Apes novads (Apes Novads)
Novadu šķērsoja Rīgas—Veclaicenes šoseja (A2).
2017. gada 27 aprīlī apstiprināts Apes novada ģerbonis. Jaunais identitātes simbols izstrādāts, ņemot par pamatu 1938. gadā apstiprināto Apes pilsētas ģerboni, kurš papildināts ar četriem sudraba astoņlapu ziediem — Apes novada pagastiem — Ape, Gaujiena, Trapene un Vireši.
Apes novads, saskaņā ar Latvija 2030 (Latvijas Ilgtspējīgas attīstības stratēģija), ietilpst Dabas aizsardzības, ainavu un kultūrvēsturisko teritoriju koncentrācijas telpā.
Daba Apes novadā ir daudzveidīga, salīdzinoši tīra un neskarta, ar visgarākajām ziemām Latvijā. Novads ir mežiem bagāts, meži aizņem 56 % no teritorijas kopplatības, tas pieder pie reģionālas nozīmes mežu zemju areāla. Novada ūdensteces pieder Gaujas baseinam — 31 upe, lielākās no tām ir Gauja, Melnupe un Vaidava.
Reljefs novada pagastos ļoti atšķirīgs — līdzenumi mijas ar paugurainēm, novada austrumdaļa ietilpst Alūksnes augstienē.
Perspektīvākie derīgie izrakteņi ir dolomīts, māls, grants un pazemes ūdeņi. Dolomītam Apes novadā ir kultūrvēsturiska nozīme, jo no tā būvētas daudzas mājas, senāk darbojušies kaļķu cepļi. Dolomīta atradnes karjeros Gaujienā un Apē tiek izmantotas arī mūsdienās.
No augsnēm visizplatītākās ir podzolētās augsnes, bet daudzviet sastopamas arī glejaugsnes.
Novadā atrodas divas īpaši aizsargājamas dabas teritorijas Veclaicene un Ziemeļgauja, un astoņi dabas liegumi. Kopumā tās aizņem aptuveni 3343 ha lielu teritoriju, kas ir 6,15% no visas novada teritorijas kopplatības. Starp tām ir purvu, mežu dabas liegumi, ģeoloģiskie un ģeomorfoloģiskie pieminekļi, mikroliegumi un dižkoki, daļa no Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidus un Ziemeļgaujas aizsargājamo ainavu apvidus. 10 teritorijas iekļautas Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju “Natura — 2000” sarakstā.
Apes novadā ir izveidotas arī dabas takas: Vaidavas dabas taka Apē, Vizlas, Randatu un Tilderu dabas takas Virešu pagastā, kā arī Gaujienas dabas taka.
Ģeogrāfiskā karte - Apes novads (Apes Novads)
Ģeogrāfiskā karte
Zeme (teritorija) - Latvija
Latvijas karogs |
Latvija ir unitāra daudzpartiju republika. Latvijas pamatlikums ir Satversme. Latvijas parlamentu (Saeimu) uz četriem gadiem ievēl vispārējās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās, pašlaik darbojas 14. Saeima, kas tika ievēlēta 2022. gadā. Valsts galva ir prezidents, ko Saeima ievēl uz četriem gadiem, pašreizējais valsts prezidents ir Egils Levits, kuru ievēlēja 2019. gadā 8. jūlijā. Valdības galva ir Ministru prezidents, kura kandidātu apstiprināšanai Saeimā izvirza valsts prezidents, pašreizējais Ministru prezidents ir Arturs Krišjānis Kariņš. Ministru prezidents izveido valdību (Ministru kabinetu), kurā pašlaik ietilpst 13 ministrijas.
Valūta / Valoda
ISO | Valūta | Simbols | Zīmīgie cipari |
---|---|---|---|
EUR | Eiro (Euro) | € | 2 |
ISO | Valoda |
---|---|
RU | Krievu valoda (Russian language) |
LV | Latviešu valoda (Latvian language) |
LT | Lietuviešu valoda (Lithuanian language) |