Ģeogrāfiskā karte - Adelaidas sala (Adelaide Island)

Adelaidas sala (Adelaide Island)
Adelaidas sala (en, es), Argentīnas avotos Belgrano sala (Isla Belgrano), ir sala Antarktikā, Antarktīdas pussalas rietumu piekrastē. Sala izstiepta ziemeļu—dienvidu virzienā gar Greiema Zemes Faljēra un Lubē krastiem. No Greiema Zemei piederošās Erousmaita pussalas to atdala Lobefa fjords dienviddaļā un Anisa līcis ziemeļdaļā. Šaurākā vieta (Galeta šaurums) ir tikai 3,7 km plata. Dienvidos salu apskalo Margeritas līcis. Salu lielākoties klāj ledājs, austrumu daļa kalnaina, augstākā virsotne Gudrija kalns ir 2315 m augsta.

Salu 1832. gada 14. februārī atklāja Džona Bisko ekspedīcija un nosauca par godu tā laika Lielbritānijas karaļa Viljama IV konsortei Adelaidai. Salu pirmā uzmērīja un nokartēja franču ekspedīcija Žana Batista Šarko vadībā (1908–1910). 1961. gadā salas dienvidu galā tika ierīkota britu polārstacija Bāze T, kas 1977. gadā tika slēgta, bet 1984. gadā nodota Čīlei un pārdēvēta par Karvahalu. 1975. gadā salas dienvidaustrumos tika izveidota Roteras polārstacija, kas ir viens no galvenajiem Apvienotās Karalistes Antarktikas izpētes programmu galvenajiem atbalsta punktiem.

 
Ģeogrāfiskā karte - Adelaidas sala (Adelaide Island)
Zeme (teritorija) - Antarktīda
Antarktīda (no el, antarktikos — ‘pretējs Arktikai’) ir kontinents, kas ieskauj Zemes Dienvidpolu, un atrodas Antarktikā. To visapkārt apskalo Dienvidu okeāns. Antarktīda, kuras platība ir 13 980 000 km², ir piektais lielākais kontinents; par Antarktīdu mazāka ir vienīgi Austrālija. No pasaules daļām mazāka par Antarktīdu ir arī Eiropa. No šīs teritorijas aptuveni 98% klāj ledus sega, kuras vidējais biezums ir 1,6 kilometri. Tas ir lielākais tuksnesis pasaulē, tādēļ arī dzīvnieku un augu daudzveidība ir ierobežota. Tomēr okeānos, kas apskalo Antarktīdu, ir ļoti plaša dzīvas dabas daudzveidība. Vidēji ņemot, Antarktīda ir visaukstākais, vissausākais un visvējainākais kontinents, kā arī ar vislielāko vidējo augstumu virs jūras līmeņa.

Antarktīdas tuvumā cilvēki pirmo reizi nokļuva tikai ap 1820. gadu. Tas ir izskaidrojams ar skarbajiem laika apstākļiem, kā arī tas, ka ledainās un vētrainās jūras ap Antarktīdu bija nepārvarams šķērslis. Līdz 1950. gadam joprojām vairāk nekā puse no kontinenta nebija izpētīta. Mūsdienās lidaparāti un traktori ļauj nokļūt cilvēkiem jebkurā Antarktīdas nostūrī. Arī satelītuzņēmumi atvieglina Antarktīdas izpētes procesu. Tomēr zinātnieki ir atzinuši, ka Antarktīdā joprojām ir daudz dažādu lietu un vietu, kuras nav vēl pietiekoši izpētītas.
Valūta / Valoda  
Apkaime (pilsēta) - Zeme (teritorija)