Ģeogrāfiskā karte - Astana

Astana
Astana (kk — ‘galvaspilsēta’), īslaicīgi Nursultana (kk; agrāk saukta arī Akmola, Akmoļinska un Ceļinograda) ir Kazahstānas galvaspilsēta un otra lielākā pilsēta aiz Almati. Tā atrodas Kazahstānas ziemeļu-centrālajā daļā, Akmolas apgabala vidū, bet ir politiski un administratīvi neatkarīga no apgabala, kam ir savs administratīvais centrs Kekšetau.

1824. gadā Sibīrijas kazaku vienība no Omskas pie Išimas upes uzbūvēja lielu cietoksni, kurš vēlāk ieguva Akmoļinskas nosaukumu. Josifs Staļins Otrā pasaules kara sākumā uz šejieni deportēja daļu no Krievijas vāciešiem. PSRS laikā Akmoļinskas apkārtnē ierīkoja vienpadsmit GULAGA ieslodzījuma un nometinājuma vietas, arī ALŽIR nometnes (krievu saīsinājums no Akmoļinskas nometne Dzimtenes nodevēju sievām; АЛЖИР — Акмолинский лагерь для жён изменников Родины).

Hruščova Neskarto zemju kampaņas laikā 1961. gadā to pārdēvēja par Ceļinogradu.

Pēc Kazahstānas neatkarības iegūšanas 1991. gadā pilsēta un reģions ieguva nosaukumu Akmola. To bieži tulko burtiski kā "Baltais kapakmens", bet patiesībā tas nozīmē "svētā vieta".

1994. gadā pilsēta tika izvēlēta par valsts nākotnes galvaspilsētu un 1997. gada 10. decembrī Kazahstānas galvaspilsētu pārcēla no Almati uz Astanu. Par spīti izolētajai atrašanās vietai stepes vidū un aukstajām ziemām, pilsēta ir daudz sasniedzamāka no pārējās Kazahstānas, salīdzinot ar Almati, kas atrodas pie dienvidaustrumu robežas ar Kirgizstānu.

2008. gada jūnijā Kazahstānas parlamentā tika izskatīts priekšlikums nomainīt pilsētas nosaukumu uz "Nursultana" par godu Kazahstānas prezidentam Nursultanam Nazarbajevam. Ideju noraidīja pats prezidents, kurš izteicās, ka pilsētas nosaukuma maiņa būs nākamo paaudžu lēmums. 2019. gada 20. martā pēc prezidenta N. Nazarbajeva atkāpšanās no amata viņa pēctecis Kasims Žomarts Tokajevs atkal ierosināja pārdēvēt valsts galvaspilsētu par Nursultanu, ko valsts parlaments steigšus apstiprināja. Kaut arī valsts konstitūcijā bija rakstīts, ka "Kazahstānas galvaspilsēta ir Astana" un konstitūcijas izmaiņām ir nepieciešams referendums, parlamenta lēmumu atbalstīja valsts Konstitucionālā padome un apstiprināja Tieslietu ministrija. 2022. gada 16. septembrī parlaments nolēma nosaukumu mainīt atpakaļ uz Astanu, un 17. septembrī prezidents Tokajevs parakstīja pārdēvēšanas rīkojumu.

 
Ģeogrāfiskā karte - Astana
Ģeogrāfiskā karte
avtomobilnaya-karta-...
3903x2420
mapoftheworld.ru
p5210307.jpg
3072x2304
kazakhnomad.files.wo...
Kazakhstan-Map.jpg
2073x2263
www.winwallpapers.ne...
ASTANA%2BMAP.jpg
1348x1940
www.vector-city-maps...
ASTANA+MAP.jpg
1348x1940
www.vector-city-maps...
7th%25252Bastana%252...
1503x1004
4.bp.blogspot.com
Astana-map.jpg
1314x946
evakuator-astana.com
Damansara_-_map.gif
915x1049
www.malaysiaapartmen...
astana_sightseeing.j...
1024x768
www.orangesmile.com
Astana-map-1024x737....
1024x737
evakuator-astana.com
astana-kunti-map.jpg
650x801
www.seminyakvillasbu...
kazakhstan_map.gif
717x684
danutm.files.wordpre...
karte-4-744.gif
850x576
www.welt-atlas.de
upside-down-world-ma...
816x564
4.bp.blogspot.com
Astana_map.gif
803x573
3.bp.blogspot.com
korme-map_en.jpg
864x491
static.caspianworld....
tselinograd.jpg
750x554
kazakhadoptivefamili...
Air%25252BAstana%252...
783x488
2.bp.blogspot.com
astanasehir-harita.j...
640x523
www.turkhotelmarket....
3242-astana-bus-map....
640x480
pictures.hboeck.de
Zeme (teritorija) - Kazahstāna
Kazahstānas karogs
Kazahstāna ir Centrālāzijas valsts, neliela teritorijas daļa rietumos no Urālas upes atrodas arī Eiropas austrumos. Austrumos Kazahstāna sniedzas līdz Altajam. Robežojas ar Krievijas Federāciju, Ķīnu, kā arī Centrālāzijas valstīm Kirgizstānu, Uzbekistānu un Turkmenistānu. Daļa Kazahstānas rietumu robežas stiepjas arī gar Kaspijas jūras austrumu piekrasti.

Kazahstāna pasludināja sevi par neatkarīgu valsti 1991. gada 16. decembrī.
Valūta / Valoda  
ISO Valūta Simbols Zīmīgie cipari
KZT Tenge (Kazakhstani tenge) ₸ 2
ISO Valoda
KK Kazahu valoda (Kazakh language)
RU Krievu valoda (Russian language)
Apkaime (pilsēta) - Zeme (teritorija)  
  •  Kirgizstāna 
  •  Turkmenistāna 
  •  Uzbekistāna 
  •  Ķīna 
  •  Krievija