Ģeogrāfiskā karte - Harkivas apgabals (Kharkivska Oblast)

Harkivas apgabals (Kharkivska Oblast)
Harkivas apgabals (uk) ir viens no Ukrainas apgabaliem. Tas robežojas ar Sumu apgabalu ziemeļrietumos, Poltavas apgabalu rietumos, Dņipropetrovskas apgabalu dienvidrietumos, Doneckas apgabalu dienvidaustrumos un Luhanskas apgabalu austrumos, kā arī ar Krievijas Belgorodas apgabalu ziemeļos.

Tagadējā Harkivas apgabala teritoriju līdz 13. gadsimtam apdzīvoja neatkarīgas stepju tautas (avāri, pečeņegi, bulgāri, maģāri, polovcieši), kas 9. gadsimtā atradās Hazāru kaganāta pakļautībā. Vēlāk šeit atradās polovciešu (kumānu) hana Šarukana (Шарукань) galvaspilsēta, kurai 1116. gadā uzbruka Kijevas lielkņazs Vladimirs Vsevolodovičs (Monomahs). 1185. gadā polovciešu hans Končaks šeit sakāva Novgorodas-Severskas kņaza Igora Svjatoslaviča vadīto senkrievu kņazu karaspēku, par ko vēlāk sacerēta "Teika par Igora karagaitu".

1223. gadā Kaujā pie Kalkas upes Mongoļu impērijas karaspēks sakāva apvienoto polovciešu un Kijevas Krievzemes karaspēku un pēc 1240. gada šīs apgabals nokļuva Zelta Ordas pārvaldībā. Zelta Ordas sabrukuma periodā ap 1449. gadu šeit dzīvojošās stepju klejotāju ciltis atzina Krimas hanu virsvadību. Vēlāk šajā apgabalā no Maskavijas, Lietuvas dižkunigaitijas, vēlāk Polijas-Lietuvas kopvalsts ieceļoja kazaki, kas izveidoja robežzonu ar Krimas hana kontrolētajām zemēm.

Bohdana Hmeļnicka vadītās sacelšanās laikā šajā apgabalā ieradās Polijai-Lietuvai nepakļāvīgie kazaki, kas 1654. gadā nodibināja Harkivas slobodu. 17.-18. gadsimtā te pastāvēja kazaku autonomija, ko dēvēja par Slobodas Ukrainu, ko 1765. gadā pievienoja Krievijas impērijai kā Slobodas Ukrainas guberņu (Слободско-Украинская губерния), ko 1835. gadā pārdēvēja par Harkivas guberņu.

Pirmā pasaules kara laikā 1918. gada aprīlī Harkivas guberņu okupēja Vācijas impērijas karaspēks, pēc Vācijas 1918. gada Novembra revolūcijas vācu karaspēks to atstāja, varu pārņēma Ukrainas Tautas Republikas valdība, tad 1919. gada janvārī boļševiki pasludināja Ukrainas PSR izveidošanu ar Harkivu kā tās galvaspilsētu. Krievijas pilsoņu kara laikā 1919. gada jūnijā guberņu ieņēma Dienvidkrievijas bruņotie spēki, bet decembrī Sarkanās armija. 1934. gadā UPSR galvaspilsētu pārcēla uz Kijivu. 1932. gadā izveidoja Harkivas apgabalu, no tā 1937. gadā atdalīja Poltavas apgabala, 1939. gadā Sumu apgabala zemes.

Otrā pasaules kara laikā Harkivas apgabalā norisinājās vairākas lielas kaujas, kurās Vērmahts sakāva Sarkano armiju. Īpaši smaga bija Otrā Harkivas kauja 1942. gada maijā un Trešā Harkivas kauja 1943. gada februārī, kurās gāja bojā vai nokļuva gūstā vairāki simti tūkstošu Sarkanās armijas karavīru.

1991. gadā apgabalu iekļāva Ukrainas Republikas sastāvā. Krievijas 2022. gada iebrukuma laikā Krievijas karaspēks okupēja apgabala ziemeļu un austrumu daļas, bet nespēja iekarot Harkivas pilsētu, bet septembra pretuzbrukumā Ukrainas armija atbrīvoja gandrīz visu Harkivas apgabalu.

 
Ģeogrāfiskā karte - Harkivas apgabals (Kharkivska Oblast)
Zeme (teritorija) - Ukraina
Ukrainas karogs
Ukraina (uk [ukrɑˈjinɑ]) ir valsts Eiropas austrumos. Ziemeļos tā robežojas ar Baltkrieviju, austrumos — ar Krievijas Federāciju, rietumos — ar Poliju, Slovākiju, Ungāriju, Rumāniju un Moldovu, bet no dienvidiem to apskalo Melnā jūra. Pēc platības lielākā valsts Eiropā (neskaitot Krievijas Federāciju un Turciju, kuru teritorijas ir gan Eiropā, gan Āzijā).

Tās platība ir 603,7 tūkstoši km2, garums no ziemeļiem uz dienvidiem ir 893 km, no rietumiem uz austrumiem — 1316 km. Kopīgais sauszemes robežas garums ir 6500 km, jūras — 1050 km. Iedzīvotāju skaits 2013. gadā sasniedza 45,5 miljonus cilvēku. Kopš 2017. gada Dziļās un Aptverošās brīvās tirdzniecības zonas dalībvalsts.
Ģeogrāfiskā karte - UkrainaUkraine_regions_map.png
Ukraine_regions_map....
2600x1764
freemapviewer.org
Ģeogrāfiskā karte - Ukrainaukraine_adm93.jpg
ukraine_adm93.jpg
1000x1045
freemapviewer.org
Ģeogrāfiskā karte - Ukraina1546px-Ukraine_location_map.svg.png
1546px-Ukraine_locat...
1546x1038
freemapviewer.org
Ģeogrāfiskā karte - Ukrainaukraine_pol_1991.jpg
ukraine_pol_1991.jpg
1034x1080
freemapviewer.org
Ģeogrāfiskā karte - Ukraina2000px-Map_of_Ukraine_en.svg.png
2000px-Map_of_Ukrain...
2000x1488
freemapviewer.org
Valūta / Valoda  
ISO Valūta Simbols Zīmīgie cipari
UAH Ukrainas grivna (Ukrainian hryvnia) â‚´ 2
ISO Valoda
RU Krievu valoda (Russian language)
PL Poļu valoda (Polish language)
UK Ukraiņu valoda (Ukrainian language)
HU Ungāru valoda (Hungarian language)
Apkaime (pilsēta) - Zeme (teritorija)  
  •  Baltkrievija 
  •  Krievija 
  •  Moldova 
  •  Polija 
  •  Rumānija 
  •  Slovākija 
  •  Ungārija