Budapešta (Budapest)
Budapešta izveidojās 1873. gadā, apvienojoties Donavas labajā krastā esošajai Budai un Obudai (Vecbudai) un kreisā krasta Peštai.
Vēsturiski Austroungārijas monarhijas otra svarīgāka pilsēta aiz Vīnes. Slavena ar savām kafejnīcām (tāpat kā Vīne), turku pirtīm un vecāko metro kontinentālajā Eiropā.
Rakstītā pilsētas vēsture sākas ap 89. gadu, kad romieši nodibināja apmetni — Akvinku (Aquincum) ķeltu apmetnes vietā. Pilsēta bija romiešu provinces Panonijas (Pannonia) galvaspilsēta no 106. gada līdz 4. gadsimta beigām, kad Budapeštas teritoriju ieņēma avāri un slāvi.
Ap 900. gadu teritoriju ieņēma maģāru ciltis — mūsdienu ungāru priekšteči un 1000. gadā nodibināja Ungārijas karalisti.
No 1247. gada Budā bija karaļa rezidences pils, bet 1361. gadā Buda kļuva par Ungārijas galvaspilsētu.
1541. gadā Buda un Pešta nokļuva osmaņu pakļautībā, bet 1686. gadā Habsburgi, kuri uz to laiku bija kļuvuši par Ungārijas karaļiem, atkaroja pilsētas.
1848. gada revolūcijas laikā tika pieņemts lēmums par Budapeštas izveidi, tomēr līdz ar revolūcijas sakāvi viss palika pa vecam. Tomēr pēc 1867. gada Austrijas Kompromisa (Ausgleich), kad Austrijas impērija kļuva par Austroungāriju, Buda kļuva par Austroungārijas otras sastāvdaļas — Ungārijas Karalistes galvaspilsētu, un 1873. gadā, apvienojot atsevišķas pilsētas — Budu, Obudu un Peštu, izveidojās Budapešta.
19. gadsimta otrajā pusē Budapešta piedzīvoja strauju demogrāfisku un ekonomisku uzplaukumu.
Pēc Austroungārijas sakāves Pirmajā pasaules karā 1918. gada 16. novembrī Budapeštā tika deklarēta republika ar premjerministru Mihāju Kāroji (Károlyi Mihály) priekšgalā. Tomēr jaunā valdība nespēja nosargāt bijušās Ungārijas teritoriju, tāpēc valdība zaudēja tautas atbalstu un 1919. gada 21. martā Ungārijā nodibinājās Ungārijas Padomju republika — otrā (aiz Krievijas) komunistiskā valsts pasaulē. Tomēr tā paša gada 6. augustā Budapeštā ienca rumāņu karaspēks, bet 14. augustā — balto ungāru spēki Mikloša Hortija vadībā.
Ģeogrāfiskā karte - Budapešta (Budapest)
Ģeogrāfiskā karte
Zeme (teritorija) - Ungārija
Ungārijas karogs |
Ungārija pievienojās Eiropas Savienībai 2004. gadā un ir Šengenas zonas sastāvdaļa kopš 2007. gada. Ungārija ir labi pazīstama ar savu bagāto kultūru un ieguldījumiem mākslā, mūzikā, literatūrā, sportā un zinātnē. Ungārija ir populārs tūrisma galamērķis, piesaistot 10,7 miljonus tūristu gadā (2013). Ungārijā atrodas lielākā termālo ūdeņu alu sistēma, otrs lielākais termālais ezers pasaulē (Hēvizas ezers), lielākais ezers Centrāleiropā (Balatons) un lielākā dabas pļava Eiropā (Hortobāgas nacionālais parks).
Valūta / Valoda
ISO | Valūta | Simbols | Zīmīgie cipari |
---|---|---|---|
HUF | Ungārijas forints (Hungarian forint) | Ft | 2 |
ISO | Valoda |
---|---|
HU | Ungāru valoda (Hungarian language) |