Aļaska (Alaska)
 |
 |
Aļaskai ir sauszemes robeža ar Kanādas Britu Kolumbijas provinci un Jukonas teritoriju. Aļaska ir vienīgais ASV štats, kam ir robeža ar Krievijas federāciju. Tā ir jūras robeža, kas novilkta caur Beringa šaurumu.
1799. gadā Krievijas impērijas ķeizars Pāvils I lika izveidot izveidojot Krievijas-Amerikas kompāniju, kas kontrolēja piekrasti un iestiepās Aļaskas vidienē pa Jukonas upi. Tika izveidoti 23 tirdzniecības forti, kuru skaits vēlāk pieauga līdz 60. Baranovs dibināja jaunus fortus aizvien tālāk uz dienvidiem, iestiepjoties Meksikas kontrolētajā Kalifornijā, kur 1812. gada 2. februārī nodibināja Rosa fortu. No 1815. līdz 1818. gadam Oto fon Kocebū vadītā ekspedīcija neveiksmīgi centās atrast Ziemeļu jūras ceļu cauri Beringa šaurumam, no 1818. gada par kompānijas vadītājiem un Krievijas Amerikas gubernatoriem uz piecu gadu termiņiem iecēla karaflotes virsniekus. Kompānijas apmetnes bija sadalītas piecās teritorijās: Novoarhangeļskas, Kodiakas, Unalaskas, Rosa forta un Ziemeļu salu. 1824. gadā Krievijas impērija atteicās no pretenzijām Oregonas piekrastē un 1844. gadā pārdeva Rosa fortu.
Krievijas Amerika bija tirdzniecības kolonija, lielākā kolonistu daļa pēc 7 gadus ilga kontrakta beigām atgriezās Krievijas impērijā. 1835. gadā ap 100 kompānijas darbiniekiem, kas bija nostrādājuši vairāk par 15 gadiem, ļāva palikt uz patstāvīgu dzīvi. 1818. gadā Sitkā dzīvoja 190 krievi, 72 kreoli un 173 aleuti, 1821. gadā ap 320 krievi, 130 kreoli un 240 aleuti, bet 1863. gadā dzīvoja 978 krievi un kreoli.
1867. gadā Krievijas impērija Aļasku pārdeva ASV par 7,2 miljoniem ASV dolāru. Vairums amerikāņu šo pirkumu vērtēja kā naudas izšķērdēšanu, līdz 1896. gadā Aļaskā tika atklāts zelts. Daudzi cilvēki devās uz Aļasku cerībā kļūt bagāti. Naftas atradņu atklāšana 1968. gadā papildināja šīs pavalsts bagātību.
Ģeogrāfiskā karte - Aļaska (Alaska)
Ģeogrāfiskā karte
Zeme (teritorija) - Amerikas Savienotās Valstis
 |
 |
| Amerikas Savienoto Valstu karogs | |
Ar 9,83 miljoniem km² lielu platību un 306 miljoniem iedzīvotāju ASV ir trešā lielākā valsts pasaulē pēc platības, arī pēc iedzīvotāju skaita tā ir trešā lielākā valsts. Amerikāņi ir viena no pasaules etniski daudzveidīgākajām un daudzkulturālākajām nācijām. ASV ir lielākā tautsaimniecība pasaulē, 2008. gadā tās iekšzemes kopprodukts bija 14,3 triljoni ASV dolāru (23% no visas pasaules IKP un gandrīz 21% no pirktspējas paritātes).
Valūta / Valoda
| ISO | Valūta | Simbols | Zīmīgie cipari |
|---|---|---|---|
| USD | ASV dolārs (United States dollar) | $ | 2 |
| ISO | Valoda |
|---|---|
| EN | Angļu valoda (English language) |
| FR | Franču valoda (French language) |
| ES | Spāņu valoda (Spanish language) |
