Ģeogrāfiskā karte - Baškortostāna (Bashkortostan)

Baškortostāna (Bashkortostan)
Baškortostānas Republika (arī Baškīrija ) ir viena no Krievijas Federācijas republikām Pievolgas federālajā apgabalā. Tā robežojas ar Tatarstānu rietumos, Udmurtiju ziemeļrietumos, Permas novadu un Sverdlovskas apgabalu ziemeļos, Čeļabinskas apgabalu austrumos un Orenburgas apgabalu dienvidos.

Pirmās zināmās apmetnes mūsdienu Baškortostānas teritorijā tiek datētas ar agrīno paleolīta periodu. Urtatube apmetnē pie Karabalikti ezera tika atrasti dažādi akmens rīki, kas tiek attiecināti uz Ašelas kultūru. Dienvidurālos bija augu, dzīvnieku un akmens izejvielu bagātība, kas piesaistīja cilvēkus no dažādiem rajoniem (tai skaitā pietiekami attāliem).

Lielāka cilvēku klātbūtne notika bronzas laikmetā, kad ienāca Abaševas kultūras pārstāvji. Viņiem bija prasmes bronzas instrumentu, ieroču un rotājumu ražošanā, un viņi kļuva par pirmajiem, kas izveidoja pastāvīgas apmetnes reģionā.

Zelta Ordas sabrukuma periodā 15. gadsimta sākumā tagadējās Baškortostānas teritorijā nodibinājās Nogaju orda, vēlāk ziemeļu daļā arī Kazaņas haniste (1438) un Sibīrijas haniste (1490). Krievijas cariste pēc uzvaras pār Kazaņas hanu (1552) un Sibīrijas hanu (1598) inkorporēja to teritorijas savā valstī. Līdz 1634. gadam Krievijas cari pakļāva arī pārējo Baškortostānas teritoriju. Lai atgūtu tiesības uz saviem zemes īpašumiem un pret piespiedu kristīšanu, notika daudzas vietējo iedzīvotāju sacelšanās (1645, 1662—1664, 1681—1684, 1704—1711/1725). Liela daļa pamatiedzīvotāju tika iznīcināti vai pameta savu zemi. 1708. gadā Kazaņas guberņā izveidoja Ufas vaivadiju, ko 1719. gadā pārdēvēja par Ufas provinci.

Krievijas Impērijas laikā 1744. gadā baškīru zemēs nodibināja Orenburgas guberņu, kurā bija Orenburgas, Ufas un Isetas provinces. Pēdējie baškīru nemieri bija 1755. un 1773.—1775. gadā Pugačova vadītās sacelšanās laikā. Toties 1812. gada kara laikā Krievijas pusē pret Napoleonu cīnījās 28 baškīru pulki ar vairāk kā 4000 kara zirgiem.

1865. gadā Orenburgas guberņas ziemeļu daļā izveidoja Ufas guberņu. Tās teritorijā 19. gs. beigās un 20 gs. sākumā izveidojās vairāki desmiti latviešu koloniju, no kurām lielākās bija Arhlatviešu kolonija, Bakaldīna un Austrumciems. Austrumciemā no 1884. līdz 1887. gadam par skolotāju strādāja rakstnieks Sudrabu Edžus. 1937. un 1938. gadā PSRS Lielā terora laikā tā dēvētās Latviešu operācijas gaitā tika nogalināti daudzi Baškīrijas latvieši — visi sabiedriski aktīvie cilvēki, turīgākie zemnieki, skolotāji, teju visi darba spējas vecuma vīrieši. Tika slēgtas visas Baškīrijas latviešu organizācijas un skolas.

1917. gada decembrī baškīru kurultajs pieņēma lēmumu dibināt autonomu Baškurdistānu, kuras armija cīnījās pret Sarkano Armiju. Krievijas pilsoņu kara laikā 1919. gada martā padomju valdība izveidoja Baškīrijas Autonomo Padomju Sociālistisko Republiku. 1932. gadā tās teritorijā atklāja naftas atradnes, kuras saka izmantot Otrā pasaules kara laikā. 1990. gada 11. oktobrī izveidotā Baškortostāna deklarēja valstisko suverenitāti, tomēr 1992. gada 31. martā tās valdība parakstīja Krievijas Federācijas līgumu.

 
Ģeogrāfiskā karte - Baškortostāna (Bashkortostan)
Ģeogrāfiskā karte
map_russia_782_1.jpg
2180x1782
www.rus-maps.com
Relief_Map_of_Bashko...
1200x1447
upload.wikimedia.org
Bashkortostan.png
1036x1315
upload.wikimedia.org
Bashkortostan_Burzya...
1315x1036
upload.wikimedia.org
220%252BRussia%252B-...
1177x830
2.bp.blogspot.com
tur_map_big.gif
750x928
www.tengri.ru
map-of-russia-baikal...
1000x648
ladaray.files.wordpr...
russian-federation.j...
883x662
cofda.files.wordpres...
repbash.gif
539x748
www.zum.de
bashkarta.gif
550x719
www.tengri.ru
rast_map.gif
550x719
www.tengri.ru
bashkortostan-republ...
600x600
russiatrek.org
russia-bashkortostan...
780x430
www.russianlessons.n...
9w.jpg
480x600
rdaward.org
9w.jpg
600x480
www.rdaward.org
Turkestan_map.PNG
645x412
ib.frath.net
map_big.jpg
547x446
www.rossadovod.ru
rus02-map.jpg
410x520
marianna-ivanova.com
bashkortostan-map.jp...
640x300
karty-navitel.ru
bashkortostan2_2.jpg
423x443
intermapb.narod.ru
Zeme (teritorija) - Krievija
Krievijas karogs
Krievija (ru, izrunā: ) jeb Krievijas Federācija (ru, [rɐˈsʲijskəjə fʲɪdʲɪˈratsɨjə]) ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā. Tā ir pusprezidentāla federatīva republika, kuru veido 81 federālie subjekti. Tās platība ir 17 075 400 km2, un tā ir teritoriāli lielākā valsts pasaulē. Krievijas Federācija ir gandrīz divas reizes lielāka par Kanādu, kas ir otra lielākā valsts pasaulē. Pēc iedzīvotāju skaita Krievijas Federācija ir devītā lielākā valsts pasaulē, kas robežojas ar šādām valstīm (secībā no ziemeļrietumiem uz dienvidaustrumiem): Norvēģiju, Somiju, Igauniju, Latviju, Lietuvu, Poliju, Baltkrieviju, Ukrainu, Gruziju, Azerbaidžānu, Kazahstānu, Mongoliju, Ziemeļkoreju un Ķīnu. Tai ir jūras robeža arī ar Amerikas Savienotajām Valstīm un Japānu. No šīm valstīm Krievijas Federāciju atšķir attiecīgi Beringa šaurums un Laperūza šaurums.

80,9% no Krievijas Federācijas iedzīvotājiem ir krievi, tās valsts valoda ir krievu, lai gan dažos reģionos ir atzītas arī reģionālās valodas. 73,1% iedzīvotāju dzīvo pilsētās. Lielākā daļa iedzīvotāju (79,3%) dzīvo Eiropas daļā, bet atlikušie 20,7% iedzīvotāju — Āzijas pusē. Krievijas Federācijas galvaspilsēta ir Maskava, kas ir federālā pilsēta, otra federālā pilsēta ir Sanktpēterburga. Vēl 15 Krievijas pilsētās dzīvo vairāk nekā miljons iedzīvotāju.
Ģeogrāfiskā karte - Krievija1296px-Russia_Rail_Map.svg.png
1296px-Russia_Rail_M...
1296x729
freemapviewer.org
Ģeogrāfiskā karte - KrievijaRussian_Empire_Map_1912.jpg
Russian_Empire_Map_1...
8397x6048
freemapviewer.org
Ģeogrāfiskā karte - KrievijaUn-russia.png
Un-russia.png
3550x2648
freemapviewer.org
Ģeogrāfiskā karte - KrievijaRussia_regions_map.png
Russia_regions_map.p...
3008x1728
freemapviewer.org
Valūta / Valoda  
ISO Valūta Simbols Zīmīgie cipari
RUB Krievijas rublis (Russian ruble) ₽ 2
ISO Valoda
KV Komi valoda (Komi language)
RU Krievu valoda (Russian language)
TT Tatāru valoda (Tatar language)
CE Čečenu valoda (Chechen language)
CV Čuvašu valoda (Chuvash language)
Apkaime (pilsēta) - Zeme (teritorija)  
  •  Azerbaidžāna 
  •  Gruzija 
  •  Kazahstāna 
  •  Mongolija 
  •  Ziemeļkoreja 
  •  Ķīna 
  •  Baltkrievija 
  •  Igaunija 
  •  Latvija 
  •  Lietuvas Padomju Republika 
  •  Norvēģija 
  •  Polija 
  •  Somija 
  •  Ukraina 
Administrative Subdivision
Zeme, State, Reģions,...
Pilsēta, Ciems,...