Gudžarāta (State of Gujarāt)
 |
Gudžarāta atrodas Indostānas ziemeļrietumos. Štats ziemeļrietumos robežojas ar Pakistānu, ziemeļos un ziemeļaustrumos ar Rādžastānu, austrumos ar Madhju Pradēšu, bet dienvidaustrumos ar Mahārāštru. Dienvidaustrumos štats robežojas arī ar Indijas apvienotajām teritorijām Dādru un Nagarhaveli un Damānu un Diu. Dienvidos un rietumos štatu apskalo Arābijas jūra. Krasta līnijas gatums ir aptuveni 1600 km. Liela daļa no štata atrodas Kāthiāvāras pussalā. Lielas un nozīmīgas upes, kas plūst caur štatu, ir Narmada, Tāpi un Sābarmatī.
Pēc Kepena klimata klasifikācijas lielākajā daļā no Gudžarātas štata valda karsts pustuksneša klimats (BSh). Štata ziemeļrietumos pie robežas ar Pakistānu valda karsts tuksneša klimats (BWh). Pēc 2011. gada datiem 9,7 % no štata teritorijas klāj meži. Divus gadus iepriekš, 2009. gadā, bija 7,46 % no štata teritorijas. Lielākie mežu masīvi atrodas Dangas apgabalā.
Gudžarātā atrodas 4 nacionālie parki. Gīra nacionālajā parkā dzīvo pēdējās savvaļā dzīvojošās Āzijas lauvas. Pārējie trīs nacionālie parki ir Vansdas nacionālais parks, Velavadaras nacionālais parks un Kačhas līča jūras nacionālais parks. Ir arī vairāki dabas rezervāti.
Ģeogrāfiskā karte - Gudžarāta (State of Gujarāt)
Ģeogrāfiskā karte
Zeme (teritorija) - Indija
 |
 |
| Indijas karogs | |
Indijas subkontinenta ilgstošajā vēsturē ir veidojušās tā materiālās un kultūras bagātības, tajā ir mājvieta Indas ielejas civilizācijai, to ir šķērsojuši vēsturiskie tirdzniecības ceļi un te ir bijušas lielas impērijas. Šeit ir radušās četras no pasaules pamata reliģijām — hinduisms, budisms, džainisms un sikhisms. Mūsu ēras pirmajā tūkstošgadē, izplatoties zoroastrismam, jūdaismam, kristietībai un islāmam, izveidojās reģiona atšķirīgā kultūra. No 18. gadsimta sākuma Britu Austrumindijas kompānijas pakāpeniski anektēja Indiju, bet no 19. gadsimta vidus to kolonizēja Apvienotā Karaliste. Indija par neatkarīgu valsti kļuva 1947. gadā pēc Britu Indijas sabrukuma plašas nevardarbīgas pretošanās rezultātā.
Valūta / Valoda
| ISO | Valūta | Simbols | Zīmīgie cipari |
|---|---|---|---|
| INR | Indijas rūpija (Indian rupee) | ₹ | 2 |
| ISO | Valoda |
|---|---|
| EN | Angļu valoda (English language) |
| AS | Asamiešu valoda (Assamese language) |
| BN | Bengāļu valoda (Bengali language) |
| BH | Bihāri valodas (Bihari languages) |
| GU | Gudžaratu valoda (Gujarati language) |
| HI | Hindi (Hindi) |
| KN | Kannadu valoda (Kannada language) |
| ML | Malajālama (Malayalam language) |
| MR | Marathu valoda (Marathi language) |
| OR | Oriju valoda (Oriya language) |
| PA | Pandžabu valoda (Panjabi language) |
| TA | Tamilu valoda (Tamil language) |
| TE | Telugu valoda (Telugu language) |
| UR | Urdu (Urdu) |