Baškortostāna (Bashkortostan)
Pirmās zināmās apmetnes mūsdienu Baškortostānas teritorijā tiek datētas ar agrīno paleolīta periodu. Urtatube apmetnē pie Karabalikti ezera tika atrasti dažādi akmens rīki, kas tiek attiecināti uz Ašelas kultūru. Dienvidurālos bija augu, dzīvnieku un akmens izejvielu bagātība, kas piesaistīja cilvēkus no dažādiem rajoniem (tai skaitā pietiekami attāliem).
Lielāka cilvēku klātbūtne notika bronzas laikmetā, kad ienāca Abaševas kultūras pārstāvji. Viņiem bija prasmes bronzas instrumentu, ieroču un rotājumu ražošanā, un viņi kļuva par pirmajiem, kas izveidoja pastāvīgas apmetnes reģionā.
Zelta Ordas sabrukuma periodā 15. gadsimta sākumā tagadējās Baškortostānas teritorijā nodibinājās Nogaju orda, vēlāk ziemeļu daļā arī Kazaņas haniste (1438) un Sibīrijas haniste (1490). Krievijas cariste pēc uzvaras pār Kazaņas hanu (1552) un Sibīrijas hanu (1598) inkorporēja to teritorijas savā valstī. Līdz 1634. gadam Krievijas cari pakļāva arī pārējo Baškortostānas teritoriju. Lai atgūtu tiesības uz saviem zemes īpašumiem un pret piespiedu kristīšanu, notika daudzas vietējo iedzīvotāju sacelšanās (1645, 1662—1664, 1681—1684, 1704—1711/1725). Liela daļa pamatiedzīvotāju tika iznīcināti vai pameta savu zemi. 1708. gadā Kazaņas guberņā izveidoja Ufas vaivadiju, ko 1719. gadā pārdēvēja par Ufas provinci.
Krievijas Impērijas laikā 1744. gadā baškīru zemēs nodibināja Orenburgas guberņu, kurā bija Orenburgas, Ufas un Isetas provinces. Pēdējie baškīru nemieri bija 1755. un 1773.—1775. gadā Pugačova vadītās sacelšanās laikā. Toties 1812. gada kara laikā Krievijas pusē pret Napoleonu cīnījās 28 baškīru pulki ar vairāk kā 4000 kara zirgiem.
1865. gadā Orenburgas guberņas ziemeļu daļā izveidoja Ufas guberņu. Tās teritorijā 19. gs. beigās un 20 gs. sākumā izveidojās vairāki desmiti latviešu koloniju, no kurām lielākās bija Arhlatviešu kolonija, Bakaldīna un Austrumciems. Austrumciemā no 1884. līdz 1887. gadam par skolotāju strādāja rakstnieks Sudrabu Edžus. 1937. un 1938. gadā PSRS Lielā terora laikā tā dēvētās Latviešu operācijas gaitā tika nogalināti daudzi Baškīrijas latvieši — visi sabiedriski aktīvie cilvēki, turīgākie zemnieki, skolotāji, teju visi darba spējas vecuma vīrieši. Tika slēgtas visas Baškīrijas latviešu organizācijas un skolas.
1917. gada decembrī baškīru kurultajs pieņēma lēmumu dibināt autonomu Baškurdistānu, kuras armija cīnījās pret Sarkano Armiju. Krievijas pilsoņu kara laikā 1919. gada martā padomju valdība izveidoja Baškīrijas Autonomo Padomju Sociālistisko Republiku. 1932. gadā tās teritorijā atklāja naftas atradnes, kuras saka izmantot Otrā pasaules kara laikā. 1990. gada 11. oktobrī izveidotā Baškortostāna deklarēja valstisko suverenitāti, tomēr 1992. gada 31. martā tās valdība parakstīja Krievijas Federācijas līgumu.
Ģeogrāfiskā karte - Baškortostāna (Bashkortostan)
Ģeogrāfiskā karte
Zeme (teritorija) - Krievija
Krievijas karogs |
80,9% no Krievijas Federācijas iedzīvotājiem ir krievi, tās valsts valoda ir krievu, lai gan dažos reģionos ir atzītas arī reģionālās valodas. 73,1% iedzīvotāju dzīvo pilsētās. Lielākā daļa iedzīvotāju (79,3%) dzīvo Eiropas daļā, bet atlikušie 20,7% iedzīvotāju — Āzijas pusē. Krievijas Federācijas galvaspilsēta ir Maskava, kas ir federālā pilsēta, otra federālā pilsēta ir Sanktpēterburga. Vēl 15 Krievijas pilsētās dzīvo vairāk nekā miljons iedzīvotāju.
Valūta / Valoda
ISO | Valūta | Simbols | Zīmīgie cipari |
---|---|---|---|
RUB | Krievijas rublis (Russian ruble) | ₽ | 2 |
ISO | Valoda |
---|---|
KV | Komi valoda (Komi language) |
RU | Krievu valoda (Russian language) |
TT | Tatāru valoda (Tatar language) |
CE | Čečenu valoda (Chechen language) |
CV | Čuvašu valoda (Chuvash language) |