Ģeogrāfiskā karte - Belci (Municipiul Bălţi)

Belci, arī Beļci (Bălți) ir pilsēta Moldovas ziemeļos pie Dņestras (Nistru) pietekas Reutas paugurainā apvidū. Ziemeļmoldovas lielākā pilsēta. Moldāvu (rumāņu) iedzīvotāji ir apmēram 50%. Precīzs iedzīvotāju skaits nav zināms, jo daudzi iedzīvotāji devušies peļņā uz austrumiem (Krieviju) vai rietumiem (ES). PSRS laikos bija liels rūpniecības centrs, bet pēc tās sabrukuma pilsētā novērojama smaga ekonomiskā krīze.

Pilsētu 1421. gadā dibināja Lieltuvas dižkunigaiša un Polijas karaļa Vladislava II māsa Ringaļa (Ringalia), kura bija precējusies ar Moldāvijas princi Aleksandru I. 1469. gadā Krimas haniste hana Mengli I Gireja vadībā pilnībā nopostīja pilsētu. Pilsēta atkopās ļoti lēni.

1711. gadā Moldāvijas princis Dimitrije Kantemirs aicināja Krievijas caru Pēteris I kopīgiem spēkiem atbrīvot Moldāviju no Osmaņu impērijas pakļautības. Tam sekojošajā karā Belci bija krievu armijas galvenā bāze.

1812. gada Bukarestes Miera līgums iekļāva Belcus t.s. Besarābijā, respektīvi, Krievijas Impērijā. Tas deva impulsu Belcu attīstībā, jo Moldāvijas galvaspilsēta (Jasi) palika Rumānijas sastāvā.

Starp abiem pasaules kariem Belci bija Rumānijas sastāvā, bet pēc Molotova-Ribentropa pakta un sekojošā PSRS ultimāta Rumānijai, 1940. gada 28. jūnijā pilsētā ienāca padomju karaspēks.

Otrā pasaules kara laikā Belcos atkal bija rumāņu varas iestādes. Rumāņu administrācija tieši neveica holokausta akcijas, tomēr pilsētas ebreju iedzīvotājus deportēja otrpus Prutas uz nacistu kontrolētajiem apgabaliem.

1944. gada 27. febrārī Padomju armija ieņēma Belcus un netālu no pilsētas pirmoreiz sasniedza pirmskara PSRS robežu.

20. gadsimta 80. gadu beigās, kad visā PSRS, arī Moldāvijas PSR aktivizējās sabiedriskās kustības, kas Moldovas gadījumā izvērtās karadarbībā, Belci tika saukti par "kluso pilsētu".