Hamburga (Free and Hanseatic City of Hamburg)
Ziemeļos Hamburgas federālā zeme robežojas ar Šlēsvigas-Holšteinas federālo zemi, bet dienvidos ar Lejassaksijas federālo zemi. Hamburgas federālā zeme ir otrā mazākā Vācijas federālā zeme pēc platības.
Hamburga ir nozīmīgs Vācijas transporta mezgls. Hamburgas osta ir Vācijas lielākā osta pēc pārkrauto kravu daudzuma, otrā lielākā osta Eiropā aiz Roterdamas ostas un piecpadsmitā noslogotākā osta pasaulē. Hamburgas osta ir viena no populārākajām kruīza kuģu piestātnēm Eiropā. Hamburga ir bijusi nopietns finanšu centrs gadsimtiem ilgi. Hamburgā atrodas Berenbergas banka, kas ir otrā vecākā banka pasaulē un ir dibināta 1590. gadā. Tā ir arī nozīmīgs industrijas un mediju centrs.
Hamburga ir arī nozīmīgs tūrisma galamērķis gan Vācijas iedzīvotājiem, gan tūristiem no citām valstīm. 2015. gadā tā tika atzīta par sešpadsmito labāko pilsētu pasaulē pēc dzīves apstākļiem. Tā ir Johannesa Brāmsa dzimtā pilsēta.
Hamburga radās 9. gadsimta sākumā, bet 834. gadā šeit tika nodibināta bīskapija, un tās pirmais bīskaps Ansgars tiek godināts par Ziemeļvalstu apustuli. Tomēr 845. gadā vikingu kuģu flote uzbrūk pilsētai un to noposta. Divus gadus pēc tam tiek nodibināta kopēja Hamburgas-Brēmenes bīskapija, bet kad 1030. gadā, 1066. gadā un 1072. gadā obodrīti uzbrūk pilsētai, bīskapija tiek pārcelta uz Brēmeni.
1241. gadā Hamburga kopā ar Lībeku nodibina savienību, ko uzskata par Hanzas sākumu.
1520. gados Hamburga pāriet protestantismā, un uzņem daudz bēgļu no Nīderlandes un Francijas. 1768. gadā, kad pilsēta atrodas Dānijas pakļautībā, tai tiek piešķirts Impērijas brīvpilsētas statuss.
Ļoti strauji Hamburga attīstās 19. gadsimta beigās, kad iedzīvotāju skaits četrkāršojas. Otrā pasaules kara laikā Hamburga tiek ļoti stipri nopostīta, pēc dažu pētnieku domām civiliedzīvotāju upuru skaits no sabiedroto aviācijas uzlidojumiem ir lielāks, kā Drēzdenes bombardēšanā.
Ģeogrāfiskā karte - Hamburga (Free and Hanseatic City of Hamburg)
Ģeogrāfiskā karte
Zeme (teritorija) - Vācija
Vācijas karogs |
Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro.
Valūta / Valoda
ISO | Valūta | Simbols | Zīmīgie cipari |
---|---|---|---|
EUR | Eiro (Euro) | € | 2 |
ISO | Valoda |
---|---|
DE | Vācu valoda (German language) |