ar Nigēriju, ziemeļaustrumos — ar Čadu, austrumos — ar Centrālāfrikas Republiku, bet dienvidos — ar Ekvatoriālo Gvineju, Gabonu un Kongo Republiku. Rietumos Kamerūnu apskalo Gvinejas līcis. Valsts nosaukums cēlies no vārda, ko 15. gadsimtā portugāļu jūras braucēji deva Uori upei — Rio dos Camarões jeb tulkojumā "garneļu upe".

Valsts teritorija ir bagāta ar mežiem. Iedzīvotāju vairākums mīt Kamerūnas dienviddaļā. Lielākās pilsētas ir Duala un Jaunde. Jau kopš neatkarības iegūšanas 1961. gadā Kamerūna ir centusies attīstīt rūpniecību un infrastruktūru. Valsti kopš 1982. gada vada prezidents Pols Bija, kuram ir ļoti plašas pilnvaras. Kamerūna tika izveidota no britu un franču kolonijām, mūsdienās starp šīm valsts daļām notiek šķelšanās — angļvalodīgie iedzīvotāji arvien vairāk atsvešinās no valdības un viņus pārstāvošie politiķi vēlas panākt lielāku valsts decentralizāciju vai pat bijušās britu kolonijas neatkarību.

Kenija, oficiāli Kenijas Republika, ir valsts Austrumāfrikā. Valsts atrodas Indijas okeāna piekrastē un caur to ir novilkts ekvators. Tā robežojas ar Etiopiju, Somāliju, Tanzāniju, Ugandu un Dienvidsudānu. Valsts galvaspilsēta ir Nairobi. Iedzīvotāju skaits valstī ir strauji pieaudzis pēdējo desmitu gadu laikā un ir apmēram 43 miljoni iedzīvotāju. Tulkojumā no masaju valodas Kenija nozīmē Baltais kalns. Kalns, kas atrodas valsts vidienē, ir aprimis vulkāns, un tā virsotni klāj sniegs.

Fizioģeogrāfiski valsts atrodas Austrumāfrikas plakankalnes ziemeļaustrumu daļā, kur absolūtais augstums virs jūras līmeņa ir 500—1500 m. 50—200 km no Indijas okeāna piekrastes aizņem zemienes. Tur atrodas tūristu iecienītas koraļļu pludmales. Kenija atrodas tektoniski aktīvā lūzumzonā. Valsts teritoriju aizņem savannas. Tās augstākā virsotne ir Kenijas kalns (5199 m vjl) un tā virsotni, neskatoties uz ekvatora tuvumu klāj ledājs. Kenijas Naivašas ezers atrodas Lielā rifta ielejā. Garākā upe valstī ir Tanas upe.

Kotdivuāra (fr) jeb Ziloņkaula Krasts, oficiāli Kotdivuāras Republika, ir valsts Rietumāfrikā. Tā robežojas ar Libēriju un Gvineju rietumos, Mali un Burkinafaso ziemeļos, Ganu austrumos, bet uz dienvidiem no tās atrodas Gvinejas līcis. Kotdivuāras platība ir 322 462 km2, un 2009. gadā tās iedzīvotāju skaits bija 20 617 068. Neatkarību valsts ieguva.

1985. gada oktobrī Kotdivuāras valdība oficiāli lūdza citas valstis nelietot valsts nosaukuma eksonīmisko (tulkoto) formu, bet tā vietā izmantot francisko nosaukumu Côte d'Ivoire vai tā transliterācijas. Taču šis lūgums bieži tiek ignorēts, it īpaši angļu valodā, tā vietā lietojot tradicionālo nosaukumu (Ivory Coast). Izņēmumi ir diplomātiskajos sakaros, kur izmanto oficiālo nosaukumu "Kotdivuāra", kā to dara arī FIFA, SOK, Encyclopedia Britannica tiešsaistes versijā un Nacionālā ģeogrāfijas biedrība.

Maroka (ar, berberu: ⵍⵎⴻⵖⵔⵉⴱ / ⴰⵎⴻⵔⵔⵓⴽ Elmeɣrib / Amerruk), oficiāli Marokas Karaliste, ir valsts Ziemeļāfrikā. Tā atrodas pie Atlantijas okeāna un Vidusjūras, kurus atdala Gibraltāra šaurums. Maroka robežojas ar Alžīriju austrumos, Spāniju ziemeļos (jūras robeža un sauszemes robežas ar divām Spānijas autonomām pilsētām, Seutu un Melilju) un Rietumsahāru dienvidos.

Maroka ir Arābu līgas dalībniece, 2017. gadā kā pēdējā no Āfrikas valstīm pievienojās Āfrikas Savienībai.

Nigērija (en), oficiāli Nigērijas Federālā Republika (Federal Republic of Nigeria) ir valsts Rietumāfrikā. Tā atrodas Nigēras upes lejtecē pie Gvinejas līča. Valsts robežojas ar Beninu rietumos, Kamerūnu austrumos, Čadu ziemeļaustrumos un Nigēru ziemeļos. Nigērijā pēc 2018. gada datiem dzīvo ap 195,605 miljoniem iedzīvotāju. Pēc iedzīvotāju skaita tā ir lielākā valsts Āfrikā un septītā lielākā pasaulē. Nigērija ir Āfrikas Savienības, Nāciju Sadraudzības un OPEC dalībvalsts.

Nigērijai ir gara vēsture ne tikai kā sen apdzīvotai teritorijai, bet arī kā apgabalam, kurā pastāvējušas varenas impērijas un pilsētvalstis, pirms vēl to bija kolonizējušas Eiropas lielvaras. Hausi ziemeļos, ibo dienvidaustrumos un jorubi dienvidrietumos, Ifes pilsētas apkaimē, bija nodibinājuši un izveidojuši labi organizētas karalistes jau vairākus gadsimtus pirms tam, kad šeit ieradās eiropieši.

Senegāla (fr), oficiāli Senegālas Republika (fr), ir valsts Āfrikas rietumos uz dienvidiem no Senegālas upes, Atlantijas okeāna krastā. Robežojas rietumos ar Gambiju, ziemeļos ar Mauritāniju, austrumos ar Mali un dienvidos ar Gvineju un Gvineju-Bisavu. Lielākā pilsēta un galvaspilsēta ir Dakara.

Līdz 20. gadsimta vidum Senegālas teritorija ir Francijas koloniālās impērijas sastāvā. 1959. gada janvārī Senegāla un Franču Sudāna izveido Mali federāciju, kas 1960. gada 20. jūnijā saņem neatkarību no Francijas. Jau 20. augustā federācija sabrūk, izveidojoties neatkarīgai Senegālai un Mali. Par Senegālas prezidentu ievēl Leopoldu Sengoru, kurš ir arī starptautiski pazīstams dzejnieks. Sākotnēji valstī pastāv parlamentāra sistēma, un Sengors sadarbojas ar premjerministru un aizsardzības ministru Mamadu Diā. Sengors atbalsta sadarbību ar PSRS, taču nav tik radikāls sociālists kā Diā. Starp abiem politiķiem sākas konflikti par valsts ekonomiskās attīstības politiku. 1962. gada decembrī Diā sarīko neveiksmīgu valsts apvērsuma mēģinājumu, un tiek arestēts un notiesāts uz mūža ieslodzījumu (atbrīvots 1974). Valsts pieņem jaunu konstitūciju, kas izveido prezidentālu republiku. 1963. gada decembrī Sengoru, kā vienīgo kandidātu, ar 832 919 balsīm no 941 273 atkal ievēl par prezidentu. No 1965. līdz 1975. gadam Sengora Senegālas Progresīvā savienība ir vienīgā valstī atļautā partija. Lai arī valstī demokrātija ir krietni ierobežota, Sengora režīms ir salīdzinoši maigs. Viņš ir viens no Āfrikāņu sociālisma un negritūdes ideologiem. 1967. gada martā pret Sengoru veic neveiksmīgu atentāta mēģinājumu. 1968. gada februārī viņu atkal pārvēl prezidenta amatā. 1970. gadā Sengors atjauno premjerministra amatu, uzticot to sev lojālajam Andu Diafam. 1974. gadā valstī atļauj veidot vēl divas partijas, un 1975. gada 9. jūlija likums nosaka, ka valstī var pastāvēt trīs partijas, katrai no kurām jāpārstāv cita ideoloģija (marksisms-ļeņinisms, sociāldemokrātija un liberālisms). Papildus Sangora Senegālas Sociālistiskajai partijai izveido marksistu Āfrikāņu Neatkarības partiju un liberālu Senegālas Demokrātisko partiju, par kuras vadītāju kļūst Abdulaje Vade.

Togo, oficiāli Togo Republika , ir vāji attīstīta daudznacionāla valsts Āfrikas ziemeļrietumos. Rietumos tā robežojas ar Ganu, ziemeļos ar Burkinafaso, austrumos ar Beninu. Dienvidos Togo krastus apskalo Gvinejas līcis. Lielākā pilsēta un galvaspilsēta ir Lome. Togo ir apmēram 57 000 kvadrātkilometru liela, līdz ar to tā ir viena no mazākajām valstīm Āfrikā. 2017. gadā to apdzīvoja gandrīz 8 miljoni iedzīvotāju.

Togo ir viena no ANO, Āfrikas savienības un Frankofonijas loceklēm. Togo galvenās eksportpreces ir kafija, kakao, kokvilna, kā arī fosfors.

Tunisija (, amazigā: ), oficiāli Tunisijas Republika , ir valsts Vidusjūras piekrastē, pēc teritorijas platības mazākā Ziemeļāfrikas valsts. Robežojas ar Alžīriju un Lībiju. Valsts ziemeļu daļu aizņem Atlasa kalni, dienviddaļā Sahāras tuksnesis. Lielākoties Tunisijas teritoriju aizņēmusī romiešu Āfrikas province devusi nosaukumu visam Āfrikas kontinentam.

Atlasa kalni aizņem lielāko Tunisijas teritorijas daļu. Teritoriju klāj biezs nogulumiežu slānis, jo šī teritorija senatnē atradās zem jūras ūdeņiem. Valsts dienvidu un dienvidaustrumu daļā atrodas Sahāras tuksnesis un tā ir mazapdzīvota. Nabadzīgo nokrišņu dēļ, Tunisijā nav lielu upju un daudzas no tām periodiski izžūst. Atlasa kalnos tās tek caur kanjoniem. Lielākais ezers valstī ir Džerīda sālsezers. To var uzskatīt par lagūnas tipa ezeru, jo pirms vairākiem miljoniem gadu, tas atdalījās no Vidusjūras un izžuva. Tunisijā ir arī daudz citu nelielu sālsezeru.

Afganistāna (dari:, Afğānistān; ps, Afġānistān) ir valsts Centrālāzijas dienvidos. Rietumos tā robežojas ar Irānu, dienvidos un austrumos ar Pakistānu, ziemeļos ar Turkmenistānu, Uzbekistānu un Tadžikistānu, bet austrumos ar Ķīnu. Tās galvaspilsēta ir Kabula.

Afganistānā mīt ap 29,1 miljons cilvēku, tomēr tas ir tikai aptuveni lēsts, jo oficiāla tautas skaitīšana pēdējo reizi notika 1979. gadā. Aptuveni 40% no iedzīvotājiem ir puštuni (afgāņi). Citas lielākās etniskās grupas ir tadžiki, hazareji un uzbeki. Oficiālā valsts reliģija ir islāms.

Apvienotie Arābu Emirāti (ar), saukti arī par AAE vai Emirātiem, ir valsts Tuvajos Austrumos, kas atrodas Arābijas pussalas dienvidaustrumos. Emirāti robežojas ar Saūda Arābiju dienvidos un ar Omānu austrumos, kā arī tai ir jūras robeža ar Kataru un ar Irānu. To ziemeļos apskalo Persijas līcis, bet austrumos Omānas līcis. Apvienoto Arābu Emirātu kopējā platība ir 83 600 km² un to ietekmē subtropu klimats. Lielāko daļu no AAE teritorijas aizņem tuksneši, bet valsts ziemeļaustrumos atrodas auglīga zeme. Pēc 2014. gada datiem Apvienotajos Arābu Emirātos dzīvoja 9 581 000 iedzīvotāji no kuriem apmēram 1,2 miljoni iedzīvotāji bija pilsoņi, bet vairāk kā 8,3 miljoni bija iebraucēji.

Apvienotie Arābu Emirāti ir federālā prezidentālā sistēma un konstitucionālā monarhija. Apvienotie Arābu Emirāti sastāv no septiņiem emirātiem: Abū Dabī, Dubaijas, Adžmānas, Šārdžas, Ummelkaivainas, Rāselhaimas un Fudžeiras. Visi emirāti ir absolūtās monarhijas, bet federālā līmenī pastāv prezidentāla sistēma. Tradicionāli prezidenta amatu ieņem Abū Dabī emīrs, bet premjerministra — Dubaijas emīrs, tādējādi šie amati faktiski ir mantojami.

Armēnija (hy; Hayastan), oficiālais nosaukums — Armēnijas Republika (Հայաստանի Հանրապետություն; Hayastani Hanrapetut’yun), ir valsts Eirāzijā, starp Melno jūru un Kaspijas jūru, Aizkaukāza dienvidu daļā. Tā robežojas ar Turciju rietumos, Gruziju ziemeļos, Azerbaidžānu austrumos, Irānu un Azerbaidžānai piederošo Nahčivanu dienvidos. Armēnija ir unitāra, daudzpartiju, demokrātiska nacionāla valsts un viena no senākajām civilizācijām pasaulē ar bagātīgu kultūras mantojumu. Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Erevāna. Valsts valoda — armēņu valoda, aptuveni 98% iedzīvotāju ir armēņi.

No 9. līdz 6. gadsimtam mūsdienu Armēnijas un Turcijas teritorijā pastāvēja Urartijas jeb Urartu lielvalsts ar galvaspilsētu Tušpu (tagadējā Vana), kas vēlāk nonāca atkarībā no lielākajiem kaimiņiem — Asīrijas, Babilonas. Pēc tam tā bija satrapija Ahemenīdu Persijas impērijā, līdz to iekaroja Maķedonijas Aleksandrs. Armēnijas stratēģa Artašesa 189. gadā p.m.ē. dibināto valsti dēvēja par Lielarmēniju, lai atšķirtu to no t.s. Mazās Armēnijas, kas atradās pie Vidusjūras. 2. gadsimtā Armēnija kļuva par Romas impērijas provinci, 301. gadā valdnieks Trdats III (286—330) par valsts oficiālo reliģiju pasludināja kristietību. 387. gadā Lielarmēniju iekaroja un sadalīja savā starpā Bizantijas impērija un Persijas Sasanīdu valsts, vēlāk lielākā daļa armēņu apdzīvoto apgabalu tika iekļauti Osmaņu impērijā.

Azerbaidžāna, oficiāli Azerbaidžānas Republika (Azərbaycan Respublikası) ir valsts Aizkaukāza austrumu daļā un tā aizņem teritoriju uz dienvidiem no Kaukāza kalniem. To austrumos apskalo Kaspijas jūra. Robežojas ar Krievijas Federācijas sastāvā esošo Dagestānu ziemeļos, ar Gruziju ziemeļrietumos, ar Armēniju rietumos, bet dienvidos ar Irānu. Azerbaidžānas platība ir 86 600 km², kāds krievu ģeogrāfs uzskata, ka Azerbaidžānā ir sastopamas deviņas no vienpadsmit pasaules zināmajām klimatiskajām zonām. Pusi Azerbaidžānas teritorijas aizņem kalni, bet pārējo zemienes. Azerbaidžāna ar 9,5 miljoniem iedzīvotāju ir 89. lielākā valsts pasaulē.

Azerbaidžānai piederošais anklāvs Nahčivanas Autonomā Republika robežojas ar Armēniju, Irānu un Turciju un atrodas dienvidrietumos no pamatteritorijas. Daļu no starptautiski atzītās Azerbaidžānas teritorijas, Kalnu Karabahu un tās apkaimi, militāra konflikta rezultātā kontrolē Kalnu Karabahas armēņu separātisti.

Bahreina (, Baḥrayn), oficiāli Bahreinas Karaliste (مملكة البحرين, Mamlakat al-Baḥrayn), ir salu valsts Āzijā. Valsts atrodas uz 3 lielām un vairākām nelielām salām Persijas līcī. Valsts iekārta ir konstitucionālā monarhija. Tās galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Manāma.

Bahreinas nosaukums no arābu valodas nozīmē "divas jūras", kas visticamāk ir atvasināts no fakta, ka galveno salu no visām pusēm apskalo sālsūdens (Persijas līcis), iekams tajā pašā laikā no dziļurbumiem pazemē ir iegūstams pietiekoši liels kvantums ar saldūdeni dzeramā ūdens vajadzībām.

Bangladeša (bn ), oficiāli Bangladešas Tautas Republika (bn, Gônoprojatontri Bangladesh) ir valsts Dienvidāzijā. Tā robežojas ar Indiju un Mjanmu, bet tās krastus apskalo Bengālijas līcis.

Atpalikusi agrāra valsts, biežas dabas katastrofas, zems infrastruktūras attīstības līmenis. Galvenie dabas resursi — koksne, dabas gāze, urāns, akmeņogles, kūdra. Subekvatoriālais klimats sekmē lauksaimniecības attīstību. Lietus periodā plašas teritorijas pārplūst. 15% valsts teritorijas klāj tropiskie meži. Aramzeme aizņem 73% valsts platības, ilggadīgie stādījumi 2%, ganības 5%. Apūdeņo 31 000 km2 teritorijas. Audzē džutu, rīsu, kviešus, cukurniedres, tējas krūmus, kokvilnu, tabaku, prosu, eļļas augus, dārzeņus, mango, ananasus, garšaugus, banānus. Bangladeša ieņem otro vietu pasaulē džutas kopražas ziņā. Liellopu un putnu audzēšana (gaļa, piens, olas). Lauksaimniecībā nodarbināti 63% iedzīvotāji un tā dod 30% no IKP vērtības. IKP uz vienu iedzīvotāju 1570 dolāri (2000. gadā). Rūpniecībā nodarbināti 11% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju, pakalpojumu sfērā 26%.

Bruneja, oficiāli Bruneja Darusalama vai Brunejas Darusalamas Valsts, ir sultanāts Āzijas dienvidos Borneo salas ziemeļrietumu daļā. Dienvidos Brunejai ir sauszemes robeža ar Malaiziju, bet valsts ziemeļu robežu apskalo Dienvidķīnas jūra. Bruneja sastāv no 2 nošķirtiem apgabaliem, kas atrodas aptuveni 30 km attālumā viens no otra. Bruneja savu nosaukumu esot ieguvusi no po-ni - senas tirgotāju tautas, kas dzīvoja pie Brunejas upes.

Bruneja rakstos pirmoreiz minēta 6. gadsimta ķīniešu hronikās. 10. gadsimtā Bruneja kļuva pazīstama kā "Sumatras Srividžaja Impērijas Budistu karaliste", kas, visticamāk, radusies pēc Javas impērijas parauga. Pašreizējo Brunejas dinastiju dibināja Avans Alaks Betatars jeb sultāns Muhameds Šahs, kurš valdīja ap 1400. gadu. Muhameds Šahs bija pirmais Brunejas musulmaņu valdnieks Brunejas sultanāta ietekme sasniedza maksimumu no 15. līdz 17. gadsimtam, kad tā teritorija aizņēma lielu daļu Borneo salas. Pēc tam Bruneja nokļuva pagrimuma periodā, ko izraisīja iekšējas nesaskaņas par karalisko pēctecību, Eiropas spēku koloniālā paplašināšanās un pirātisms. No 1888. līdz 1959. gadam Bruneja bija Lielbritānijas protektorāts. 1959. gada konstitūcija noteica, ka tā ir kolonija ar pašpārvaldi, bet 1984. gadā Bruneja ieguva pilnīgu neatkarību.

Butānas Karaliste (dzongke: འབྲུག་ཡུལ ; Druk Yul) ir valsts Āzijas dienvidos, Himalaju dienvidu nogāzēs bez pieejas pie jūras. Ziemeļos tā robežojas ar Ķīnu (Tibetu), bet dienvidos, austrumos un rietumos ar Indiju. Butānu no Nepālas atdala Indijas štats Sikima. Butānieši savu valsti sauc par Druk Yul, kas burtiski nozīmē "Pērkona Pūķa zeme".

Vēsturiski Butāna ir bijusi viena no visizolētākajām valstīm pasaulē, taču kopš 1960. gadiem Butāna pakāpeniski atver durvis uz apkārtējo pasauli. Tagad Butānā ir tieša starptautiskā aviosatiksme, Internets, mobilie sakari un kabeļtelevīzija. Tomēr Butānas attīstība tiek pārraudzīta, lai modernizācija būtu līdzsvarota ar seno kultūru un tradīcijām, ievērojot nacionālās kopējās laimes (Gross National Happiness) filozofiju (pretstatot to nacionālā kopprodukta idejai). Valdība uzmana, lai videi netiek nodarīts kaitējums un tiek saglabāta tradicionālā kultūra un identitāte. Tieši tāpēc laikraksts Business Week 2006. gadā, balstoties uz Lesteras Universitātes 2006. gada globālo aptauju "Pasaules laimes karte", nosauca Butānu par laimīgāko valsti Āzijā un astoto laimīgāko pasaulē.

Korejas Republika (ko, Daehan Minguk), neoficiāli saukta arī Dienvidkoreja, ir prezidentāla republika Āzijas austrumos, Korejas pussalas dienvidu daļā. Valsts galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Seula. Ziemeļos tā robežojas ar Ziemeļkoreju, ar kuru tā līdz 1910. gadam bija vienota valsts un saucās Koreja (고려; 高麗). Rietumos pāri Dzeltenajai jūrai atrodas Ķīnas Tautas Republika, austrumos pāri Korejas šaurumam — Japāna. Dienvidkorejas platība ir 100 210 km². Valstī dzīvo 48 758 000 iedzīvotāji, aptuveni viena puse no Dienvidkorejas iedzīvotājiem dzīvo galvaspilsētā Seulā vai tās apkārtnē — trešajā lielākajā aglomerācijā pasaulē.

Dienvidkorejas galvaspilsētā Seulā norisinājās 1988. gada vasaras olimpiskās spēles.

Filipīnu Republika (Repúbliká ng̃ Pilipinas) ir salu valsts Āzijas austrumos, Klusajā okeānā, starp Indonēziju un Taivānu. No Taivānas Filipīnas atdala Lusonas šaurums, bet rietumos pāri Dienvidķīnas jūrai ir Vjetnama. Arhipelāgs sastāv no vairāk kā 7640 salām, kas kopā aizņem gandrīz 300 000 km2 lielu teritoriju. Ar vairāk kā 107 miljoniem iedzīvotāju Filipīnas ir septītā visvairāk apdzīvotā valsts Āzijā un trīspadsmitā visvairāk apdzīvotā valsts pasaulē. Filipīnu galvaspilsēta ir Manila. Valsts neatkarību ieguva 1946. gadā no Amerikas Savienotajām valstīm.

Honkonga jeb Sjangana, oficiālais nosaukums Ķīnas Tautas republikas Honkongas īpašais administratīvais rajons (中華人民共和國香港特別行政區, Hong Kong Special Administrative Region), ir autonoms rajons Ķīnā, Honkongas salā, Kouluņas pussalā un vairāk nekā citās 260 salās. Ar kopējo platību 1104 km² un 7,3 miljoniem iedzīvotāju, tā ir ceturtā visblīvāk apdzīvotā teritorija. Izvietota rietumos no Pērļu upes (Džudzjanas) deltas un dienvidaustrumos no Ķīnas provinces Guandunas krastiem, Dienvidķīnas jūras ziemeļu daļā.

Honkonga ir viens no ievērojamākajiem pasaules finanšu centriem ar augstāko finanšu attīstības indeksa rezultātu un patstāvīgi ierindojas kā viens no konkurētspējīgākajiem un brīvākajiem ekonomikas tirgiem. Honkonga ir arī Pasaules Tirdzniecības organizācijas un Āzijas—Klusā okeāna valstu ekonomiskās kooperācijas dalībniece.

Indija (hi, Bhārat, en), oficiāli Indijas Republika (hi, Bhārat Gaṇarājya, en), ir valsts Dienvidāzijā. Tā ir septītā lielākā valsts pasaulē, kā arī otrā lielākā valsts pēc iedzīvotāju skaita. Toties tā ir vislielākā demokrātiskā valsts pasaulē pēc iedzīvotāju skaita. Indijā dzīvo vairāk nekā miljards cilvēku un šajā teritorijā runā vairāk kā 1600 dažādās valodās. Indiju dienvidos apskalo Indijas okeāns, rietumos Arābijas jūra, bet austrumos Bengālijas līcis. Krasta līnijas garums sasniedz 7517 km. Rietumos tā robežojas ar Pakistānu, ziemeļos ar Ķīnu, Nepālu un Butānu, bet austrumos ar Bangladešu un Mjanmu. Tai Indijas okeānā ir jūras robežas arī ar Šrilanku, Maldīviju un Indonēziju.

Indijas subkontinenta ilgstošajā vēsturē ir veidojušās tā materiālās un kultūras bagātības, tajā ir mājvieta Indas ielejas civilizācijai, to ir šķērsojuši vēsturiskie tirdzniecības ceļi un te ir bijušas lielas impērijas. Šeit ir radušās četras no pasaules pamata reliģijām — hinduisms, budisms, džainisms un sikhisms. Mūsu ēras pirmajā tūkstošgadē, izplatoties zoroastrismam, jūdaismam, kristietībai un islāmam, izveidojās reģiona atšķirīgā kultūra. No 18. gadsimta sākuma Britu Austrumindijas kompānijas pakāpeniski anektēja Indiju, bet no 19. gadsimta vidus to kolonizēja Apvienotā Karaliste. Indija par neatkarīgu valsti kļuva 1947. gadā pēc Britu Indijas sabrukuma plašas nevardarbīgas pretošanās rezultātā.

Indonēzija, oficiāli Indonēzijas Republika (Republik Indonesia), ir lielākā valsts Dienvidaustrumāzijā gan pēc platības, gan pēc iedzīvotāju skaita. Tā atrodas uz 17 508 salām un ir pasaulē lielākā valsts, kas atrodas uz arhipelāga. Pēc iedzīvotāju skaita, kas ir vairāk kā 260 miljoni, Indonēzija ir ceturtā lielākā valsts pasaulē. Indonēzija ir republika, kurā tiek ievēlēts parlaments un prezidents. Indonēzijas galvaspilsēta ir Džakarta. Šī valsts robežojas ar Papua Jaungvineju, Austrumtimoru un Malaiziju. Vēl tuvākās aizjūras kaimiņvalstis ir Singapūra, Filipīnas un Austrālija, kā arī Indijai piederošās Andamanu un Nikobaru Salas. Indonēzija atrodas starp Kluso un Indijas okeānu. Valsts teritoriju šķērso ekvatora līnija.

Valsts ir bagāta ar dažādiem dabas resursiem. Tajā skaitā Indonēzijā ir lielas naftas un dabasgāzes atradnes gan sauszemē, gan jūrā, milzīgas mežu platības, kur var iegūt kokmateriālus, un dažādu derīgo izrakteņu atradnes, piemēram, alvas, niķeļa un vara atradnes.

Irāna (fa), oficiālais nosaukums: Irānas Islāma Republika (جمهوری اسلامی ایران), ir Tuvo Austrumu valsts, kura atrodas Dienvidrietumu Āzijā. Ziemeļos Irāna robežojas ar Armēniju, Azerbaidžānu un Turkmenistānu, austrumos ar Pakistānu un Afganistānu, kā arī ar Turciju un Irāku (Kurdistānas reģions) rietumos. Irānas jūras robeža dienvidos ir Persijas līcis, kura pretējā krastā atrodas Kuveita, Saūda Arābija, Bahreina, Katara un Apvienotie Arābu Emirāti. Irānas valsts reliģija ir islāma novirziens šiītisms. Valsts atrodas Eirāzijas centrālajā daļā, starp Kaukāza reģionu, Centrālāziju, Kaspijas jūru ziemeļos un Persijas līci, kā arī Hormuza šaurumu dienvidos, Indijas subkontinenta tuvumā, līdz ar to Irānai vēsturiski ir bijusi ļoti liela ģeostratēģiska nozīme.

Irāna ir Ekonomiskās Sadarbības Organizācijas, Nepievienošanās kustības, Islāma sadarbības organizācijas un OPEC dalībvalsts. Tā ir viena no OPEC dibinātājvalstīm.

Izraēla (, Yisra'el;, Isrā'īl), oficiāli Izraēlas Valsts, ir valsts, kura atrodas Tuvajos Austrumos, Vidusjūras austrumu piekrastē. Tā robežojas ar Libānu ziemeļos, Sīriju ziemeļaustrumos, Jordāniju austrumos un Ēģipti dienvidrietumos. Valsts galvaspilsēta ir Jeruzaleme, taču Izraēlas valdīšana pār to nav viennozīmīgi starptautiski atzīta, tādēļ parasti to valstu vēstniecības, kurām ir diplomātiskās attiecības ar Izraēlu, atrodas ārpus galvaspilsētas. Izraēla ir parlamentāra, demokrātiska republika ar vispārēju vēlēšanas sistēmu. Valstij ir 120 vēlētu pārstāvju liels parlaments, kuru sauc par Knesetu.

Japāna (ja; Nihon vai Nippon, oficiāli 日本国; Nihon/Nippon-koku) ir salu valsts Austrumāzijā, kas atrodas Klusā okeāna rietumos. Japānai nav sauszemes robežas ar citām valstīm, bet vistuvāk tai atrodas Krievijas Federācija, Ķīnas Tautas Republika un Korejas Republika. No kontinenta Japānu atdala Ohotskas jūra ziemeļos, Japāņu jūra rietumos un Austrumķīnas jūra dienvidos. Japānu dēvē arī par "Uzlecošās saules zemi". Japāna ir izvietojusies uz 6852 salām, kas veido Japānas salu arhipelāgu. Četras lielākās no tām ir Hokaido, Honsju, Šikoku un Kjusju salas, kas kopā veido 97% no Japānas teritorijas. Gandrīz visas salas ir kalnainas un vulkāniskas. Arī Japānas augstākais punkts Fudzi ir vulkāns. Japāna ir desmitā lielākā valsts pēc iedzīvotāju skaita. Tajā dzīvo ap 128 miljoniem iedzīvotāju. Tokijas aglomerācija, kurā ietilpst Tokija (de facto Japānas galvaspilsēta) un apkārtējās prefektūras, ir lielākā aglomerācija pasaulē pēc iedzīvotāju skaita. Tajā dzīvo ap 30 miljoniem iedzīvotāju.

Japāna ir unitāra konstitucionālā monarhija. Valsts vadītājs ir imperators. Likumdošanas vara pieder parlamentam (Kokkai).

Jordānija (ar), oficiāli Jordānijas Hašimītu Karaliste, ir valsts Tuvajos Austrumos. Tā robežojas ar Izraēlu ziemeļrietumos, ziemeļos ar Irāku, bet dienvidos ar Saūda Arābiju. Jordānijas galvaspilsēta ir Ammāna, kura ir arī visapdzīvotākā pilsēta valstī un tās ekonomiskais, politiskais un kulturālais centrs. Valsts iekārta ir konstitucionālā monarhija.

No 1516. līdz 1918. gadam mūsdienu Jordānijas teritorija bija mazapdzīvota Osmaņu impērijas province. 1915. gadā Pirmā pasaules kara laikā Lielbritānija iebruka Osmaņu impērijā. 1917. gadā sākas arābu sacelšanās (Lielbritānijas augstais komisārs Ēģiptē lords Makmahons Rietumu valdību vārdā apsolīja arābiem pēc Osmaņu impērijas sagrāves izveidot neatkarīgu valsti) un Lielbritānija okupēja šīs osmaņu teritorijas. Pretēji arābiem solītajam, 1916. gadā Saiksa—Piko vienošanās paredzēja, ka Osmaņu impērijas arābu daļa tiks sadalīta divos protektorātos: Sīrija piederēs Francijai, bet Irāka, Transjordānija (teritorija uz austrumiem no Jordānas upes), Palestīna un Ēģipte - Lielbritānijai. 1921. gadā tika izveidota britu mandātteritorija- Transjordānas emirāts, kas 1946. gada 17. jūnijā ieguva neatkarību. Jordānija iesaistījās karā pret Izraēlu 1948. gadā un Sešu dienu karā 1967. gadā. 1994. gadā ar Izraēlu tika noslēgts miera līgums.

Katara (ar, Qaṭar, izrunā: ), oficiāli Kataras Valsts (دولة قطر, Dawlat Qaṭar) ir valsts Tuvajos Austrumos, Arābijas pussalas austrumos. Vienīgā valsts, ar ko tā robežojas, ir Saūda Arābija dienvidos. No pārējām debespusēm Kataru apskalo Persijas līcis.

Kataras ekonomiskā izaugsme ir balstīta gandrīz tikai uz naftas un dabasgāzes rūpniecību, kas aizsākās 1940. gadā. Valsts teritorijā atrodas pasaulē trešie lielākie dabasgāzes krājumi, kā arī ievērojami naftas krājumi.

Kazahstāna ir Centrālāzijas valsts, neliela teritorijas daļa rietumos no Urālas upes atrodas arī Eiropas austrumos. Austrumos Kazahstāna sniedzas līdz Altajam. Robežojas ar Krievijas Federāciju, Ķīnu, kā arī Centrālāzijas valstīm Kirgizstānu, Uzbekistānu un Turkmenistānu. Daļa Kazahstānas rietumu robežas stiepjas arī gar Kaspijas jūras austrumu piekrasti.

Kazahstāna pasludināja sevi par neatkarīgu valsti 1991. gada 16. decembrī.

Kuveita ir valsts Āzijā pie Persijas līča. ANO dalībniece no 1963.gada, Arābu valstu līgas locekle no 1961.gada. Valsts iekārta: konstitucionāla monarhija. Valsts galva - emīrs, valdību vada premjerministrs. Likumdevēja varu realizē emīrs un Nacionālā Asambleja (50 deputāti).

Kuveita ir Arābu līgas, Līča arābu valstu sadarbības padomes, Islāma sadarbības organizācijas, Nepievienošanās kustības un OPEC dalībvalsts. Tā ir viena no OPEC dibinātājvalstīm.

Libāna (ar), oficiāli Libānas Republika, ir neliela, lielākoties kalnaina valsts Tuvajos Austrumos, kas atrodas Vidusjūras pašos austrumos. Ziemeļos un austrumos Libāna robežojas ar Sīriju un dienvidos ar Izraēlu, rietumos ar Vidusjūru. Saistībā ar iedzīvotāju reliģisko un etnisko daudzveidību, Libānā sastopama īpaša politiskā sistēma, pazīstama kā konfesionālisms, kas paredzēta tam, lai visas reliģijas tiktu vienādi respektētas.

Lai arī pēc neatkarības iegūšanas Libānā regulāri uzliesmoja nemieri, līdz reliģisko un etnisko nesaskaņu izraisītajam Libānas pilsoņu karam (1975—1990), valstī bija relatīvs miers un labklājība, ko sekmēja tūrisms, zemkopība un attīstītā banku sistēma. To uzskatīja par arābu valstu banku galvaspilsētu un tā bija plaši pazīstama kā "Tuvo Austrumu Šveice" saistībā ar tās finansiālo ietekmi. Libāna piesaistīja lielu skaitu tūristu, un tās galvaspilsēta Beirūta tika bieži dēvēta par "Tuvo Austrumu Parīzi".

Makao (pt) jeb Aomiņa (zh; piņjiņā: Àomén) ir viens no diviem Ķīnas Tautas Republikas speciālajiem administratīvajiem reģioniem, pilnā nosaukumā Ķīnas Tautas Republikas Makao Speciālais administratīvais reģions (zh, piņjiņā: Zhōnghuá Rénmín Gònghéguó Àomén Tèbié Xíngzhèngqū; pt). Atrodas Pērļu upes rietumu krastā, robežojas ar Guandunas provinci un Dienvidķīnas jūru.

* Makao valdības portāls

Malaizija (ms) ir federatīva valsts Dienvidaustrumāzijā. Tā sastāv no 13 štatiem un trim federālajām teritorijām. Valsts sauszemes platības daļu, kura ir 329 847 km², Dienvidķīnas jūra sadala divās līdzīga lieluma daļās — Rietummalaizijā Malakas pussalas dienviddaļā un Austrummalaizijā Kalimantānas salas ziemeļos. Malaizijas pussalas daļa robežojas ar Taizemi, bet salas daļa ar Bruneju un Indonēziju. Valsts galvaspilsēta ir Kualalumpura, savukārt federālās valdības mītne atrodas Putradžajā.

Maldīvija (jeb Maldīvu Salas), oficiāli Maldīvijas Republika (, Dhivehi Raa'jeyge Jumhooriyya), ir salu valsts Indijas okeānā. Maldīvija atrodas uz dienvidiem no Indijai piederošajām Lakšadvīpas salām un apmēram 700 km uz dienvidrietumiem no Šrilankas. Maldīvija ir izvietojusies uz 26 atoliem, kas satur 1192 mazas salas, no kurām 200 salas ir apdzīvotas. Valsts galvaspilsēta ir Male.

Šī ir mazākā Āzijas valsts gan pēc iedzīvotāju skaita, gan platības. Maldīvija ir arī pasaulē zemākā valsts — vidējais augstums virs jūras līmeņa sasniedz 1,5 metrus. Tā ir valsts ar zemāko dabisko augstāko punktu, kas ir 2,4 metri.

Mongolija, oficiāli Mongolijas Valsts (Монгол Улс), ir valsts centrālajā un Austrumāzijā, robežojas ar Krievijas Federāciju un Ķīnas Tautas Republiku. Prezidentāla republika, prezidentu ievēl vispārējās vēlēšanās uz 4 gadiem. Iedzīvotāji: mongoļi, kazahi, burjati, krievi, ķīnieši u.c. Dominējošā reliģija — budisms.

1921. gada jūlijā Urgā proklamēja no Ķīnas neatkarīgu Mongolijas Republiku, kas ar Padomju Krievijas militāro un politisko atbalstu atbrīvojās no iekšējiem oponentiem un ieguva neatkarību no pilsoņu kara novājinātās Ķīnas. 1924. gada 26. novembrī valsti pārdēvēja par Mongolijas Tautas Republiku (MTR), kas bija PSRS satelītvalsts ar Tautas Revolucionāro partiju kā varas partiju. No 1939. gada maija līdz septembrim notika robežkonflikts ar Japānas impērijas armiju jeb Halhingolas kampaņa. 1945. gada 10. augustā Mongolija pieteica karu Japānai, piedaloties Sarkanās armijas uzbrukumā Iekšējai Mongolijai un Mandžūrijai. 1946. gada 5. janvārī Ķīnas Republika atzina Ārējās Mongolijas neatkarību, diplomātiskās attiecības ar Ķīnas Tautas Republiku izveidoja 1949. gadā. 1961. gadā MTR uzņēma ANO. Saasinoties PSRS un Ķīnas attiecībām, Padomju armija Mongolijā uzbūvēja savas raķešu bāzes un kara lidlaukus.

Nepāla (ne), oficiāli Nepālas Federālā Demokrātiskā Republika, ir valsts Āzijas dienvidu daļā, pasaules jaunākā republika. Tā robežojas ar Indiju dienvidos, austrumos, rietumos un Ķīnu ziemeļos. Ar 147 181 kvadrātkilometru platību un iedzīvotāju skaitu aptuveni 30 miljoniem, Nepāla ir pasaules 93. lielākā valsts un 41. apdzīvotākā valsts. Nepālas galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Katmandu.

Nepāla ir valsts ar ļoti daudzveidīgu ģeogrāfiju un kultūru. Valsts atrodas Himalaju dienvidu nogāzē, un šeit atrodas vairākas pasaules augstākās virsotnes, tai skaitā augstākā pasaules virsotne Everests. Auglīgie un mitrie dienvidi ir samērā urbanizēti. Aptuveni puse iedzīvotāju dzīvo zem starptautiski noteiktā nabadzības līmeņa — 1 ASV dolāra. Pēc vairākiem novērtējumiem, hinduismu Nepālā praktizē lielāka iedzīvotāju daļa nekā kādā citā pasaules valstī. Savukārt budisma piekritēju ir neliela daļa, lai gan Nepāla tiek uzskatīta par Sidhārtas Gautamas dzimšanas vietu.

Omāna (, ʻUmān), oficiāli Omānas Sultanāts (سلطنة عُمان, Salṭanat ʻUmān), ir vidēji attīstīta valsts Āzijā, Arābijas pussalas austrumos. Robežojas ar Jemenu dienvidrietumos, Saūda Arābiju - rietumos un Apvienotajiem Arābu Emirātiem - ziemeļrietumos. No austrumiem to apskalo Indijas okeāna Arābijas jūra.

Omāna ir Apvienoto Nāciju Organizācijas, Arābu līgas, Persijas līča sadarbības padomes, Nepievienošanās kustības un Islāma sadarbības organizācijas dalībvalsts. Pēc 2016. gada datiem naftas rezervju apjoma ziņā Omāna bija 21. vietā pasaulē. 2010. gadā ANO Attīstības programma, salīdzinot 135 valstis, Omānu ierindoja pirmajā vietā pēc attīstības tempa pēdējo 40 gadu laikā. Daļa tās ekonomikas ir saistīta ar tūrismu un zivju, dateļu un citu lauksaimniecības produktu tirdzniecību. Omāna ir klasificēta kā ekonomika ar augstu ienākumu līmeni. Pēc 2021. gada datiem Omāna ir 37. mierīgākā valsts pasaulē saskaņā ar Globālo miera indeksu.

Pakistāna, oficiālais nosaukums Pakistānas Islāma Republika (اسلامی جمہوریۂ پاکستان), ir valsts Dienvidāzijā. Tā robežojas ar Irānu, Afganistānu, Ķīnu un Indiju. Pakistānas dienvidus apskalo Arābijas jūra, kas ir viena no Indijas okeāna jūrām. Pakistānas valsts ir izveidota 1947. gadā. Pirms tam tā bija Britu Indijas daļa, kuru pārsvarā apdzīvoja musulmaņi. Lielākā daļa no pārējās Britu Indijas, kuru apdzīvoja hinduisti un citu reliģiju pārstāvji, bija pamats Indijas valstij. Mūsdienās joprojām Pakistānai ar Indiju ir konflikts par musulmaņu apdzīvoto Kašmīru. 1956. gadā Pakistāna tika proklamēta par pirmo islāma republiku pasaulē. 1971. gadā Pakistānas daļa- Austrumpakistāna, ieguva neatkarību un tika nosaukta par Bangladešu.

Nosaukuma "Pakistāna" izcelsme ir strīdīga. No persiešu un urdu valodām šis nosaukums nozīmē "tīro, šķīsto zeme" (pāk - "tīrs, šķīsts"; -stān - "zeme"). Ir zināms arī tas, ka Čaudhurī Rahmats Ali, kas bija viens no nozīmīgākajiem neatkarīgas musulmaņu valsts radīšanas aizstāvjiem, savā rakstītajā pamfletā "Tagad vai nekad" ("Now Or Never") ir piedāvājis valsti saukt par "Pak(i)stānu". Šadu nosaukumu viņš ir izvēlējies kā akronīmu no pieciem Britu Indijas pakļautībā esošo teritoriju nosaukumiem - Pendžāba, Afgānija (mūsdienās Ziemeļrietumu pierobežas province), Kašmīra, Sinda un Beludžistāna.

Saūda Arābija ir valsts Arābijas pussalā. Tā robežojas ar septiņām valstīm, un ar astoto - Bahreinu to saista jūrā uzbērts ceļš.

Saūda Arābija ir Arābu līgas, Līča arābu valstu sadarbības padomes, Islāma sadarbības organizācijas, Nepievienošanās kustības un OPEC dalībvalsts. Tā ir viena no OPEC dibinātājvalstīm.

Senā Divupe jeb Mezopotāmija (no — '[zeme] starp upēm') bija vissenākā un līdz ar to arī pirmā civilizācija, kurai bija augsti attīstīta kultūra.

Senā Divupe atradās mūsdienu Irākā, starp Tigru un Eifratu. Starp šīm divām upēm zeme bija ļoti auglīga, tāpēc senie divupieši visvairāk nodarbojās ar lauksaimniecību, veica apjomīgus apūdeņošanas darbus, ar Divupi saistīta Bībeles leģenda par Ēdenes dārzu.

Singapūra (en), oficiāli Singapūras Republika (Republic of Singapore), ir pilsētvalsts Dienvidaustrumāzijā. Singapūra ir salu valsts, kas aizņem Singapūras salu un vēl 62 mazākas salas, kas atrodas pie Malakas pussalas krastiem. Singapūras kopējā platība ir 722,5 km², pēc 2018. gada datiem tajā dzīvo 5,638 miljoni iedzīvotāju un 39% no viņiem ir ar citas valsts pilsonību.

Singapūra kopš 1960. gadu vidus piedzīvoja strauju ekonomisko attīstību un no mazattīstītas valsts kļuva par vienu no bagātākajām valstīm pasaulē. Singapūra ir globāli augsti attīstīts izglītības, izklaides, finanšu, veselības aprūpes, inovāciju, loģistikas, ražošanas un tūrisma centrs. Singapūra ir devītajā vietā pasaulē pēc Tautas attīstības indeksa, trešajā vietā pasaulē pēc pirktspējas paritātes un tai ir augsti rādītāji pēc iedzīvotāju izglītības līmeņa, plānotā dzīves ilguma, dzīves kvalitātes, drošības un mājokļu pieejamības. Kopš 2013. gada Singapūra ir dārgākā pilsēta pasaulē pēc dzīves izmaksām.

Taizemes Karaliste ir valsts Āzijas dienvidos. Tā robežojas ar Laosu un Kambodžu austrumos, Taizemes līci un Malaiziju dienvidos, Andamanu jūru un Mjanmu rietumos.

Taizeme atrodas Indoķīnas pussalā, tās galvaspilsēta Bangkoka ir viena no lielākajām pilsētām Dienvidaustrumu Āzijā. Izplatīta reliģija Taizemē ir budisms. Musonu vēji no okeāna vasarā atnes daudz nokrišņu. Piemērotais klimats un augsne ļauj audzēt un eksportēt daudz rīsu. Taizemē ir attīstīta tūrisma industrija.

Turcija (tr), oficiālais nosaukums Turcijas Republika (Türkiye Cumhuriyeti), ir Eirāzijas valsts, kura atrodas Mazāzijas pussalā, Dienvidrietumāzijā, un Trāķijā, Dienvideiropas Balkānu reģionā. Turcijai ir sauszemes robeža ar astoņām valstīm: ziemeļrietumos ar Bulgāriju, rietumos ar Grieķiju, ziemeļaustrumos ar Gruziju un Armēniju, austrumos ar Azerbaidžānas eksklāvu Nahčivanu un Irānu, dienvidaustrumos ar Irāku un Sīriju. Turcijas krastus ziemeļos apskalo Melnā jūra, rietumos Egejas jūra, bet dienvidos Vidusjūra. Turcijas teritorijā atrodas Marmora jūra, caur kuru ir novilkta ģeogrāfiskā robeža starp Āziju un Eiropu, tādēļ Turcija ir valsts, kas atrodas divās pasaules daļās.

Pateicoties tās ģeogrāfiskajam novietojumam starp divām pasaules daļām, tās kultūra ir austrumnieku un rietumnieku kultūru īpatnējs sajaukums. Turcija ir kļuvusi par stratēģiski svarīgu valsti, jo tai vēsturiski ir cieši sakari rietumos ar Eiropas Savienību, austrumos ar Centrālāziju, ziemeļos ar Krieviju un dienvidos ar Tuvajiem Austrumiem.

Vjetnama (vi), oficiālais valsts nosaukums Vjetnamas Sociālistiskā Republika (Cộng hòa xã hội chủ nghĩa Việt Nam), ir valsts Indoķīnas pussalā. Ziemeļos robežojas ar Ķīnu, ziemeļrietumos ar Laosu, dienvidrietumos ar Kambodžu un austrumos ar Dienvidķīnas jūru. Vjetnamas kopējā platība ir 331 690 km², pēc 2017. gada provizoriskajiem datiem Vjetnamā dzīvo 94,57 miljoni iedzīvotāju. Tā ir 14. visapdzīvotākā valsts pasaulē un 9. apdzīvotākā valsts Āzijā. Vjetnama savu neatkarību ieguva 1945. gada 2. septembrī. Citas valstis to atzina tikai 1954. gadā.

Kopš 1976. gada, kad atkal apvienojās Vjetnamas ziemeļu un dienvidu daļa, valsts galvaspilsēta ir Hanoja. Lielākā Vjetnamas pilsēta ir Hošimina, Hanoja ir otrā lielākā. Hanoja ir valsts saimniecības un kultūras centrs. Vjetnama ir viena no četrām atlikušajām pasaules valstīm, kuras oficiālā valsts iekārta ir komunisms un valsti pārvalda viena partija. Vjetnama ir Pasaules Tirdzniecības organizācijas, Frankofonijas, Dienvidaustrumāzijas valstu asociācijas un citu organizāciju pilntiesīga dalībvalsts. Kopš 2000. gada Vjetnamas saimniecība ir viena no straujāk augošajām saimniecībām pasaulē.

Ķīnas Republika Taivānā ir valsts Austrumāzijā, Dienvidķīnas jūrā, ietver Taivānas salu, Penhu salas, Dzjiņmeņas salas un Macu salas. Plašāk pazīstama kā Taivāna, jo kopš 1970. gadu vidus apzīmējumu Ķīna rietumu pasaulē lieto tikai, lai apzīmētu Ķīnas Tautas Republiku jeb kontinentālo Ķīnu. Starptautiskajās organizācijās tiek dēvēta par Taipejas Ķīnu. Prezidentāla republika, valsts galva ir prezidents, kuru ievēl tautas nobalsošanā kopīgi ar viceprezidentu uz četru gadu termiņu.

Republika iesākās 1911. gada 10. oktobrī, Ķīnas impērijā uzvarot Siņhajas revolūcijai (t.s. Učanas sacelšanās Uhaņā). Republiku oficiāli pasludināja 1912. gada 1. janvārī. Pirmajās Ķīnas parlamenta vēlēšanās uzvarēja Suņa Jatsena izveidotā Revolucionārā partija, uz kuras bāzes 1919. gadā izveidojās Ķīnas Nacionālistu partija (Gomiņdan, uzskatos līdzīga Eiropas sociāldemokrātiem). Republikā varu ātri sagrāba militāristi un līdz 1927. gadam pastāvēja t.s. Beijaņas valdība (kaujasspējīgāko vecās impērijas karaspēka daļu komandieru hunta), kuras līderis ģenerālis Juaņs Šikajs kļuva par Ķīnas republikas prezidentu un īslaicīgi, imperatoru. Valsti plosīja pilsoņu karš starp dažādām militārajām kliķēm. No centrālās varas kontroles atšķēlās ārējās provinces (Mandžūrija, Siņdzjana, Tibeta), kas nonāca Japānas, PSRS un Lielbritānijas ietekmē.

Šrilanka (si, śrī laṃkāva, ta, ilaṅkai), oficiāli Šrilankas Demokrātiskā Sociālistiskā Republika, līdz 1972. gadam kā Ceilona, ir salu valsts Dienvidāzijā. Tā atrodas apmēram 31 km attālumā no Indijas dienvidu krasta. Tai ir jūras robeža ar Indiju un Maldīviju. Šrilanka bieži tiek saukta par "Indijas okeāna pērli". Šrilankā dzīvo gandrīz 20 miljoni iedzīvotāju.

Šrilanka vēsturiski ir viens no ekonomiski un sociāli attīstītākajiem Dienvidāzijas reģioniem, taču kopš 21. gadsimta sākuma ekonomikā pieauga nevēlamas tendences, kuras 2019. gadā noveda pie smagas finanšu krīzes, kura turpmākajos gados pieļauto kļūdu dēļ kļuva arī ekonomiska un sociāla.

Albānija (sq, tulkojumā: Ērgļu zeme), oficiāli Albānijas Republika (Republika e Shqipërisë) ir valsts dienvidaustrumu Eiropā. To rietumos apskalo Adrijas jūra, bet dienvidrietumos Jonijas jūra, kā arī robežojas ar Melnkalni ziemeļos, ar Kosovu ziemeļrietumos, ar Ziemeļmaķedonijas Republiku austrumos un ar Grieķiju dienvidos. Albānijas platība ir 28 748 km² un to ietekmē kontinentālais klimats. Lielākā daļa no Albānijas teritorijas jeb 70% sedz kalnaini apvidi, kuri ir nelīdzeni un grūti sasniedzami. Albānija ar 3,02 miljoniem iedzīvotāju ir 139. lielākā valsts pasaulē. Albānija ir parlamentāra republika, kurā ietilpst divpadsmit apgabali. Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Tirāna.

Kopš 2009. gada Albānija ir NATO dalībvalsts un no 2014. gada Eiropas Savienības kandidātvalsts.

Andora (ca, fr), oficiāli Andoras Firstiste (Principat d'Andorra, Principauté d'Andorre) ir valsts Eiropas dienvidrietumos. Tā robežojas ar Franciju austrumos un ar Spāniju rietumos, bez pieejas pie jūras. Andoras platība ir 468 km² un to ietekmē mērenās joslas klimats. Atrodas Pireneju kalnos. Andora ar 85 082 iedzīvotājiem ir piecdesmitā lielākā valsts Eiropā.

Andora ir parlamentāra demokrātija un līdzfirstiste, kas sastāv no septiņiem pagastiem. Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Andora la Velja. Tā nav Eiropas Savienības dalībvalsts, bet tās oficiālā valūta ir eiro. Kopš 1993. gada ir ANO dalībvalsts.

Apvienotā Karaliste (, izrunā: ), arī Lielbritānija (Great Britain, ), oficiāli kopš 1922. gada Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste (United Kingdom of Great Britain and Northern Ireland), ir valsts Eiropas Ziemeļrietumu piekrastē. Tā ir salu valsts, kuras arhipelāgā iekļaujas Lielbritānijas sala, Īrijas ziemeļaustrumu daļa, kā arī daudzas citas nelielas salas. Ziemeļīrija ir vienīgā Apvienotās Karalistes daļa, kurai ir sauszemes robeža ar kādu valsti (Īrijas Republiku). Izņemot šo sauszemes robežu, Apvienoto Karalisti apskalo Atlantijas okeāns, Ziemeļjūra, Lamanšs un Īrijas jūra. Lielākā sala ir Lielbritānija, kas caur Eirotuneli ir savienota ar Franciju. Valsts iedzīvotājus sauc par britiem.

Apvienotā Karaliste (AK) ir attīstīta valsts un ieņem sesto vietu pasaulē pēc IKP un septīto vietu pasaulē pēc pirktspējas. Apvienotā Karaliste bija pirmā industriālā valsts pasaulē, 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā Britu Impērija spēlēja noteicošo lomu pasaulē. Pirmais pasaules karš, Britu Impērijas sabrukums un Otrais pasaules karš Apvienotās Karalistes lomu krietni samazināja, taču vēl joprojām tai ir liela ietekme pasaulē ar spēcīgu ekonomiku, armiju, zinātniskajiem atklājumiem, kā arī tai ir liela ietekme pasaules politikā. Apvienotā Karaliste ir starptautiski atzīta kodolvalsts, kuras valsts budžeta dotācijas aizsardzības nozarei ir trešās lielākās pasaulē. Tā ir arī ANO Drošības Padomes, Nāciju Sadraudzības, G7, G20, NATO, ESAO un Pasaules Tirdzniecības Organizācijas locekle. 2020. gada 31. janvāra naktī AK izstājās no Eiropas Savienības.

Austrija, oficiāli Austrijas Republika (Republik Österreich), ir valsts Centrāleiropā. Austriju no visām pusēm ieskauj citas valstis un tai nav izejas pie jūras. Ziemeļos Austrija robežojas ar Vāciju un Čehiju, austrumos ar Slovākiju un Ungāriju, dienvidos ar Slovēniju un Itāliju, bet rietumos ar Šveici un Lihtenšteinu. Tā ir federāla, parlamentāra un reprezentatīvi demokrātiska republika. Austrija sastāv no deviņām federālajām zemēm, kur katrai ir savs parlaments un valdība.

Austrijas platība ir 83 849 km², un 2009. gadā šajā valstī dzīvoja aptuveni 8,36 miljoni iedzīvotāju, no kuriem aptuveni trīs ceturtdaļas ir katoļi. Valsts galvaspilsēta ir Vīne, kur dzīvo aptuveni 20% no visiem Austrijas iedzīvotājiem. Oficiālā valoda ir vācu valoda. Austrijas iedzīvotāju lielākā daļa ir etniski vāciešiem tuvi radnieciskie austrieši. Lielākās minoritātes ir slovēņi, horvāti un ungāri. Valsts galva ir Austrijas prezidents, bet valdības galva — kanclers.

Baltkrievija (be; ru), oficiāli Baltkrievijas Republika (Рэспубліка Беларусь; Республика Беларусь), ir valsts Austrumeiropā. Baltkrievija robežojas ar Poliju rietumos, Lietuvu ziemeļrietumos, Latviju ziemeļos, Krieviju austrumos un Ukrainu dienvidos. Baltkrievijas galvaspilsēta ir Minska, citas lielākās pilsētas: Hrodna, Vicebska, Bresta, Mahiļova un Homeļa. Trešo daļu no valsts klāj meži. Tās saimniecības spēcīgākie sektori ir lauksaimniecība un rūpniecība. Ir Neatkarīgo Valstu Sadraudzības (NVS) locekle, piedalās arī Austrumu partnerības programmā ar Eiropas Savienības valstīm.

Nosaukums "Baltkrievija" ir eksonīms. Tas ir radies tiešas endonīmas tulkošanas rezultātā no nosaukuma Baltā Krievzeme (Белая Русь), kas pirmoreiz parādījās vācu un latīņu viduslaiku rakstītajos avotos. Latīņu valodā šī zeme tika saukta par Alba Ruthenia. 17. gadsimtā Krievijas cari lietoja šo terminu, lai apzīmētu slāvu tautu apdzīvotās teritorijas, kuras bija Polijas—Lietuvas ūnijas sastāvā.

izruna]]) ), oficiāli Beļģijas Karaliste (Koninkrijk België, Royaume de Belgique, Königreich Belgien), ir valsts Eiropas ziemeļrietumos. To ziemeļos apskalo Ziemeļjūra, kā arī robežojas ar Nīderlandi ziemeļos, ar Vāciju austrumos, ar Luksemburgu dienvidaustrumos un ar Franciju rietumos. Beļģijas kopējā platība ir 30 528 km² un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļrietumos gar Ziemeļjūru plešas piekrastes līdzenumi, vidusdaļu veido plakankalne, bet dienvidaustrumos atrodas mežaina augstiene. Beļģija ar 11,2 miljoniem iedzīvotāju ir devītā lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts.

Beniluksa savienības locekle, NATO un Eiropas Savienības dibinātājvalsts. Briselē atrodas Eiropas Savienības galvenā mītne, kā arī vairāku nozīmīgu ES institūciju mītnes. Beļģija ir daļa no Šengenas zonas, un tajā ir ieviesta Eiropas valūta eiro.

Bosnija un Hercegovina (hr, sr) ir valsts Balkānu pussalas centrālajā daļā. Sastāv no autonomajām administratīvajām vienībām — Bosnijas un Hercegovinas Federācijas, Serbu Republikas un Brčko apriņķa. Valsts rietumos un ziemeļos robežojas ar Horvātiju, austrumos ar Serbiju, dienvidaustrumos ar Melnkalni. Valstij arī ir neliela izeja uz Adrijas jūru.

2012. gadā Eiropas Komisija uzsāka sarunas ar Bosnijas un Hercegovinas sastāvā esošo politisko vienību pārstāvjiem par iespējamo Eiropas Savienības kandidātvalsts statusa piešķiršanu. 2016. gada 15. februārī Bosnija un Hercegovina iesniedza pieteikumu dalībai Eiropas Savienībā un 2016. gada decembrī no Eiropas Komisijas saņēma pievienošanās jautājumu sarakstu.

Bulgārija (bg), oficiāli Bulgārijas Republika (Република България) ir valsts Austrumeiropā, kas atrodas Balkānos. Eiropas Savienības dalībvalsts. Tā robežojas ar piecām citām valstīm: ziemeļos ar Rumāniju, rietumos ar Serbiju un Ziemeļmaķedoniju, dienvidos ar Grieķiju un Turciju. Austrumos to apskalo Melnā jūra. Bulgārijas platība ir 110 993 km², un tajā dzīvo aptuveni 7,35 miljoni iedzīvotāji. Valsts galvaspilsēta ir Sofija. Sofija ir arī lielākā valsts pilsēta. Nākamās lielākās pilsētas ir Plovdiva un Varna.

Bulgārija ir dibināta 7. gadsimtā un ir viena no vecākajām joprojām pastāvošajām valstīm Eiropā. Tā atradās vēsturiski nozīmīgu tirdzniecības ceļu krustpunktā. Caur šo valsti gāja tirdzniecības ceļš no Ziemeļeiropas un citām Austrumeiropas valstīm uz Vidusjūras baseina zemēm un tirdzniecības ceļš no Rietumeiropas un Centrāleiropas uz Tuvajiem Austrumiem. Pirms bulgāri izveidoja savu valsti, šajā reģionā lielā ietekme bija Senajai Grieķijai, Romas impērijai un Bizantijai. Viduslaikos gadsimtiem ilgi Bulgārijas attīstība bija atkarīga no Osmaņu impērijas. Turku elementi joprojām ir sastopami bulgāru arhitektūrā, tautas mūzikā un dejās.

Dānija (da, ) ir valsts Ziemeļeiropā. Tā ir daļa no Dānijas Karalistes (pārējās divas daļas no karalistes ir Grenlande un Fēru Salas). Dāniju apskalo Baltijas jūra austrumos un Ziemeļjūra rietumos. Tā robežojas ar Vāciju dienvidos, Kanādu rietumos (Hansa salā), bet ziemeļos tai ir jūras robeža ar Zviedriju. Dānijas kopējā platība ir 43 094 km² un tā ir divdesmit otrā lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Dānijas klimatu ietekmē mērenās joslas klimats. Dānijai pieder arī Fēru salas Atlantijas okeānā un Grenlande. Dānija ar 5,91 miljonu iedzīvotāju (2022) ir septiņpadsmitā lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts.

Dānija ir parlamentāra demokrātija un konstitucionālā monarhija un Dānijas karaliene ir Margrēte II. Valsts teritorija ir sīkāk sadalīta piecos reģionos. Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Kopenhāgena. Dānija ir NATO, ANO, ESAO, EDSO un Šengena zonas dalībvalsts. ANO Pasaules laimes ziņojumā daudzus gadus atzīta par vienu no laimīgākajām valstīm pasaulē. Valstī ir vieni no augstākajiem rādītājiem pasaulē pēc iedzīvotāju ienākumu vienlīdzības un IKP uz vienu iedzīvotāju.

Džērsija jeb Džersi (en) ir sala Lamanša šaurumā. Pēc platības Džersija lielākā (116 km²) no Normandijas jeb Kanāla salām.

Džērsijas beilifiste ir Apvienotās Karalistes Kroņa īpašums un nav Apvienotās Karalistes daļa. Džērsijai pieder dažas mazas salas un ir pašai savs parlaments (States Assembly).

Francija (fr, izrunā: ), oficiāli Francijas Republika (République française, ), ir valsts Rietumeiropā ar dažām aizjūras salām un teritorijām, kas atrodas citos kontinentos. Francijas Eiropas daļa robežojas ar Beļģiju, Luksemburgu, Vāciju, Šveici, Itāliju, Monako, Spāniju un Andoru. Dienvidos to apskalo Vidusjūra, rietumos — Biskajas līcis (Atlantijas okeāns), bet ziemeļos — Ziemeļjūra. Franciju no Apvienotās Karalistes šķir Lamanša šaurums, zem kura atrodas tunelis, kas savieno abas valstis. Francijas kontrolē ir arī Korsikas sala Vidusjūrā un vairākas citas mazākas piekrastes salas. Francijas aizjūras departamenti robežojas ar Brazīliju, Surinamu (Franču Gviāna) un ar Nīderlandes pakļautībā esošo Sintmārtenu (Senmartēna). Paši francūži savu valsti bieži dēvē par L’Hexagone (Sešstūri), jo tā pēc kontūras atgādina šo ģeometrisko figūru.

Francija kopš 17. gadsimta beigām ir viena no pasaules lielvarām. 18. un 19. gadsimtā tā kļuva par koloniālu impēriju. Tai piederēja aizjūras teritorijas Rietumāfrikā, Dienvidaustrumāzijā un Mazajās Antiļu salās. Francija bija viena no Eiropas Savienības dibinātājvalstīm. No visām Eiropas Savienības valstīm tā pēc platības ir vislielākā. Tā ir arī viena no Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) dibinātājvalstīm, kā arī NATO un G7 locekle, tā ir arī viena no piecām pastāvīgajām ANO Drošības Padomes loceklēm. Francija ir viena no septiņām pasaules valstīm, kurām ir legāli kodolieroči, kā arī tajā atrodas daudzas atomelektrostacijas. Francija ir unitāra pusprezidentāla republika.

Grieķija (el), oficiāli Grieķijas Republika (el), ir valsts Dienvideiropā, Balkānu pussalas dienvidos. Tā ziemeļos robežojas ar Albāniju, Ziemeļmaķedoniju un Bulgāriju, bet austrumos – ar Turciju. Austrumos to apskalo Egejas jūra, bet rietumos Jonijas jūra. Abas jūras atrodas Vidusjūras austrumos un abās jūrās atrodas daudz salu, saliņu un klintis, kuras pieder Grieķijai, un no kurām 227 salas ir apdzīvotas. Grieķijas galvaspilsēta ir Atēnas.

Šajā Balkānu valstī dzīvo viena no senākajām Eiropas tautām, tai ir jau vairākus tūkstošus gadu sena vēsture kas aizsākas Senajā Grieķijā. Grieķija tiek uzskatīta par Rietumu kultūras šūpuli. Grieķijā ir radusies demokrātija, Rietumu filozofija, Olimpiskās spēles, Rietumu literatūra, historiogrāfija, politoloģija, medicīna, veikti nozīmīgi zinātniskie un matemātiskie atklājumi, kā arī drāma, ieskaitot komēdiju un traģēdiju.

Igaunijas Republika (et) ir valsts Ziemeļeiropā, viena no trim Baltijas valstīm. Igauniju veido tās kontinentālā daļa un Monzunda arhipelāgs Baltijas jūrā. Austrumos Igaunija robežojas ar Krieviju, dienvidos ar Latviju. Igaunijai ir arī jūras robežas ar Somiju ziemeļos, Somu līcī, ar Zviedriju rietumos, Baltijas jūrā, un Latviju dienvidrietumos, Rīgas līcī. Valstī, kuras platība ir 45 339 km², dzīvo vairāk nekā 1,3 miljoni iedzīvotāju. Igaunijas galvaspilsēta ir Tallina.

Kopš 13. gadsimta igauņu apdzīvotā zeme bija dāņu, vācu, zviedru un krievu pakļautībā. Vēsturiski un arī kultūras ziņā Igaunijai vienmēr ir bijusi cieša saikne ne tikai ar Baltijas valstīm, bet arī ar Ziemeļvalstīm. Par neatkarīgu valsti Igaunija kļuva, Otrā pasaules kara laikā pēc 1940. gada nokļuva PSRS un Vācijas okupācijā, neatkarības atjaunošana tika pasludināta, bet pilnībā atjaunota , ko atzina arī PSRS valdība.

Islande (islandiešu valodā: Ísland) ir salu valsts Atlantijas okeāna ziemeļos starp Grenlandi, Norvēģiju un Britu salām, mazliet uz dienvidiem no polārā loka. Islandē dzīvo apmēram 350 tūkstoši iedzīvotāju un tās kopējā platība ir 103 000 km2. Galvaspilsētā Reikjavikā un tās apkaimē dzīvo apmēram puse no valsts iedzīvotājiem. Islande atrodas uz Vidusatlantijas grēdas, kas ir robeža starp Ziemeļamerikas un Eirāzijas tektoniskajām plātnēm, tāpēc tai raksturīga augsta vulkāniskā un ģeoloģiskā aktivitāte. Pateicoties Golfa straumei, Islandes klimats ir pietiekoši mērens, lai vide būtu piemērota cilvēku dzīvei, neskatoties uz tuvumu polārajam lokam.

Daži pazīstamākie Islandes pārstāvji ir dziedātāja Bjorka, viduslaiku dzejnieks un vēsturnieks Snorri Sturlusons, kā arī šahists Bobijs Fišers, kuram 2005. gada 21. martā Islande piešķīra pilsonību.

Itālija (, izrunā ), oficiāli Itālijas Republika (Repubblica italiana), ir valsts Dienvideiropas centrālajā daļā. Kopš 1946. gada konstitucionālā referenduma Itālija ir republika. Lielākā daļa no valsts atrodas Apenīnu pussalā, kas tālu iestiepjas Vidusjūrā. Pēc kontūras šī pussala atgādina zābaku. Itālijai pieder arī divas lielas salas: Sardīnija un Sicīlija, un vairākas mazākas salas. Itālija robežojas ar Šveici, Austriju, Franciju, Slovēniju un divām anklāva pundurvalstīm — Vatikānu un Sanmarīno, savukārt Šveicē Itālijai pieder eksklāvs Campione d'Italia.

Aptuveni trīs ceturtdaļas no valsts teritorijas klāj kalnienes un kalni. Itālijas ziemeļos dabīgā robeža ar citām valstīm ir Alpu kalni, savukārt tālu pussalā iestiepjas Apenīnu kalni. Lielākā daļa no valsts zemienēm atrodas lielo upju ielejās, piemēram, Po ielejā. Itālijas dienvidos un Sicīlijā atrodas trīs tektonisko plātņu krustpunkts, tādēļ šeit ir intensīva ģeoloģiskā aktivitāte. Itālijas teritorijā atrodas četri aktīvi vulkāni, no kuriem pazīstamākie ir Vezuvs un Etna.

Kipra, oficiāli Kipras Republika, ir salu valsts austrumu Vidusjūrā. Tā ir trešā lielākā sala Vidusjūrā pēc Sicīlijas un Sardīnijas. Kipra atrodas uz austrumiem no Grieķijas, uz dienvidiem no Turcijas un Sīrijas, uz rietumiem no Libānas, uz ziemeļrietumiem no Gazas joslas un Izraēlas, uz ziemeļiem no Ēģiptes.

Kipra ir trešā visvairāk apdzīvotā valsts Vidusjūrā un tā ir viena no populārākajām tūristu galamērķiem. 2004. gada 1. maijā Kipra kļuva par Eiropas Savienības dalībvalsti un 2008. gada 1. janvārī Kipras Republika pievienojās eirozonai.

Krievija (ru, izrunā: ) jeb Krievijas Federācija (ru, [rɐˈsʲijskəjə fʲɪdʲɪˈratsɨjə]) ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā. Tā ir pusprezidentāla federatīva republika, kuru veido 81 federālie subjekti. Tās platība ir 17 075 400 km2, un tā ir teritoriāli lielākā valsts pasaulē. Krievijas Federācija ir gandrīz divas reizes lielāka par Kanādu, kas ir otra lielākā valsts pasaulē. Pēc iedzīvotāju skaita Krievijas Federācija ir devītā lielākā valsts pasaulē, kas robežojas ar šādām valstīm (secībā no ziemeļrietumiem uz dienvidaustrumiem): Norvēģiju, Somiju, Igauniju, Latviju, Lietuvu, Poliju, Baltkrieviju, Ukrainu, Gruziju, Azerbaidžānu, Kazahstānu, Mongoliju, Ziemeļkoreju un Ķīnu. Tai ir jūras robeža arī ar Amerikas Savienotajām Valstīm un Japānu. No šīm valstīm Krievijas Federāciju atšķir attiecīgi Beringa šaurums un Laperūza šaurums.

80,9% no Krievijas Federācijas iedzīvotājiem ir krievi, tās valsts valoda ir krievu, lai gan dažos reģionos ir atzītas arī reģionālās valodas. 73,1% iedzīvotāju dzīvo pilsētās. Lielākā daļa iedzīvotāju (79,3%) dzīvo Eiropas daļā, bet atlikušie 20,7% iedzīvotāju — Āzijas pusē. Krievijas Federācijas galvaspilsēta ir Maskava, kas ir federālā pilsēta, otra federālā pilsēta ir Sanktpēterburga. Vēl 15 Krievijas pilsētās dzīvo vairāk nekā miljons iedzīvotāju.

Latvijas Republika (liv) ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā. Tā ir viena no trijām Baltijas valstīm un ir Eiropas Savienības dalībvalsts. Valsts galvaspilsēta ir Rīga. Ziemeļos Latvija robežojas ar Igauniju, austrumos — ar Krieviju, dienvidaustrumos — ar Baltkrieviju, bet dienvidos — ar Lietuvu. Rietumos to apskalo Baltijas jūra, savukārt ziemeļos — Rīgas līcis. Latvijas platība ir 64 589 km2, iedzīvotāju skaits 2022. gada sākumā bija 1,87 miljoni. Apmēram 62% no iedzīvotājiem ir latvieši, bet no pārējiem iedzīvotājiem lielākā daļa ir krievi. Latviešu valoda ir oficiālā valsts valoda. Dominējošā reliģija ir kristietība (galvenokārt luterisms, katoļticība un pareizticība). Saskaņā ar Latvijas Satversmi valsts teritoriju veido Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale, bet Latviešu vēsturisko zemju likumā noteikti pieci Latvijas kultūrvēsturiskie novadi — Latgale, Kurzeme, Sēlija, Vidzeme un Zemgale. Desmit lielākās Latvijas pilsētas pēc iedzīvotāju skaita ir valstspilsētas Rīga, Daugavpils, Liepāja, Jelgava, Jūrmala, Ventspils, Rēzekne, Ogre, Valmiera un Jēkabpils.

Latvija ir unitāra daudzpartiju republika. Latvijas pamatlikums ir Satversme. Latvijas parlamentu (Saeimu) uz četriem gadiem ievēl vispārējās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās, pašlaik darbojas 14. Saeima, kas tika ievēlēta 2022. gadā. Valsts galva ir prezidents, ko Saeima ievēl uz četriem gadiem, pašreizējais valsts prezidents ir Egils Levits, kuru ievēlēja 2019. gadā 8. jūlijā. Valdības galva ir Ministru prezidents, kura kandidātu apstiprināšanai Saeimā izvirza valsts prezidents, pašreizējais Ministru prezidents ir Arturs Krišjānis Kariņš. Ministru prezidents izveido valdību (Ministru kabinetu), kurā pašlaik ietilpst 13 ministrijas.

Lietuvas Padomju Republika, vēlāk Lietuvas Sociālistiskā Padomju Republika, bija īslaicīga Padomju Krievijas satelītvalsts 1919. gada janvārī un februārī, kas Lietuvas Brīvības cīņu laikā ar Padomju Krievijas politisku, ekonomisku un militāru atbalstu pastāvēja līdztekus Lietuvas Republikai. Likvidēta pēc Lietuvas—Baltkrievijas PSR izveides.

Pēc 1918. gada Novembra revolūcijas Vācijas impērijā Lietuvas valsts padomes prezidijs 1918. gada 11. novembrī par pirmo Lietuvas pagaidu valdības vadītāju apstiprināja Augustīnu Voldemāru. Lietuvas un Baltkrievijas poļi nodibināja "Austrumu nomaļu aizsardzības komiteju" un lūdza Polijas armijas palīdzību. Juzefs Pilsudskis 7. decembrī iekļāva šīs komitejas organizētās bruņotās vienības Polijas armijas sastāvā.

Lihtenšteinas Firstiste (de) ir pundurvalsts Centrāleiropā. Lihtenšteinas teritorija ir ap 160 km2 un tās iedzīvotāju skaits ap 35 000. Valsts nosaukums cēlies no valdošās Lihtenšteinu dinastijas vārda. Galvaspilsēta ir Vaduca; lielākā pilsēta — Šāna. Lihtenšteina robežojas ar Austriju austrumos un Šveici rietumos un šīs divas valstis pilnībā ieskauj tās teritoriju. Valsts iekārta ir konstitucionālā monarhija. Saskaņā ar CIP Pasaules faktu grāmatu Lihtenšteinā ir augstākais pasaulē iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju.

Lihtenšteina ir mazākā, bet bagātākā vācvalodīgā valsts pasaulē un vienīgā Alpu valsts, kuras teritorija pilnībā atrodas Alpos. Tā ir vienīgā vācvalodīgā valsts, kam nav kopīgas robežas ar Vāciju. Administratīvi Lihtenšteina ir sadalīta 11 pašvaldībās. Lielāko daļu Lihtenšteinas teritorijas aizņem kalni. Ainavai raksturīgi lauksamnieciski apstrādāti lauki un nelielas zemnieku saimniecības gan valsts ziemeļos (Unterland — 'zemā zeme'), gan dienvidos (Oberland — 'augstā zeme'). Valstī ir daudz banku, kas atrodas galvaspilsētā Vaducā, zemo nodokļu likmju dēļ Lihtenšteinu uzskata par "nodokļu paradīzi". Lihtenšteina ir Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas locekle un ietilpst Eiropas Ekonomiskajā zonā, taču nav Eiropas Savienībā.

Luksemburgas Lielhercogiste (lb, fr, de) ir valsts Rietumeiropā. Valsts iekārta ir unitāra parlamentāra konstitucionālā monarhija.

Luksemburga ir Eiropas Savienības, NATO, ESAO, ANO un Beniluksa dalībvalsts. Ziemeļrietumos Luksemburga robežojas ar Beļģiju, austrumos ar Vāciju un dienvidos ar Franciju.

Malta (mt, en), oficiāli Maltas Republika (Repubblika ta' Malta, Republic of Malta), ir neliela salu valsts Dienvideiropā. Malta atrodas Vidusjūras centrālajā daļā arhipelāgā, kuru veido piecas salas. Valsts galvaspilsēta ir Valleta, bet lielākā pilsēta ir Birkirkara. Malta aizņem 316 km² lielu teritoriju, tādēļ tā ir viena no mazākajām Eiropas valstīm.

Malta ieguva neatkarību no Apvienotās Karalistes. Tajā pašā gadā Malta kļuva par ANO dalībvalsti, bet 2004. gadā kļuva par Eiropas Savienības dalībvalsti.

Moldova (ro), oficiāli Moldovas Republika (ro), ir valsts Austrumeiropā. Tā atrodas starp Rumāniju un Ukrainu.

Moldova ir parlamentāra republika. Moldovas valsts valoda ir rumāņu valoda. Valsts ir ANO un NVS locekle. Valsts ārpolitikā izvirzīti mērķi par pievienošanos ES. Moldova piedalās Austrumu partnerības programmā ar Eiropas Savienības valstīm. 2013. gada Austrumu partnerības Viļņas samita laikā Moldova parafēja ar Eiropas Savienību asociācijas un tirdzniecības līgumu. Kopš 2016. gada Dziļās un aptverošās brīvās tirdzniecības zonas dalībvalsts. Krievijas iebrukuma Ukrainā laikā 2022. gada 3. martā Moldova iesniedza pieteikumu uzņemšanai Eiropas Savienībā.

Monako (fr, monegasku: Munegu), oficiāli Monako Firstiste (Principauté de Monaco, Principatu de Munegu) ir valsts Rietumeiropā, Franču Rivjērā, dažus kilometrus no Itālijas robežas. Monako no rietumu, austrumu un ziemeļu puses ieskauj Francija, bet dienvidos to apskalo Vidusjūra. Monako sauszemes robeža ir 4,4 km gara, bet krasta līnija ir 4,1 km gara. Monako kopējā platība ir 2,02 km², un pēc teritorijas lieluma tā ir otrā mazākā valsts pasaulē aiz Vatikāna. Pēc 2013. gada datiem, Monako dzīvo 36 950 iedzīvotāji un tā ir visblīvāk apdzīvotā valsts pasaulē. Pēc 2014. gada datiem, vairāk nekā 30% valsts iedzīvotāju ir miljonāri.

Monako ir konstitucionālā monarhija un firstiste, kas tiek iedalīta četrās daļās. Valsts vara pieder Monako princim Albēram II. Kopš 1993. gada Monako ir pilntiesīga ANO dalībvalsts. Formāli Monako nav Eiropas Savienības daļa, bet tai ir sadarbība vairākās jomās. 2002. gadā par Monako oficiālo valūtu kļuva eiro. 2004. gadā Monako kļuva par Eiropas Padomes dalībvalsti. Tā ir arī Frankofonijas dalībvalsts.

Norvēģija (būkmolā: Norge, nn), oficiāli Norvēģijas Karaliste, ir valsts Ziemeļeiropā, kura aizņem Skandināvijas rietumu daļu. Visgarākā robeža ir ar Zviedriju austrumos (1619 km), bet pašos ziemeļos tā robežojas arī ar Somiju (727 km) un Krieviju (196 km). Dienvidos to apskalo Ziemeļjūra, rietumos — Norvēģu jūra, bet ziemeļos — Barenca jūra. Norvēģijai arī pieder Svalbāra un Jana Majena sala Arktikā, kā arī Buvē sala, Pētera I sala un Karalienes Modas Zeme Antarktikā.

Norvēģija ir Eiropas piektā lielākā valsts ar 386 958 km² lielu platību. Nosaukums nozīmē "ceļš uz ziemeļiem". Norvēģijā ir 5 miljoni iedzīvotāju. Valsts valoda ir norvēģu valoda, kurai ir divi rakstu valodas paveidi — būkmols (bokmål) un jaunnorvēģu valoda (Nynorsk). Valsts svētki ir 17. maijā, kad norvēģi svin savu konstitūciju. Administratīvi Norvēģija ir iedalīta 19 filkēs.

Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju un Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļos. Ziemeļos tās krastus apskalo Baltijas jūra, kur Polijai ir jūras robeža ar Zviedriju un Dāniju. Polijas kopējā platība ir 312 696 km², un tā ir 69. lielākā valsts pasaulē un 9. lielākā valsts Eiropā. Valstī dzīvo vairāk nekā 38 miljoni iedzīvotāju, Polija ir sestā visblīvāk apdzīvotā valsts Eiropas Savienībā. Lielākās pilsētas ir Polijas galvaspilsēta Varšava, vēsturiskā galvaspilsēta Krakova un Lodza.

Pirmo Polijas valsti izveidoja poļānu kņazs Meško, kurš 966. gadā pieņēma kristietību, viņa dēls Boļeslavs 1025. gadā kronēja sevi par Polijas karali. 1569. gadā Polijas karaliste apvienojās ar Lietuvas lielkņazisti un izveidoja Polijas-Lietuvas ūniju. Šī savienība izjuka 1795. gadā, un Polija tika sadalīta starp Krieviju, Prūsiju un Austriju. 1918. gadā pēc Pirmā pasaules kara Polija atguva neatkarību, bet to atkal zaudēja Otrajā pasaules karā, kad Poliju okupēja nacistiskā Vācija un Padomju Savienība. 1944. gadā Polijā tika atjaunota neatkarība, bet izveidotā Polijas Tautas Republika bija sociālistiska Padomju Savienības satelītvalsts, kurā valdīja komunistiskā partija. 1980. gadā Polijā aizsākās Austrumeiropas atbrīvošanās no komunistu varas un 1989. gadā šeit notika pirmās brīvās vēlēšanas pēckara gados, valsti neoficiāli sāka dēvēt par "Trešo Polijas Republiku".

Portugāle (pt), oficiāli Portugāles Republika (República Portuguesa), ir Dienvideiropas valsts, kas atrodas Pireneju pussalā. Tās vienīgā kaimiņvalsts ir Spānija. Portugāles rietumu un dienvidu piekrasti apskalo Atlantijas okeāns. Portugāles sastāvā ietilpst arī Atlantijas okeānā esošās Azoru salas un Madeiras sala. Rietumos no valsts galvaspilsētas Lisabonas atrodas Eiropas galējais rietumu punkts — Rokas rags.

Portugāles nosaukums ir cēlies no romiešu nosaukuma Portus Cale. Cale bija nosaukums apmetnei, kura atradās pie Douru upes ietekas Atlantijas okeānā (mūsdienās Portu pilsēta). Aptuveni 200 gadus p.m.ē. Otrā pūniešu kara laikā romieši iekaroja kartāgiešu pakļauto Pireneju pussalu, un, iekarojot Cale apmetni, pārdēvēja to par Portus Cale (Portus nozīmē "osta"). Viduslaikos Portus Cale reģionu vestgoti un svēbi sauca par Portucale. 7. un 8. gadsimtā nosaukums Portucale pārveidojās par Portugale, un 9. gadsimtā to attiecināja uz teritoriju starp Douru un Miņu upēm.

Rumānija (ro) ir pusprezidentāla, unitāra valsts Centrāleiropas dienvidaustrumos. Tā atrodas Balkānu pussalas ziemeļos, Donavas upes lejtecē. Daļu Rumānijas apjož Karpatu kalni, dienvidaustrumos tai ir pieeja pie Melnās jūras. Ziemeļos tā robežojas ar Ukrainu, austrumos ar Moldovu (ro), dienvidos ar Bulgāriju, bet rietumos ar Serbiju un Ungāriju. Rumānijas galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Bukareste, kurā dzīvo gandrīz divi miljoni iedzīvotāju. Rumānija ir devītā lielākā ES valsts pēc teritorijas un septītā lielākā iedzīvotāju skaita ziņā.

Rumānija ir NATO un Eiropas Savienības dalībvalsts, arī Latīņu Savienības un Frankofonijas valstu locekle. Viena no Transilvānijas pilsētām Sibiu 2007. gadā tika izvēlēta par Eiropas kultūras galvaspilsētu.

Gaišā Sanmarīno Republika (it) ir valsts Dienvideiropā, kuru no visām pusēm ierobežo Itālija. Sanmarīno ir anklāvs. Tā atrodas starp diviem Itālijas reģioniem — starp Emīliju-Romanju un Marki. Netālu no valsts atrodas Itālijas pilsēta Rimini, kas atrodas Adrijas jūras krastā. Sanmarīno ir vecākā joprojām eksistējošā republika pasaulē. Tradicionāli uzskata, ka tā dibināta 301. gada 3. septembrī.

Platības ziņā Sanmarīno ir trešā mazākā valsts Eiropā. Administratīvi sīkāk Sanmarīno dalās deviņās pašvaldībās. Valsts ienesīgākā saimniecības nozare ir tūrisms.

Serbija (sr) ir valsts Balkānu reģionā, Eiropā. Ziemeļos tā robežojas ar Ungāriju, austrumos tā robežojas ar Rumāniju un Bulgāriju, dienvidos ar Ziemeļmaķedoniju, Kosovu un Albāniju, bet rietumos ar Melnkalni, Horvātiju, kā arī Bosniju un Hercegovinu. Serbijas galvaspilsēta ir Belgrada.

Kopš 2012. gada 1. marta Serbija ir Eiropas Savienības kandidātvalsts, pievienošanās sarunas uzsāktas 2014. gada janvārī.

Slovākija (sk), oficiāli Slovākijas Republika (Slovenská republika) ir valsts Centrāleiropā. Robežojas ar Čehiju un ar Austriju rietumos, ar Poliju ziemeļos, ar Ukrainu austrumos, bet ar Ungāriju dienvidos. Slovākijas platība ir 49 035 km² un to ietekmē mērenā un kontinentālā klimata josla. Valstij ir raksturīgs kalnains reljefs un tās lielāko daļu aizņem Tatru kalni. Slovākija ar 5,415 miljoniem iedzīvotāju ir deviņpadsmitā lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts pēc iedzīvotāju skaita.

Slovākija ir parlamentāra republika, kas sastāv no astoņiem apgabaliem. Oficiālā valsts valoda ir slovāku valoda. Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Bratislava. Slovākija ir ANO, ES, NATO, ESAO un PTO pilntiesīga locekle.

Somija (fi, sv), oficiāli Somijas Republika (Suomen tasavalta, Republiken Finland), ir valsts Ziemeļeiropā, parlamentāra republika un Eiropas Savienības locekle. Ziemeļrietumos tā robežojas ar Zviedriju, ziemeļos ar Norvēģiju un austrumos ar Krieviju. Somiju apskalo divi Baltijas jūras līči: dienvidu daļu apskalo Somu līcis, kurš atdala Somiju no Igaunijas, bet rietumu daļu apskalo Botnijas līcis. Aptuveni viena trešdaļa no Somijas teritorijas atrodas aiz Ziemeļu polārā loka.

Somijā dzīvo tikai 5,3 miljoni iedzīvotāju, lai gan pēc platības tā ir viena no lielākajām valstīm Eiropas Savienībā. Pēc apdzīvotības blīvuma (16 cilv./km²) Somija ir viena no visretāk apdzīvotajām Eiropas valstīm. Lielākā daļa iedzīvotāju dzīvo valsts dienvidos, Somijas galvaspilsētā Helsinkos un tās apkārtnē. Oficiālās valsts valodas ir divas, somu un zviedru valoda, lai gan 92% iedzīvotāju ir somi, bet zviedri ir tikai 6%. Zviedri dzīvo galvenokārt Olandē (Ālandu salās), šai teritorijai ir piešķirta autonomija. Somijas platība ir 337 tūkstoši km². No kopējās teritorijas aramzeme aizņem 8%, meži — 57%, ezeri — 9% un purvi — 26%. Somijā meži ir galvenā dabas bagātība, tie valsti nodrošina ar kokmateriāliem un izejmateriāliem. Purvi Somiju nodrošina ar kūdru, ko pārsvarā izmanto kā kurināmo. Somijas krasta līnija ir ļoti robota, ar daudzām sīkām salām un šērām. Somijai ir arī ostas, kas atvieglo valsts ārējo tirdzniecību.

Spānija (es, izrunā: ), oficiāli Spānijas Karaliste (Reino de España), ir valsts, kura atrodas Pireneju pussalā, Dienvidrietumeiropā. Tā rietumos robežojas ar Portugāli, ziemeļaustrumos ar Franciju un Andoru, bet dienvidrietumos ar Gibraltāru. Ziemeļos to apskalo Atlantijas okeāns (Biskajas līcis), dienvidos un austrumos — Vidusjūra. Spānijai pieder arī Baleāru Salas Vidusjūrā un Kanāriju Salas Atlantijas okeānā pie Āfrikas krastiem, kā arī divas autonomas pilsētas Ziemeļāfrikā (Seūta un Melilja), kuras robežojas ar Maroku. Spānijas platība ir 504 030 km², tādēļ tā ir otra lielākā valsts Eiropas Savienībā pēc Francijas.

Spānijas ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ sākot no aizvēsturiskiem laikiem līdz pat valsts izveidei tā ir bijusi pakļauta dažādām ārējām ietekmēm, bieži vien pat vienlaicīgi. No otras puses skatoties, arī pašai Spānijai ir bijusi nozīmīga ietekme uz citām teritorijām, galvenokārt jaunajos laikos, kad tā kļuva par visu pasauli aptverošu impēriju. Tieši šī iemesla dēļ mūsdienās spāņu valodā runā vairāk nekā 400 miljoni cilvēku.

Ukraina (uk [ukrɑˈjinɑ]) ir valsts Eiropas austrumos. Ziemeļos tā robežojas ar Baltkrieviju, austrumos — ar Krievijas Federāciju, rietumos — ar Poliju, Slovākiju, Ungāriju, Rumāniju un Moldovu, bet no dienvidiem to apskalo Melnā jūra. Pēc platības lielākā valsts Eiropā (neskaitot Krievijas Federāciju un Turciju, kuru teritorijas ir gan Eiropā, gan Āzijā).

Tās platība ir 603,7 tūkstoši km2, garums no ziemeļiem uz dienvidiem ir 893 km, no rietumiem uz austrumiem — 1316 km. Kopīgais sauszemes robežas garums ir 6500 km, jūras — 1050 km. Iedzīvotāju skaits 2013. gadā sasniedza 45,5 miljonus cilvēku. Kopš 2017. gada Dziļās un Aptverošās brīvās tirdzniecības zonas dalībvalsts.

Ungārija (hu) ir valsts Centrāleiropas vidienē bez pieejas pie jūras. Rietumos tā robežojas ar Austriju, ziemeļos ar Slovākiju, ziemeļaustrumos ar Ukrainu, bet dienvidaustrumos ar Rumāniju, dienvidos ar Serbiju, bet dienvidrietumos ar Horvātiju un Slovēniju. Ungārija ir Eiropas Savienības, NATO, OECD un Šengenas zonas dalībniece. Valsts oficiālā valoda ir ungāru, kura ir visplašāk izplatītākā neindoeiropiešu valoda Eiropā un izplatītākā urāliešu valoda pasaulē. Valsts galvaspilsēta, lielākā pilsēta un ievērojams ekonomiskais centrs ir Budapešta. Citas ievērojamas pilsētas Ungārijā ir Debrecena, Segeda, Miškolca, Pēča un Ģēra.

Ungārija pievienojās Eiropas Savienībai 2004. gadā un ir Šengenas zonas sastāvdaļa kopš 2007. gada. Ungārija ir labi pazīstama ar savu bagāto kultūru un ieguldījumiem mākslā, mūzikā, literatūrā, sportā un zinātnē. Ungārija ir populārs tūrisma galamērķis, piesaistot 10,7 miljonus tūristu gadā (2013). Ungārijā atrodas lielākā termālo ūdeņu alu sistēma, otrs lielākais termālais ezers pasaulē (Hēvizas ezers), lielākais ezers Centrāleiropā (Balatons) un lielākā dabas pļava Eiropā (Hortobāgas nacionālais parks).

Vatikāns jeb Vatikāna Pilsētvalsts (la, it) ir pilsētvalsts Romas centrā. Tā ir pasaules mazākā valsts, to pārvalda Romas pāvests. Valsts iekārta ir teokrātija. Apkārt Vatikānam ir uzbūvēta augsta akmens siena, kas kalpo kā valsts robeža.

Valstij ir sava radiostacija, kas raida 47 valodās, sava nacionālā himna, karogs, savi veikali un izdevniecība, un pastmarkas. Apgrozībā ir trīs Vatikāna monētu sērijas. Pirmā sērija, uz kuras ir Viņa Svētības Jāņa Pāvila II attēls, izlaista laikā no 2002. līdz 2005. gadam. Otrā sērija, kuru sāka izlaist 2005. gada jūnijā, attēlo kambarsulaiņa, Vatikāna valsts pagaidu vadītāja, ģerboni, kas novietots uz Apustuliskā Kambara emblēmas monētas centrā. Trešo sēriju izlaida 2006. gada aprīlī. Uz monētas ir Viņa Svētības pāvesta Benedikta XVI attēls un uzraksts “CITTÀ DEL VATICANO”. Pa labi no portreta gada skaitlis "2006" un naudas kaltuves zīme "R".

Vācija (de), oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland, ), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts.

Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro.

Zviedrija, oficiāli Zviedrijas Karaliste (Konungariket Sverige), ir valsts Ziemeļeiropā, kura atrodas Skandināvijas pussalas austrumu un dienvidu daļā. Ziemeļos un rietumos robežojas ar Norvēģiju, ziemeļaustrumos ar Somiju, dienvidos un austrumos atrodas Baltijas jūra, austrumos — Botnijas līcis. Dienvidos to ar Dāniju savieno Ēresunda tilts. Zviedrijai pieder divas lielas salas Baltijas jūrā — Gotlande un Ēlande.

Zviedrijas platība ir gandrīz 450 000 km², tādējādi tā ir trešā lielākā valsts Eiropas Savienībā pēc platības. Zviedrijā dzīvo vairāk nekā 9,2 miljoni iedzīvotāju. Valstī ir zems iedzīvotāju blīvums, tas ir, 20 cilvēki uz km². Valsts dienvidu pusē blīvums ir daudz augstāks nekā ziemeļos. Aptuveni 85% iedzīvotāju dzīvo pilsētās, un ir paredzams, ka šis procents turpinās augt urbanizācijas dēļ. Zviedrijas galvaspilsēta ir Stokholma, kura vienlaicīgi ir arī lielākā pilsēta valstī. Nākamās lielākās pilsētas ir Gēteborga un Malme. Zviedrija ir vienīgā valsts pasaulē, kur zīmju valoda ir oficiāla valsts valoda.

Čehija (cs), oficiāli Čehijas Republika (Česká republika, izrunā: ), ir valsts Centrāleiropā bez pieejas pie jūras. Tā robežojas ar Poliju ziemeļos, ar Slovākiju austrumos, ar Austriju dienvidos, bet ar Vāciju rietumos. Čehijas platība ir 78 866 km² un to ietekmē mērenās joslas klimats. Čehija ar 10,51 miljoniem iedzīvotāju ir divpadsmitā lielākā Eiropas savienības dalībvalsts.

Čehija ir parlamentāra republika un augsti attīstīta valsts. Tā ir sīkāk sadalīta 13 reģionos un galvaspilsētā Prāgā. Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ar 1,3 miljoniem iedzīvotāju ir Prāga. Čehija ir ANO, NATO un ESAO dalībvalsts. 1999. gadā Čehija kļuva par NATO dalībvalsti, bet 2004. gadā par Eiropas Savienības dalībvalsti.

Šveice (de, fr, it, rm), oficiāli Šveices Konfederācija (la, saīsinājumā CH), ir federāla valsts Rietumeiropā, kuru veido 26 kantoni. Šveicei juridiski nav galvaspilsētas, lai gan faktiski tā ir Berne, kur atrodas vairums valsts iestāžu. Šveicei nav robežas ar jūru; ziemeļos tā robežojas ar Vāciju, austrumos ar Lihtenšteinu un Austriju, dienvidos ar Itāliju, bet rietumos robežojas ar Franciju.

Šveice atrodas starp Alpu un Juras kalniem; tās kopējā platība ir 41 284 km². Šveicē dzīvo aptuveni 8 miljoni iedzīvotāju, no kuriem lielākā daļa ir apmetušies valsts centrālajā daļā. Šeit atrodas arī lielākās valsts pilsētas. No šīm pilsētām ļoti nozīmīgas ne tikai Šveicē, bet arī visā pasaulē ir Ženēva un Cīrihe. Pēc iekšzemes kopprodukta uz vienu cilvēku Šveice ir viena no bagātākajām valstīm pasaulē. Cīrihe un Ženēva attiecīgi ir novērtētas kā pilsētas ar otro un trešo augstāko dzīves kvalitāti pasaulē.

Amerikas Savienotās Valstis (en), arī ASV (United States, USA, US), ir federāla konstitucionāla republika, kas sastāv no 50 štatiem un no viena federālā apgabala. Valsts atrodas galvenokārt Ziemeļamerikas centrālajā daļā, kur tās savstarpēji saistītie 48 štati un galvaspilsētas apgabals Vašingtona ir izvietoti starp Atlantijas un Kluso okeānu. Ziemeļos tā robežojas ar Kanādu, bet dienvidos ar Meksiku. Kontinenta ziemeļrietumos atrodas Aļaskas štats (austrumos robežojas ar Kanādu, savukārt rietumos ir jūras robeža ar Krievijas Federāciju, kas iet cauri Beringa šaurumam), un Klusajā okeānā salu štats Havajas. Amerikas Savienoto Valstu pakļautībā ir arī teritorijas Karību jūrā (Puertoriko un ASV Virdžīnas) un Klusajā okeānā (nozīmīgākās no tām ir ASV Samoa, Guama un Ziemeļu Marianas Salas).

Ar 9,83 miljoniem km² lielu platību un 306 miljoniem iedzīvotāju ASV ir trešā lielākā valsts pasaulē pēc platības, arī pēc iedzīvotāju skaita tā ir trešā lielākā valsts. Amerikāņi ir viena no pasaules etniski daudzveidīgākajām un daudzkulturālākajām nācijām. ASV ir lielākā tautsaimniecība pasaulē, 2008. gadā tās iekšzemes kopprodukts bija 14,3 triljoni ASV dolāru (23% no visas pasaules IKP un gandrīz 21% no pirktspējas paritātes).

Dominikāna, oficiāli Dominikānas Republika (es), agrāk Dominikāņu republika, ir valsts Haiti salas (Espanjolas) austrumu daļā. Ziemeļos Dominikānu apskalo Atlantijas okeāns, austrumos — Mona šaurums, bet dienvidos — Karību jūra. Kopējais piekrastes garums ir ap 1600 km.

Dominikānas kopējā platība ir 48 442 km², pēc 2016. gada datiem tajā dzīvoja 10 950 000 iedzīvotāji. Tā ir otrā lielākā valsts Karību reģionā (pēc Kubas) gan pēc platības, gan pēc iedzīvotāju skaita. Dominikānas galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Santodomingo, kurā dzīvo apmēram 1 miljons iedzīvotāju, vienīgā sauszemes robeža tai ir ar Haiti rietumos.

Hondurasa ir trešā lielākā valsts Centrālamerikā. Tā robežojas ar Nikaragvu, Gvatemalu un Salvadoru.

Hondurasai ir gara krasta līnija gar Karību jūru un neliela pieeja Klusajam okeānam. Karību jūras piekrastē izveidojušās vairākas nozīmīgas ostas, viena no tām ir Laseiba. Mazliet atstatu no krasta atrodas Hondurasai piederošās un tūristu iecienītās Baijas salas. Zemieņu apgabali ir piekrastē un upju ielejās, kas izvagojušas Hondurasas kalnieni. Augstākie kalni atrodas valsts rietumos un centrālajā daļā, tiem ir vulkāniska izcelsme. Zemienēs, kur valda karsts un mitrs klimats, plašus apgabalus klāj lietus meži. Kalnu mežos dominē ozoli un priedes.

Kanāda (fr, en) ir valsts, kas aizņem lielāko daļu no Ziemeļamerikas ziemeļiem. Tā plešas no Atlantijas okeāna austrumos līdz Klusajam okeānam rietumos, bet ziemeļos to apskalo Ziemeļu Ledus okeāns. Kanāda ir pasaulē otra lielākā valsts pēc platības. Sauszemes robeža dienvidos un rietumos tai ir ar Amerikas Savienotajām Valstīm un austrumos Dāniju (robeža Hansa salā).

Zemi, kur mūsdienās atrodas Kanāda, vairākus tūkstošus gadu apdzīvoja dažādas ieziemiešu ciltis. 15. gadsimta beigās britu un franču ekspedīcijas devās izpētīt mūsdienu Kanādas austrumu krastu, bet vēlāk šeit arī apmetās uz dzīvi. 1763. gadā pēc Septiņgadu kara Francija atdeva gandrīz visas savas kolonijas britiem. 1867. gadā, Kanādas provincei apvienojoties ar vēl divām Britu Ziemeļamerikas kolonijām, tika izveidota federāla domīnija, kura sastāvēja no četrām provincēm. Ar to sākās citu provinču un teritoriju pievienošana, pastiprinoties tās autonomijai no Apvienotās Karalistes, kas īpaši tika uzsvērts 1931. gadā, kad tika pieņemts Vestminsteras statūts. Šis process sasniedza kulmināciju 1982. gadā, kad tika parakstīts Kanādas akts, kurš formāli atbrīvoja Kanādu no Britu parlamenta varas.

Kostarika (es), oficiāli Kostarikas Republika (República de Costa Rica) ir Centrālamerikas valsts. To dienvidrietumos apskalo Klusais okeāns, bet ziemeļaustrumos to apskalo Karību jūra. Kostarika atrodas starp Panamu un Nikaragvu. Valsts administratīvais un kultūras centrs ir Kostarikas galvaspilsēta Sanhosē, kurā dzīvo ap 900 000 iedzīvotāju.

Kostarikas augstākais kalns ir 3 819 m augstais Kerro Čirripo. Kostarikā ir vairāk kā 200 upju. Kostarikā ir visas valsts mēroga tropu dabas aizsardzības rezervāti — šeit sastopamas 850 putnu sugas, tropu mežos var novērot lielu dzīvās dabas daudzveidību. Nelielās valsts teritorijā atrodas 120 vulkāni un novērojama aktīva vulkānu darbība. Lietus sezonā no maija līdz novebrim zemienēs notiek plūdi. Savukārt tādas dabas katastrofas kā viesuļvētras un zemestrīces novērotas reti. Kostarika atrodas zemes šaurumā, kas savieno Ziemeļameriku ar Dienvidameriku.

Kuba (es), oficiāli Kubas Republika (República de Cuba) ir sociālistiska salu valsts Ziemeļamerikā, aizņem Kubas salu (piecpadsmitā lielākā sala pasaulē) Lielo Antiļu salu arhipelāgā, Huventudas salu un virkni mazāku saliņu. No kontinenta to atdala Floridas jūras šaurums ziemeļos un Jukatanas jūras šaurums rietumos. Lielākā pilsēta un galvaspilsēta ir Havana.

Pirmie eiropieši, kas nonāca Kubā, bija Kolumba ekspedīcijas dalībnieki 1492. gada oktobrī. 1511. gadā Spānijas karakuģu eskadra iekaroja arhipelāgu, pakļaujot pamatiedzīvotājus — indiāņu taino ciltis un padarīja to par savu koloniju (1514. gadā arhipelāgā bija jau 14 spāņu apmetņu), bet 1515. gadā par kolonijas galvaspilsētu tika izvēlēta Santjago de Kuba. 1762. gadā Kubu iekaroja Lielbritānija, taču apmaiņā pret Floridu tā atdeva salu atpakaļ Spānijai. 18. gadsimta beigās sākās cukura bums, 1840. gadā Kuba bija pasaules lielākā cukura eksportētājzeme. 1868. gadā plantāciju īpašnieks Karlos Manuels de Sespedes dāvināja saviem vergiem brīvību un deklarēja Kubas neatkarību. Desmit gadus kopīga baltādaino un melnādaino partizānu armija cīnījās pret Spāniju, taču galu galā tika sakauti. 1895. gadā salinieki dzejnieka Hose Marti vadībā uzsāka karu par neatkarību, kā rezultātā tie dažu gadu laikā pārņēma savā kontrolē praktiski visu salu.

Panama, oficiāli Panamas Republika (es, ), ir Centrālamerikas galējā dienvidu valsts. Tā izvietojusies Panamas zemesšaurumā uz robežas starp Ziemeļameriku un Dienvidameriku un tās austrumu apgabals Darjena ģeogrāfiski tiek pieskaitīta Dienvidamerikai. Panama ziemeļrietumos robežojas ar Kostariku, austrumos — ar Kolumbiju, ziemeļos to apskalo Karību jūra, dienvidos — Klusais okeāns. Panama ir starptautisks darījumu centrs un tranzītvalsts. Lai arī Panama ir trešā lielākā ekonomika Centrālamerikā (pēc Gvatemalas un Kostarikas), tā ir lielākā resursu patērētāja šajā reģionā. Valsts teritorijā izvietojies viens no pasaulē svarīgākajiem ūdensceļiem — Panamas kanāls.

Trinidāda un Tobāgo (en), oficiāli Trinidādas un Tobāgo Republika (Republic of Trinidad and Tobago), ir arhipelāgu valsts Karību jūras dienvidos, uz ziemeļiem no Dienvidamerikas valsts Venecuēlas un uz dienvidiem no Grenādas Mazajās Antiļās.

Parasti tiek uzskatīta par Karību reģiona valsti, tai ir jūras robeža ar vairākām valstīm, tai skaitā Barbadosu, Gajānu, Grenādu un Venecuēlu. Tā sastāv no divām salām — Trinidādas un Tobāgo — un vairākām citām mazākām reljefa formām. No 1639. līdz 1693. gadam Tobāgo bija Kurzemes kolonija un tika dēvēta par Jaunkurzemi.

Austrālija (en), oficiāli Austrālijas Savienība (Commonwealth of Australia), ir valsts Zemes dienvidu puslodē. Pēc platības tā ir sestā lielākā valsts pasaulē. Austrālija ir vienīgā valsts pasaulē, kuras teritorija aizņem visu kontinentu. Austrālijā ietilpst arī Tasmanija un vairākas mazākas salas Indijas un Klusajā okeānā. Kopš 1933. gada Austrālijas valdība ir izteikusi teritoriālas pretenzijas uz Austrālijas Antarktisko Teritoriju. Austrālijas tuvākās kaimiņvalstis ziemeļos ir Indonēzija, Austrumtimora un Papua-Jaungvineja, ziemeļaustrumos — Zālamana Salas, Vanuatu un Jaunkaledonija, bet dienvidaustrumos — Jaunzēlande.

Vairāk nekā 42 000 gadus Austrālijas pamatiedzīvotāji bija aborigēni. Pirmie eiropieši, kuri 1606. gadā sasniedza Austrālijas krastus, bija nīderlandiešu jūrasbraucēji. Austrālijas austrumu pusi 1770. gadā savā pakļautībā pārņēma Lielbritānijas Karaliste, nosaucot to par Jaundienvidvelsu. Tur briti izveidoja izsūtīto noziedznieku koloniju. 19. gadsimta laikā briti kolonizēja visu Austrāliju. 1851. gadā Austrālijas dienvidaustrumos tika atrasts zelts un sākās zelta drudzis, tādēļ iedzīvotāju skaits īsā laikā pieauga trīs reizes. , apvienojoties sešām kolonijām, tika dibināta Austrālijas Savienība.

Jaunzēlande (en; mi) ir valsts Okeānijas dienvidrietumos un Klusā okeāna dienvidrietumu daļā. No Austrālijas to atdala Tasmāna jūra. Ietilpst 3 lielas salas un vairākas nelielas saliņas un salu grupas. No Jaunzēlandes atkarīgas teritorijas ir Niue, Kuka Salas, Tokelau un Rosa Teritorija Antarktīdā. Galvaspilsēta Velingtona, lielākās pilsētas ir Oklenda, Hamiltona, Neipīra, Kraistčērča un Danīdina.

Jaunzēlandes dienvidos ir subtropu un mērenais klimats. Siltākie mēneši ir decembris, janvāris un februāris. Aukstākie — jūnijs, jūlijs un augusts. Vasarā vidējā temperatūra ir starp 20º—30 °C un ziemā starp 10º—15 °C. Ziemeļsalā visu gadu ir silts, mitrs klimats. Dienvidsalā ir vēsāks klimats, ziemā ir iespējams neliels sals.

Argentīna (es), oficiāli Argentīnas Republika (República Argentina), ir valsts Dienvidamerikas dienvidos. Argentīna ir otra lielākā valsts kontinentā aiz Brazīlijas un astotā lielākā pasaulē. Pēc iedzīvotāju skaita Argentīna ir trešā lielākā valsts Dienvidamerikā aiz Brazīlijas un Kolumbijas. Tā kā Argentīna ziemeļu-dienvidu virzienā stiepjas 3700 km garumā, tad valstī ir vairākas klimata un veģetācijas zonas. Valstī var iedalīt četros nozīmīgos reģionos: Grančako, Pampā, Patagonijā un Andu kalnos. Valsts nosaukums ir cēlies no latīņu vārda argentum, kas nozīmē "sudrabs". Šāds nosaukums ir tāpēc, ka konkistadori ticēja, ka šeit varēs atrast šo dārgmetālu. Līdz neatkarības iegūšanai 1816. gadā Argentīna bija daļa no Spānijas impērijas.

Argentīna atrodas starp Andu kalnu grēdu rietumos un Atlantijas okeānu austrumos. Ziemeļos tā robežojas ar Paragvaju un Bolīviju, ziemeļaustrumos — ar Brazīliju un Urugvaju, rietumos — ar Čīli. Tās dienvidos ir Dreika šaurums un Ugunszeme. Argentīna pretendē arī uz Folklenda Salām, Dienviddžordžiju un Dienvidsendviču Salām, kā arī uz Argentīnas Antarktīdu.

Bolīvija, oficiāli Bolīvijas Daudznacionālā Valsts (Estado Plurinacional de Bolivia, Bulibya Mama llaqt, Wuliwya Suyu) ir valsts Dienvidamerikas centrālajā daļā. Tā robežojas ar Brazīliju ziemeļrietumos, ar Paragvaju dienvidaustrumos, ar Argentīnu dienvidos un ar Peru un Čīli rietumos. Tā ir viena no divām Dienvidamerikas valstīm, kam nav pieejas pie jūras. Bolīvijas kopējā platība ir 1 098 581 km² un to ietekmē ekvatoriālā, subekvatoriālā un tropiskā klimata josla. Lielāko daļu valsts aizņem grūti pieejami kalni un ielejas. Rietumu kalnienes ietilpst Andu kalnu sastāvā, bet austrumu zemienēs atrodami Amazones tropu meži. Pie Bolīvijas robežas atrodas pasaulē lielākais augstkalnu ezers Titikakas ezers. Bolīvija ar 10,03 miljoniem iedzīvotāju ir piektā lielākā valsts Dienvidamerikā un divdesmit astotā lielākā valsts pasaulē pēc platības.

Bolīvija ir "visindiāniskākā" Dienvidamerikas valsts. Puse tās iedzīvotāju ir indiāņi, kuri pieder pie kečvu un aimaru tautām. Līdz 1825. gadam valsts bija Spānijas kolonija. Pie Sukres pilsētas spāņi tika sakauti, un nodibinājās republika. Jauno valsti nosauca par Bolīviju, brīvības cīnītāja Simona Bolivara vārdā. Tādēļ Sukre vēl joprojām tiek uzskatīta par Bolīvijas galvaspilsētu, lai gan valdība atrodas Lapasā.

Gajāna, oficiāli Gajānas Kooperatīvā Republika, iepriekš zināma kā Britu Gajāna, ir vienīgā valsts Nāciju Sadraudzībā, kas atrodas Dienvidamerikas kontinentā. Austrumos tā robežojas ar Surinamu, dienvidos un dienvidrietumos ar Brazīliju un rietumos ar Venecuēlu. Tā ir Dienvidamerikas kontinenta trešā mazākā valsts un viena no četrām spāniski nerunājošajām teritorijām kontinentā kopā ar Brazīliju (portugāļu valoda), Surinamu (nīderlandiešu valoda) un Francijas aizjūras teritoriju Franču Gviānu (franču valoda). Kulturāli Gajāna saistās ar angliski runājošajām Karību valstīm, kā Jamaika vai Trinidāda un Tobāgo.

Paragvaja, oficiāli Paragvajas Republika (, guarani: Paraguái Tavakuairetã), ir viena no divām Dienvidamerikas valstīm (kopā ar Bolīviju), kam nav jūras robežas. Tā atrodas abos Paragvajas upes krastos, robežojoties ar Argentīnu dienvidrietumos, Brazīliju austrumos un ziemeļaustrumos un Bolīviju ziemeļrietumos. Tās centrālā novietojuma kontinentā dēļ to reizēm sauc par Corazón de América - Amerikas sirds

Viena no nabadzīgākajām valstīm Dienvidamerikā - IKP ir 4200 USD uz vienu iedzīvotāju gadā (152. vieta pasaulē). 32 % iedzīvotāju ienākumi mazāki par iztikas minimumu (2006. gadā).

Peru (es, qu, ay), oficiāli Peru Republika (República del Perú, Piruw Republika, Piruw Suyu), ir valsts Dienvidamerikas rietumos. Ziemeļos tā robežojas ar Ekvadoru un Kolumbiju, austrumos — ar Brazīliju, dienvidaustrumos — ar Bolīviju, bet dienvidos robežojas ar Čīli. Rietumos Peru apskalo Klusais okeāns. Peru ir trešā lielākā valsts Dienvidamerikā. Peru var iedalīt trīs ģeogrāfiskajos reģionos: rietumos ir tā sauktā Costa (krasts), kura ir šaura, tuksnešaina josla gar Kluso okeānu, tālāk uz austrumiem ir Sierra (augstiene), kas ir daļa no Andu kalniem, kuri vijas cauri Peru teritorijai, bet rietumos sākas Amazonija, plaši ar mežu klāti pakalni un līdzenumi. Peru teritorijā atrodas Amazones izteka.

Gandrīz puse no visiem Peru iedzīvotājiem ir kečvi, bet aptuveni viena trešdaļa ir metisi. Lielākā daļa no atlikušajiem iedzīvotājiem ir aimari un eiropiešu pēcteči. Kristietība ir izplatītākā reliģija.