Ģeogrāfiskā karte - Bridžmena sala (Bridgeman Island)

Bridžmena sala (Bridgeman Island)
Bridžmena sala (en, es) vai Helēnas sala ir ar neliela vulkāniska saliņa Dienvidšetlendas salu arhipelāgā Antarktikā. Izvietojusies starp Piloto Pardo salām un Karaļa Džordža salu. Sala ir neaktīva stratovulkāna virsotne, kas paceļas 240 m vjl un kura lielākā daļa atrodas zem ūdens. Senā vulkāna krāteris atrodas 27 m augstumā salas rietumu pusē.

Salu ap 1820. gada 22. janvārī atklāja Edvarda Brensfīlda ekspedīcija un nosauca, domājams, par godu kapteinim (vēlāk — viceadmirālis) Čārlzam Orlando Bridžmenam (Charles Orlando Bridgeman). 1821. gada 26. janvārī salu atkārtoti atklāja krievu ekspedīcija Fabiāna fon Belinshauzena vadībā un nosauca par Jeļenas salu (ru vai Камень Елены) par godu imperatora Napoleona izsūtījuma vietai Svētās Helēnas salai. 1823. gadā britu kapteinis Džeimss Vedels nokuģojis gar salu 200 jardu attālumā un novērojis izteiktas vulkāniskās aktivitātes, kas vēlāk nav apstiprinājušās. Salā pirmais, iespējams, izkāpis krastā Žans Batists Šarko 1909. gada 24. decembrī.

 
Ģeogrāfiskā karte - Bridžmena sala (Bridgeman Island)
Zeme (teritorija) - Antarktīda
Antarktīda (no el, antarktikos — ‘pretējs Arktikai’) ir kontinents, kas ieskauj Zemes Dienvidpolu, un atrodas Antarktikā. To visapkārt apskalo Dienvidu okeāns. Antarktīda, kuras platība ir 13 980 000 km², ir piektais lielākais kontinents; par Antarktīdu mazāka ir vienīgi Austrālija. No pasaules daļām mazāka par Antarktīdu ir arī Eiropa. No šīs teritorijas aptuveni 98% klāj ledus sega, kuras vidējais biezums ir 1,6 kilometri. Tas ir lielākais tuksnesis pasaulē, tādēļ arī dzīvnieku un augu daudzveidība ir ierobežota. Tomēr okeānos, kas apskalo Antarktīdu, ir ļoti plaša dzīvas dabas daudzveidība. Vidēji ņemot, Antarktīda ir visaukstākais, vissausākais un visvējainākais kontinents, kā arī ar vislielāko vidējo augstumu virs jūras līmeņa.

Antarktīdas tuvumā cilvēki pirmo reizi nokļuva tikai ap 1820. gadu. Tas ir izskaidrojams ar skarbajiem laika apstākļiem, kā arī tas, ka ledainās un vētrainās jūras ap Antarktīdu bija nepārvarams šķērslis. Līdz 1950. gadam joprojām vairāk nekā puse no kontinenta nebija izpētīta. Mūsdienās lidaparāti un traktori ļauj nokļūt cilvēkiem jebkurā Antarktīdas nostūrī. Arī satelītuzņēmumi atvieglina Antarktīdas izpētes procesu. Tomēr zinātnieki ir atzinuši, ka Antarktīdā joprojām ir daudz dažādu lietu un vietu, kuras nav vēl pietiekoši izpētītas.
Valūta / Valoda  
Apkaime (pilsēta) - Zeme (teritorija)