Afjonkarahisara (Afyonkarahisar)
Afjonkarahisara ir pilsēta Turcijas rietumos, ila centrs. Līdz 2004. gadam pilsētas vārds bija Afjona (Afyon), kad to nomainīja uz tagadējo, kas nozīmē «Opija [magoņu] melnais cietoksnis». Nosaukums cēlies no pilsētas apkārtnē tradicionāli audzētajām opija magonēm.
Cietoksnis Afjonas kalna galā bija zināms jau hetiem, kas to sauca par Hapanuvu. Vēlāk to pārvaldīja frīģieši, līdieši, persieši, kā arī iekaroja Aleksandrs Lielais. Pēc Aleksandra nāves pilsētu, Senajā Grieķijā pazīstamu kā Akroina, pārvaldīja Seleikīdu impērija, Pergamonas karaļi, vēlāk — Roma un Bizantija. Bizantijas imperators Leons III pēc uzvaras pār arābiem 740. gadā pārdēvēja pilsētu par Nikopoli. 1071. gadā pilsētu ieņēma seldžuki un pārdēvēja par Karahisaru. 1392. gadā pilsētu ieņēma Tamerlana karaspēks, bet 1428. gadā to atguva osmaņi.
Cietoksnis Afjonas kalna galā bija zināms jau hetiem, kas to sauca par Hapanuvu. Vēlāk to pārvaldīja frīģieši, līdieši, persieši, kā arī iekaroja Aleksandrs Lielais. Pēc Aleksandra nāves pilsētu, Senajā Grieķijā pazīstamu kā Akroina, pārvaldīja Seleikīdu impērija, Pergamonas karaļi, vēlāk — Roma un Bizantija. Bizantijas imperators Leons III pēc uzvaras pār arābiem 740. gadā pārdēvēja pilsētu par Nikopoli. 1071. gadā pilsētu ieņēma seldžuki un pārdēvēja par Karahisaru. 1392. gadā pilsētu ieņēma Tamerlana karaspēks, bet 1428. gadā to atguva osmaņi.
Ģeogrāfiskā karte - Afjonkarahisara (Afyonkarahisar)
Ģeogrāfiskā karte
Zeme (teritorija) - Turcija
Turcijas karogs |
Pateicoties tās ģeogrāfiskajam novietojumam starp divām pasaules daļām, tās kultūra ir austrumnieku un rietumnieku kultūru īpatnējs sajaukums. Turcija ir kļuvusi par stratēģiski svarīgu valsti, jo tai vēsturiski ir cieši sakari rietumos ar Eiropas Savienību, austrumos ar Centrālāziju, ziemeļos ar Krieviju un dienvidos ar Tuvajiem Austrumiem.
Valūta / Valoda
ISO | Valūta | Simbols | Zīmīgie cipari |
---|---|---|---|
TRY | Turku lira (Turkish lira) | ₺ | 2 |
ISO | Valoda |
---|---|
AV | Avāru valoda (Avar language) |
AZ | Azerbaidžāņu valoda (Azerbaijani language) |
KU | Kurdu valoda (Kurdish language) |
TR | Turku valoda (Turkish language) |