Ģeogrāfiskā karte - Atēnas (Athens)

Atēnas (gr; sengrieķu: Ἀθῆναι) ir Grieķijas galvaspilsēta un valsts lielākā pilsēta. Viena no slavenākajām un tūristu apmeklētākajām pilsētām pasaulē. Tiek uzskatīta par Rietumu civilizācijas un demokrātijas šūpuli. Īpašs kultūras uzplaukums, kura nozīme rietumu kultūrā nav pārvērtējama, Atēnās bija 5. un 6. gadsimtā pirms mūsu ēras, kad Atēnās tika uzceltas vairums klasisko celtņu un darbojās Akadēmija. Tajā laikā Atēnās darbojās filozofi Sokrats, Platons un Aristotelis, dramaturgi Aishils, Aristofans, Eiripīds un Sofokls, vēsturnieks Hērodots, tēlnieks Feidijs un citi.

Atēnu ievērojamākā vieta ir Akropole ar Partenona templi tajā.

Atēnās ir notikušas divas vasaras olimpiskās spēles: 1896. un 2004. gadā. 2006. gadā šeit notika 2006. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss.

Atēnu akropole bija apdzīvota jau no neolīta. Pilsēta bija viens no Mikēnu kultūras centriem. Leģenda vēsta, ka Atēnas bijis viens no retajiem Mikēnu kultūras centriem, kas necieta doriešu iebrukumā (ap 1200. gadu p.m.ē.), ko apliecina arheoloģiskie izrakumi. Tomēr pēc doriešu iebrukuma pilsēta panīka. Pilsēta atdzima 8. gadsimtā p.m.ē. kā pilsētvalsts, viens no Senās Grieķijas politiskajiem centriem. Iesākumā Atēnās valdīja ķēniņi, bet sociālo nemieru un Solona reformu rezultātā Atēnās pamazām nostiprinājās demokrātija.

Par Atēnu "zelta laikmetu" uzskata laikmetu pēc 5. gadsimta p.m.ē. atēniešu uzvarām pār persiešiem Maratonas kaujā un Salamīnas kaujā. Šajā laikā Atēnas dominēja Senajā Grieķijā, pilsētā darbojās daudzas izcilas personības un notika lieli būvniecības darbi. 431. gadā p.m.ē. sākās Peloponēsas karš, kurā pilsēta zaudēja savam galvenajam konkurentam Spartai. Pēc laika Atēnas atguva savu ietekmi, tomēr 4. gadsimta otrajā pusē p.m.ē. par dominējošo spēku Senajā Grieķijā kļuva Maķedonija un 338. gadā p.m.ē. maķedoniešu ķēniņs Filips II Hēronejas kaujā sakāva Atēnu un Tēbu apvienoto karaspēku un Atēnas zaudēja savu neatkarību.

146. gadā p.m.ē. Atēnas iekļāva Romas lielvalsts sastāvā. Arī Romas laikos Atēnas bija svarīgs kultūras centrs, šeit vēl aizvien darbojās Platona izveidotā Akadēmija. Tomēr līdz ar kristietības izplatīšanos un kļūšanu par valsts reliģiju, Akadēmija ka pagāniskās domas centrs panīka un Bizantijas imperators Justiniāns I 529. gadā Akadēmiju slēdza.

Bizantijas laikos Atēnas kļuva par provinciālu pilsētu, daudzi mākslas darbi tika pārvietoti uz Konstantinopoli. 7. gadsimtā Peloponēsā iebruka slāvu ciltis, tomēr ap 9. gadsimtu grieķu valoda un kultūra atguva dominējošo stāvokli. Pēc Ceturtā krusta kara, kad krustneši 1204. gadā ieņēma un izlaupīja Konstantinopoli un izveidoja Latīņu impēriju, Atēnas kļuva par Atēnu grāfistes centru. Iesākumā grāfistē valdīja burgundieši, bet 1311. gadā Atēnu grāfisti sagrāba katalāņi un ieviesa katalāņu valodu par valsts valodu Atēnās.

1458. gadā Osmaņu impērijas valdnieks Mehmeds I ieņēma Atēnas. Pilsēta pamazām panīka, un 17. gadsimtā tās vietā bija tikai neliels ciematiņš. 1687. gadā pilsētai uzbruka venēcieši un bombardēja Partenonu. 1822. gadā grieķu nemiernieki ieņēma pilsētu, bet 1826. gadā turki to atkaroja. Tomēr 1833. gadā turki atkāpās un Atēnas tika izvēlētas par jaunās Grieķijas valsts galvaspilsētu. Atēnu iedzīvotāju skaits lēcienveidīgi pieauga pēc Grieķu-turku kara 1921. gadā, kad vairāk nekā miljons grieķu bēgļu no Mazāzijas pārvietoja uz mūsdienu Grieķijas teritoriju.

Otrā pasaules kara laikā Atēnas ieņēma vācu karaspēks. Pēc tā aiziešanas Grieķijas pilsoņu kara laikā Atēnās notika ielu cīņas. 2003. gadā Atēnās tika parakstīts Eiropas Savienības paplašināšanās līgums.