Griničas sala (Greenwich, isla)
Griničas sala (en, es) ir sala Dienvidšetlendas salu arhipelāgā Antarktikā. Izvietojusies arhipelāga vidusdaļā. Ap 4 km platais Angļu šaurums to atdala no Roberta salas ziemeļaustrumos, bet ap 3 km platais Makfārleina šaurums dienvidrietumos — no Livingstona salas. Lielāko daļu salas teritorijas klāj ledājs, kurā paceļas vairākas klinšainas smailes, augstākā no kurām ir Momčila smaile (625 m) salas dienvidos. Krasti roboti, daudz līču un pussalu. Ziemeļu piekrastē daudz nelielu saliņu un klinšu.
Salu 19. gadsimta sākumā atklāja britu roņu mednieki un sākotnēji to iekļāva vienotā sauszemes gabalā kopā ar tuvējām Nelsona, Roberta un Karaļa Džordža salām. Pirmais kā atsevišķu salu to nokartēja Godārs (Goddard) 1821. gada kartē vai Krievijas antarktiskā ekspedīcija Fabiāna fon Belinshauzena vadībā 1821. gada 25. janvārī, kas to nosauca par Berezinas salu (ru) par godu 1812. gada kara kaujām pie Berezinas upes tagadējā Baltkrievijā. Tagadējo nosaukumu salai devuši roņu mednieki vai nu par godu Griničas pilsētai Anglijā (mūsdienās — Londonas rajons), vai tāda paša nosaukuma pilsētai Konektikutā, ASV. Saukta arī par Sartoriusa salu (Sartorius Island) par godu Džeimsa Vedela dienesta biedram, britu flotes kapteinim Džordžam Rosam Sartoriusam (George Rose Sartorius).
Salā darbojas divas polārstacijas — kopš 1947. gada Čīles vissezonas stacija Arturoprata un kopš 1990. gada Ekvadoras vasaras stacija Maldonado.
Salu 19. gadsimta sākumā atklāja britu roņu mednieki un sākotnēji to iekļāva vienotā sauszemes gabalā kopā ar tuvējām Nelsona, Roberta un Karaļa Džordža salām. Pirmais kā atsevišķu salu to nokartēja Godārs (Goddard) 1821. gada kartē vai Krievijas antarktiskā ekspedīcija Fabiāna fon Belinshauzena vadībā 1821. gada 25. janvārī, kas to nosauca par Berezinas salu (ru) par godu 1812. gada kara kaujām pie Berezinas upes tagadējā Baltkrievijā. Tagadējo nosaukumu salai devuši roņu mednieki vai nu par godu Griničas pilsētai Anglijā (mūsdienās — Londonas rajons), vai tāda paša nosaukuma pilsētai Konektikutā, ASV. Saukta arī par Sartoriusa salu (Sartorius Island) par godu Džeimsa Vedela dienesta biedram, britu flotes kapteinim Džordžam Rosam Sartoriusam (George Rose Sartorius).
Salā darbojas divas polārstacijas — kopš 1947. gada Čīles vissezonas stacija Arturoprata un kopš 1990. gada Ekvadoras vasaras stacija Maldonado.
Ģeogrāfiskā karte - Griničas sala (Greenwich, isla)
Ģeogrāfiskā karte
Zeme (teritorija) - Antarktīda
Antarktīda (no el, antarktikos — ‘pretējs Arktikai’) ir kontinents, kas ieskauj Zemes Dienvidpolu, un atrodas Antarktikā. To visapkārt apskalo Dienvidu okeāns. Antarktīda, kuras platība ir 13 980 000 km², ir piektais lielākais kontinents; par Antarktīdu mazāka ir vienīgi Austrālija. No pasaules daļām mazāka par Antarktīdu ir arī Eiropa. No šīs teritorijas aptuveni 98% klāj ledus sega, kuras vidējais biezums ir 1,6 kilometri. Tas ir lielākais tuksnesis pasaulē, tādēļ arī dzīvnieku un augu daudzveidība ir ierobežota. Tomēr okeānos, kas apskalo Antarktīdu, ir ļoti plaša dzīvas dabas daudzveidība. Vidēji ņemot, Antarktīda ir visaukstākais, vissausākais un visvējainākais kontinents, kā arī ar vislielāko vidējo augstumu virs jūras līmeņa.
Antarktīdas tuvumā cilvēki pirmo reizi nokļuva tikai ap 1820. gadu. Tas ir izskaidrojams ar skarbajiem laika apstākļiem, kā arī tas, ka ledainās un vētrainās jūras ap Antarktīdu bija nepārvarams šķērslis. Līdz 1950. gadam joprojām vairāk nekā puse no kontinenta nebija izpētīta. Mūsdienās lidaparāti un traktori ļauj nokļūt cilvēkiem jebkurā Antarktīdas nostūrī. Arī satelītuzņēmumi atvieglina Antarktīdas izpētes procesu. Tomēr zinātnieki ir atzinuši, ka Antarktīdā joprojām ir daudz dažādu lietu un vietu, kuras nav vēl pietiekoši izpētītas.
Antarktīdas tuvumā cilvēki pirmo reizi nokļuva tikai ap 1820. gadu. Tas ir izskaidrojams ar skarbajiem laika apstākļiem, kā arī tas, ka ledainās un vētrainās jūras ap Antarktīdu bija nepārvarams šķērslis. Līdz 1950. gadam joprojām vairāk nekā puse no kontinenta nebija izpētīta. Mūsdienās lidaparāti un traktori ļauj nokļūt cilvēkiem jebkurā Antarktīdas nostūrī. Arī satelītuzņēmumi atvieglina Antarktīdas izpētes procesu. Tomēr zinātnieki ir atzinuši, ka Antarktīdā joprojām ir daudz dažādu lietu un vietu, kuras nav vēl pietiekoši izpētītas.