Benevento (Provincia di Benevento)
 |
 |
Pilsēta atrodas senā Beneventuma vietā, kura sākotnējais nosaukums bija Maleventum, vai vēl agrāk Maloenton. Pilsētas latīniskais nosaukums tulkojumā nozīmē ceļavēju.
Savas mākslinieciskās un kultūrvēstures nozīmes dēļ Benevento Sv. Sofijas baznīca 2011. gadā tika pasludināta par UNESCO pasaules mantojuma objektu, kā daļa no langobardu septiņu celtņu grupām Itālijā (568.–774. gadu periods).
Pilsētas aizbildnis skaitās Sv. Bartolomejs, kura pīšļi atrodas Benevento Sv. Bartolomeja bazilikā.
Līdz romiešu atnākšanai, kuri pārsauca to par Beneventumu, šeit atradās samnītu apdzīvota vieta Maleventuma. Caur šo pilsētu tika izveidots Apija ceļš, kas ļāva romiešiem izmantot to kā placdarmu savas ietekmes paplašināšanai uz Itālijas dienvidiem. Pie Benevento 275. gadā pr.Kr. cieta sakāvi savā beidzamajā kaujā pret romiešiem Epīras ķēniņš Pirrs.
Impērijas beidzamajos gados Benevento sagrāva gotu vadonis Totila. Pilsētu atjaunoja langobardi, kas izvēlējās Benevento par savas varas centru Itālijas dienvidos. Viņu 571. gadā izveidotā Benevento hercogiste palika par nozīmīgāko politisko veidojumu uz dienvidiem no Romas līdz pat 9. gadsimta beigām, kad tā iekšējo konfliktu rezultātā zaudēja savu nozīmi. 11. gadsimtā pilsētu pārņēma bizantieši, bet pēc tam, līdz pat Itālijas apvienošanai, Romas pāvests.
860. gadā Benevento ķēniņš Adelhizs deva patvērumu no saviem valdījumiem atbēgušajam Lambertam un Hildebertam, Kamerino grāfam, kas bija sazvērestībā pret Itālijas karali Ludviķi II. Nedaudz vēlāk Adelhizs kopā ar Salerno ķēniņu Gveferu un Neapoles hercogu Sergiju II vadīja Dienviditālijas aristokrātu sacelšanos. 871. gadā tiem pievienojās Lamberts, kurš kļuva par Spoleto hercogu, un Lamberts Plikpauris, jaunais Kamerino grāfs. Benevento ķēniņš sagūstīja Ludviķi II un noturēja to gūstā vairāk par mēnesi, no 871. gada 13. augusta līdz 17. septembrim. Imperators tika atlaists pēc tam, kad deva zvērestu neatriebties dumpiniekiem, taču uzreiz pēc atbrīvošanas Spoleto un Kamerino viņš konfiscēja. Lamberts II atkal atrada patvērumu Benevento pie Adelhiza, un šoreiz ar Lambertu Plikpauri. 872. gadā viņi karoja ar saracēņiem, sakaujot viņu karaspēku, kas turēja aplenkumā Salerno.
Nākamā gadā Romas pāvests Jānis VIII atbrīvoja Ludviķi II no zvēresta, kuru tas bija devis Adelhizam, un pēc tam imperators aplenca Benevento, taču cieta neveiksmi.
1266. gadā pie Benevento mūriem karalis Anžujas Kārlis sakāva pēdējo Štaufenu monarhu Sicīlijas Manfredu, un iekaroja viņa valsti.
Ģeogrāfiskā karte - Benevento (Provincia di Benevento)
Ģeogrāfiskā karte
Zeme (teritorija) - Itālija
 |
 |
| Itālijas karogs | |
Aptuveni trīs ceturtdaļas no valsts teritorijas klāj kalnienes un kalni. Itālijas ziemeļos dabīgā robeža ar citām valstīm ir Alpu kalni, savukārt tālu pussalā iestiepjas Apenīnu kalni. Lielākā daļa no valsts zemienēm atrodas lielo upju ielejās, piemēram, Po ielejā. Itālijas dienvidos un Sicīlijā atrodas trīs tektonisko plātņu krustpunkts, tādēļ šeit ir intensīva ģeoloģiskā aktivitāte. Itālijas teritorijā atrodas četri aktīvi vulkāni, no kuriem pazīstamākie ir Vezuvs un Etna.
Valūta / Valoda
| ISO | Valūta | Simbols | Zīmīgie cipari |
|---|---|---|---|
| EUR | Eiro (Euro) | € | 2 |
| ISO | Valoda |
|---|---|
| FR | Franču valoda (French language) |
| IT | Itāļu valoda (Italian language) |
| CA | Katalāņu valoda (Catalan language) |
| CO | Korsikāņu valoda (Corsican language) |
| SC | Sardīniešu valoda (Sardinian language) |
| SL | Slovēņu valoda (Slovene language) |
| DE | Vācu valoda (German language) |
