Gudjē sala (Goudier, islote)
Gudjē sala (fr, en) ir ap 220 m gara un līdz 120 m plata saliņa pie ieejas Lokruā līcī Vīnkes salas ziemeļrietumu piekrastē Antarktikā. Sala sastāv no ledāju noapaļotām klintīm, sniega sega vasarās nokūst. Salā mīt vairākas džentū pingvīnu kolonijas.
Saliņu pirmā nokartēja Francijas Antarktiskā ekspedīcija (1903—1905) Žana Batista Šarko vadībā un nosauca par godu ekspedīcijas kuģa Français vecākajam inženierim E. Gudjē (E. Goudier).
No 1911. līdz 1931. gadam saliņu kā bāzi izmantoja vaļu mednieki. 1944. gada 11. februārī britu militārās operācijas “Tabarin” ietvaros bijušās vaļu mednieku stacijas vietā tika izveidota militārā atbalsta bāze ienaidnieka pārvietošanās novērošanai Bāze A (vēlāk Portlokruā). Pēc kara tā tika nodota Folklenda Salu Teritoriju dienestam un ar pārtraukumiem darbojās līdz 1962. gadam. 1996. gadā stacija tika atjaunota un kopš tā laika ir viens no populārākajiem tūristu galamērķiem Antarktīdā.
Saliņu pirmā nokartēja Francijas Antarktiskā ekspedīcija (1903—1905) Žana Batista Šarko vadībā un nosauca par godu ekspedīcijas kuģa Français vecākajam inženierim E. Gudjē (E. Goudier).
No 1911. līdz 1931. gadam saliņu kā bāzi izmantoja vaļu mednieki. 1944. gada 11. februārī britu militārās operācijas “Tabarin” ietvaros bijušās vaļu mednieku stacijas vietā tika izveidota militārā atbalsta bāze ienaidnieka pārvietošanās novērošanai Bāze A (vēlāk Portlokruā). Pēc kara tā tika nodota Folklenda Salu Teritoriju dienestam un ar pārtraukumiem darbojās līdz 1962. gadam. 1996. gadā stacija tika atjaunota un kopš tā laika ir viens no populārākajiem tūristu galamērķiem Antarktīdā.
Ģeogrāfiskā karte - Gudjē sala (Goudier, islote)
Ģeogrāfiskā karte
Zeme (teritorija) - Antarktīda
Antarktīda (no el, antarktikos — ‘pretējs Arktikai’) ir kontinents, kas ieskauj Zemes Dienvidpolu, un atrodas Antarktikā. To visapkārt apskalo Dienvidu okeāns. Antarktīda, kuras platība ir 13 980 000 km², ir piektais lielākais kontinents; par Antarktīdu mazāka ir vienīgi Austrālija. No pasaules daļām mazāka par Antarktīdu ir arī Eiropa. No šīs teritorijas aptuveni 98% klāj ledus sega, kuras vidējais biezums ir 1,6 kilometri. Tas ir lielākais tuksnesis pasaulē, tādēļ arī dzīvnieku un augu daudzveidība ir ierobežota. Tomēr okeānos, kas apskalo Antarktīdu, ir ļoti plaša dzīvas dabas daudzveidība. Vidēji ņemot, Antarktīda ir visaukstākais, vissausākais un visvējainākais kontinents, kā arī ar vislielāko vidējo augstumu virs jūras līmeņa.
Antarktīdas tuvumā cilvēki pirmo reizi nokļuva tikai ap 1820. gadu. Tas ir izskaidrojams ar skarbajiem laika apstākļiem, kā arī tas, ka ledainās un vētrainās jūras ap Antarktīdu bija nepārvarams šķērslis. Līdz 1950. gadam joprojām vairāk nekā puse no kontinenta nebija izpētīta. Mūsdienās lidaparāti un traktori ļauj nokļūt cilvēkiem jebkurā Antarktīdas nostūrī. Arī satelītuzņēmumi atvieglina Antarktīdas izpētes procesu. Tomēr zinātnieki ir atzinuši, ka Antarktīdā joprojām ir daudz dažādu lietu un vietu, kuras nav vēl pietiekoši izpētītas.
Antarktīdas tuvumā cilvēki pirmo reizi nokļuva tikai ap 1820. gadu. Tas ir izskaidrojams ar skarbajiem laika apstākļiem, kā arī tas, ka ledainās un vētrainās jūras ap Antarktīdu bija nepārvarams šķērslis. Līdz 1950. gadam joprojām vairāk nekā puse no kontinenta nebija izpētīta. Mūsdienās lidaparāti un traktori ļauj nokļūt cilvēkiem jebkurā Antarktīdas nostūrī. Arī satelītuzņēmumi atvieglina Antarktīdas izpētes procesu. Tomēr zinātnieki ir atzinuši, ka Antarktīdā joprojām ir daudz dažādu lietu un vietu, kuras nav vēl pietiekoši izpētītas.