Frankfurtes Hānas lidosta (Frankfurt-Hahn Airport)
Frankfurtes Hānas lidosta (de) ir zemo cenu aviokompāniju un kravas pārvadājumu lidosta Vācijā, Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē. Izvietojusies Vācijas rietumu daļā, ierīkota bijušās ASV karabāzes vietā. Lidosta nosaukta pēc Frankfurtes pie Mainas pilsētas, lai arī atrodas 120 km no tās. Viena no Ryanair bāzes lidostām. Lidostai ir viens skrejceļš un divi pasažieru un viens kravas terminālis.
1951. gadā Francijas okupācijas spēki izbūvēja aviobāzi, kas 1952. gada septembrī pārgāja ASV karaspēka pārziņā. Hānas aviobāze ilgus gadus bija viena no galvenajām Aukstā kara rietumu sabiedroto atbalsta bāzēm, kur bāzējās iznīcinātāji. Aukstā kara beigās bāzi uzturēja ap 13 000 militārpersonu un civilo līgumdarbinieku.
1993. gadā aviācijas bāzi pārņēma civilā administrācija, kas nolēma reorganizēt to par civilo zemo cenu kompāniju lidostu. Sākotnēji lidostas nosaukums bija Reinas-Mozeles lidosta (de), bet, līdz ar Ryanair ienākšanu 1999. gadā, tā tika pārdēvēta tagadējā vārdā. Pirmsākumos viens no lielākajiem investoriem un lidostas operators bija Frankfurtes pie Mainas lidostas operators Fraport, bet 2009. gadā tas pārdeva savu daļu federālajai zemei.
2009. gadā no Hānas lidostas tika pārvesta visu laiku smagākā viengabala krava — ar An 225 Mriya uz Armēniju tika transportēts 189,98 tonnas smags ģenerators gāzes elektrostacijai.
1951. gadā Francijas okupācijas spēki izbūvēja aviobāzi, kas 1952. gada septembrī pārgāja ASV karaspēka pārziņā. Hānas aviobāze ilgus gadus bija viena no galvenajām Aukstā kara rietumu sabiedroto atbalsta bāzēm, kur bāzējās iznīcinātāji. Aukstā kara beigās bāzi uzturēja ap 13 000 militārpersonu un civilo līgumdarbinieku.
1993. gadā aviācijas bāzi pārņēma civilā administrācija, kas nolēma reorganizēt to par civilo zemo cenu kompāniju lidostu. Sākotnēji lidostas nosaukums bija Reinas-Mozeles lidosta (de), bet, līdz ar Ryanair ienākšanu 1999. gadā, tā tika pārdēvēta tagadējā vārdā. Pirmsākumos viens no lielākajiem investoriem un lidostas operators bija Frankfurtes pie Mainas lidostas operators Fraport, bet 2009. gadā tas pārdeva savu daļu federālajai zemei.
2009. gadā no Hānas lidostas tika pārvesta visu laiku smagākā viengabala krava — ar An 225 Mriya uz Armēniju tika transportēts 189,98 tonnas smags ģenerators gāzes elektrostacijai.
| IATA Code | HHN | ICAO Code | EDFH | FAA Code | |
|---|---|---|---|---|---|
| Telefons | +49 (0)6543/509200 | Fakss | +49 (0)6543/509204 | Elektroniskais pasts | |
| Mājaslapa | Hipersaite |
Ģeogrāfiskā karte - Frankfurtes Hānas lidosta (Frankfurt-Hahn Airport)
Ģeogrāfiskā karte
Zeme (teritorija) - Vācija
 |
 |
| Vācijas karogs | |
Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro.
Valūta / Valoda
| ISO | Valūta | Simbols | Zīmīgie cipari |
|---|---|---|---|
| EUR | Eiro (Euro) | € | 2 |
| ISO | Valoda |
|---|---|
| DE | Vācu valoda (German language) |