Ebreju autonomais apgabals (Yevrey (Jewish) Autonomous Oblast)
 |
 |
Krievijas Impērija šo apgabalu Taipinu sacelšanās laikā atņēma Ķīnas impērijai, ko apstiprināja Aigunas līgums 1858. gadā. Lai radītu alternatīvu cionistu plāniem radīt ebreju valsti Palestīnā, 1928. gada 28. martā PSRS valdība pieņēma lēmumu veicināt Tālo Austrumu novada brīvo Pieamūras zemju apgūšanu ar ebreju darbaļaužu palīdzību. Jau 1928. gada pavasarī tur ieradās pirmie vilcieni ar pārceļotājiem, jūlijā nodibināja ebreju ciema padomi "Birefelde" (Бирефельд).
No 1928. līdz 1934. gadam ebreju kolonijā Birobidžanā ieradās 19 635 pārceļotāji, no viņiem 11 450 drīz vien to atkal pameta. Ieradās arī 500 ārzemju ebreju, tai skaitā 150 no Lietuvas, kas to pameta sakarā ar badu PSRS 1933. gadā. 1934. gada 7. maijā Birobidžanas nacionālais rajons (Биро-Биджанский национальный район) ieguva autonoma Ebreju nacionālā apgabala statusu. Pēc 1939. gada PSRS tautskaites datiem, Ebreju autonomajā apgabalā dzīvoja 17 695 ebreji, kas veidoja 16% no kopējā iedzīvotāju skaita. Otrā pasaules kara laikā ebreju skaits palielinājās, un 1948. gadā apgabalā dzīvoja ap 30 tūkstošiem ebreju.
Vēlāk ebreju skaits atkal samazinājās, un, pēc 1959. gada PSRS tautskaites datiem, Ebreju autonomajā apgabalā dzīvoja 14 269 ebreji, bet 2002. gadā tikai 2327 ebreji.
Ģeogrāfiskā karte - Ebreju autonomais apgabals (Yevrey (Jewish) Autonomous Oblast)
Ģeogrāfiskā karte
Zeme (teritorija) - Krievija
 |
 |
| Krievijas karogs | |
80,9% no Krievijas Federācijas iedzīvotājiem ir krievi, tās valsts valoda ir krievu, lai gan dažos reģionos ir atzītas arī reģionālās valodas. 73,1% iedzīvotāju dzīvo pilsētās. Lielākā daļa iedzīvotāju (79,3%) dzīvo Eiropas daļā, bet atlikušie 20,7% iedzīvotāju — Āzijas pusē. Krievijas Federācijas galvaspilsēta ir Maskava, kas ir federālā pilsēta, otra federālā pilsēta ir Sanktpēterburga. Vēl 15 Krievijas pilsētās dzīvo vairāk nekā miljons iedzīvotāju.
Valūta / Valoda
| ISO | Valūta | Simbols | Zīmīgie cipari |
|---|---|---|---|
| RUB | Krievijas rublis (Russian ruble) | ₽ | 2 |
| ISO | Valoda |
|---|---|
| KV | Komi valoda (Komi language) |
| RU | Krievu valoda (Russian language) |
| TT | Tatāru valoda (Tatar language) |
| CE | Čečenu valoda (Chechen language) |
| CV | Čuvašu valoda (Chuvash language) |
