Ģeogrāfiskā karte - Erevāna (Yerevan)

Erevāna (Yerevan)
Erevāna (hy, ) ir Armēnijas lielākā pilsēta un galvaspilsēta, kā arī valsts galvenais kultūras un rūpniecības centrs. Atrodas valsts centrālās daļas rietumos, Ararata līdzenuma ziemeļos, Razdanas upes ielejā. Erevāna ir viena no senākajām nepārtraukti apdzīvotajām pasaules pilsētām, atrodas Urartu pilsētas Erebuni vietā. Erevāna ir Armēnijas galvaspilsēta kopš 1918. gada. Tā ir trīspadsmitā galvaspilsēta, kas bijusi armēņiem. Saskaņā ar 2011. gada datiem, pilsētas iedzīvotāju skaits pārsniedz miljonu, kas ir vairāk nekā 35% no visiem valsts iedzīvotājiem. Līdzīgi kā pārējā Armēnija, arī Erevāna ir izteikti monoetniska un armēņu īpatsvars galvaspilsētā ir tuvu 99%.

Erevānas vēsture ir izsekojama kopš 8. gadsimta pirms mūsu ēras, kad 782. gadā pirms mūsu ēras šajā apkārtnē Urartu valsts valdnieks Argišti I dibināja Erebuni cietoksni, kas vēlāk kļuva par Armēnijas administratīvo un reliģisko centru. Erebuni mūsdienās ir viena no Erevānas apkaimēm. Laikā, kad austrumu Armēnija bija pakļauta Ahemenīdu impērijai (persiešiem), Erevāna bija reģiona administratīvais centrs. Šādu statusu pilsēta saglabāja arī pēc nokļūšanas Krievijas Impērijā 1828. gadā Krievu-persiešu kara rezultātā.

Pēc Pirmā pasaules kara Erevāna kļuva par Armēnijas Republikas galvaspilsētu. Šeit apmetās arī tūkstoši bēgļu no rietumu Armēnijas, kam izdevās izglābties no Armēņu genocīda. Pilsēta strauji auga laikā, kad Armēnija bija iekļauta Padomju Savienībā kā Armēnijas PSR. Notika industrializācija un pilsētas pārbūve, Erevāna kļuva par armēņu kultūras un mākslas centru. Vislielāko iedzīvotāju skaitu pilsēta sasniedza 20. gadsimta 80. gadu beigās, kad tas pārsniedza 1,2 miljonus. Vēlākajās desmitgadēs iedzīvotāju skaits ir nedaudz samazinājies. Nozīmīgas izmaiņas pilsētā notikušas pēc Armēnijas neatkarības iegūšanas, kad ievērojami pārveidots pilsētas centrs.

 
Ģeogrāfiskā karte - Erevāna (Yerevan)
Ģeogrāfiskā karte
yerevan1.jpg
5456x5617
stepanakerttown.file...
USSR_map_NK_38-11_Ye...
5780x4428
upload.wikimedia.org
Yerevan-Tourist-Map-...
3498x2882
mappery.com
yerevan-map-1.jpg
3498x2882
www.orangesmile.com
Yerevan-Tourist-Map-...
3498x2882
www.mappery.com
cci20130727.jpg
2436x2360
weepingredorger.file...
2-1.jpg
1192x1623
ajammc.com
yerevan_84.jpg
1564x1146
images.nationmaster....
yerevan_84.jpg
1564x1146
www.lib.utexas.edu
eat.jpg
1066x1553
www.tacentral.com
hotels.jpg
1200x1150
iaus304.aras.am
map-yerevan.jpg
1212x855
istambuls.files.word...
Map_Yerevan.png
1148x895
upload.wikimedia.org
Yerevan_Mashtots_Ave...
1148x821
upload.wikimedia.org
map_yerevan_hotels.j...
1000x800
www.hyurservice.com
yerevan.jpg
950x713
yerevan.site50.net
yerevan-map.jpg
950x713
outsidersinsider.fil...
yerevan_map_1990.jpg
756x895
metroworld.ruz.net
m3.jpg
971x613
users.freenet.am
151erivan1827.gif
700x816
www.armenica.org
Zeme (teritorija) - Armēnija
Armēnijas karogs
Armēnija (hy; Hayastan), oficiālais nosaukums — Armēnijas Republika (Հայաստանի Հանրապետություն; Hayastani Hanrapetut’yun), ir valsts Eirāzijā, starp Melno jūru un Kaspijas jūru, Aizkaukāza dienvidu daļā. Tā robežojas ar Turciju rietumos, Gruziju ziemeļos, Azerbaidžānu austrumos, Irānu un Azerbaidžānai piederošo Nahčivanu dienvidos. Armēnija ir unitāra, daudzpartiju, demokrātiska nacionāla valsts un viena no senākajām civilizācijām pasaulē ar bagātīgu kultūras mantojumu. Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Erevāna. Valsts valoda — armēņu valoda, aptuveni 98% iedzīvotāju ir armēņi.

No 9. līdz 6. gadsimtam mūsdienu Armēnijas un Turcijas teritorijā pastāvēja Urartijas jeb Urartu lielvalsts ar galvaspilsētu Tušpu (tagadējā Vana), kas vēlāk nonāca atkarībā no lielākajiem kaimiņiem — Asīrijas, Babilonas. Pēc tam tā bija satrapija Ahemenīdu Persijas impērijā, līdz to iekaroja Maķedonijas Aleksandrs. Armēnijas stratēģa Artašesa 189. gadā p.m.ē. dibināto valsti dēvēja par Lielarmēniju, lai atšķirtu to no t.s. Mazās Armēnijas, kas atradās pie Vidusjūras. 2. gadsimtā Armēnija kļuva par Romas impērijas provinci, 301. gadā valdnieks Trdats III (286—330) par valsts oficiālo reliģiju pasludināja kristietību. 387. gadā Lielarmēniju iekaroja un sadalīja savā starpā Bizantijas impērija un Persijas Sasanīdu valsts, vēlāk lielākā daļa armēņu apdzīvoto apgabalu tika iekļauti Osmaņu impērijā.
Valūta / Valoda  
ISO Valūta Simbols Zīmīgie cipari
AMD Armēnijas drams (Armenian dram) ֏ 2
ISO Valoda
HY Armēņu valoda (Armenian language)
Apkaime (pilsēta) - Zeme (teritorija)  
  •  Azerbaidžāna 
  •  Gruzija 
  •  Irāna 
  •  Turcija