Ģeogrāfiskā karte - Karačaja-Čerkesija (Karachayevo-Cherkesiya)

Karačaja-Čerkesija (Karachayevo-Cherkesiya)
Karačaja-Čerkesija ir viena no Krievijas Federācijas republikām Ziemeļkaukāzā. Tā robežojas ar Krasnodaras novadu ziemeļrietumos, Stavropoles novadu ziemeļaustrumos, Kabardu-Balkāriju dienvidaustrumos, kā arī Gruziju dienvidrietumos.

Karačajiešu un čerkesu priekšteču apdzīvoto teritoriju pakļāva Zelta Orda (1242-1295), pēc tam Gruzija (1295-1505), Persija (1502-1516) un Osmaņu impērija (1516-1557).

Pēc Krievu-turku kara (1828—1829) un Adrianopoles līguma 1829. gadā Čerkesiju inkorporēja Krievijas Impērijas sastāvā. Pēc 1860. gada teritoriālās reformas Čerkesijas teritorija ietilpa Kubaņas apgabalā. Krievijas imperators kopš 19. gadsimta otrās puses tika titulāri dēvēts arī par Kabardas zemes pavēlnieku un valdnieku, Čerkesu un Kalnu kņazu un pārējo mantoto valdnieku un īpašnieku. Krievijas pilsoņu kara laikā 1918. gada maijā šajā teritorijā tika pasludināta Ziemeļkaukāza Kalniešu Savienības Republika, 1918. gada jūlijā Ziemeļkaukāza Padomju republika, 1919. gada septembrī Ziemeļkaukāza Emirāts.

1920. gada 17. novembrī Vladikaukāzā pasludināja Kalniešu APSR dibināšanu, kuras sastāvā bija septiņi nacionālie apvidi (Balkāru, Čečenu, Kabardiešu, Karačaju, Nazraņas (ingušu) un Vladikaukāzas (osetīnu), kā arī Sunžas kazaku apvidus). 1922. gada 12. janvārī no Kalniešu APSR izdalīja Karačajiešu-Čerkesu autonomo apgabalu Krievijas PFSR sastāvā. 1926. gada 26. aprīlī to sadalīja Karačajiešu autonomajā apgabalā un Čerkesu nacionālajā apvidū, ko 1928. gada 30. aprīlī pārdēvēja par Čerkesu autonomo apgabalu.

Otrā pasaules kara laikā 1943. gadā, kad visus karačajiešus apvainoja sadarbībā ar Vāciju un deportēja uz Kazahstānu un Uzbekistānu, Karačajiešu autonomais apgabals tika likvidēts, pēc destaļinizācijas 1957. gadā atkal atjaunoja Karačajiešu-Čerkesu autonomo apgabalu. 1991. gada 3. jūlijā nodibināja Karačajiešu-Čerkesu APSR, ko 1992. gada 9. decembrī pārdēvēja par Karačajas-Čerkesijas Republiku.

 
Ģeogrāfiskā karte - Karačaja-Čerkesija (Karachayevo-Cherkesiya)
Ģeogrāfiskā karte
karachcherkes-1.jpg
3780x3373
map-site.narod.ru
North_Caucasus_regio...
3008x1731
wikitravel.org
2-adyg.gif
1669x1181
lingvarium.org
Relief_Map_of_Karach...
1200x1134
upload.wikimedia.org
Soviet_Caucasus_(New...
1200x946
img2.wikia.nocookie....
Caucasus-ethnic_tsje...
1088x864
upload.wikimedia.org
3966136_large.jpg
741x1200
cache.photosight.ru
Karachay_Cherkess03....
908x869
upload.wikimedia.org
Karachay_Cherkess03....
908x869
img.readtiger.com
karachay-cherkessia-...
900x686
russiatrek.org
karachay-cherkessia-...
900x686
russiatrek.org
karachay-cherkessia-...
900x686
russiatrek.org
karachay-cherkessia-...
900x686
russiatrek.org
karachay-cherkessia-...
900x686
russiatrek.org
karachay-cherkessia-...
900x686
russiatrek.org
blank-simple-map-of-...
850x686
maps.maphill.com
nargorno-karabakh-go...
960x606
nealrauhauser.files....
dsc03634_kuban_contr...
800x600
i1.trekearth.com
0_2283d_e8086f50_XL....
800x600
img-fotki.yandex.ru
dsc03642_towards_dau...
599x800
i1.trekearth.com
Zeme (teritorija) - Krievija
Krievijas karogs
Krievija (ru, izrunā: ) jeb Krievijas Federācija (ru, [rɐˈsʲijskəjə fʲɪdʲɪˈratsɨjə]) ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā. Tā ir pusprezidentāla federatīva republika, kuru veido 81 federālie subjekti. Tās platība ir 17 075 400 km2, un tā ir teritoriāli lielākā valsts pasaulē. Krievijas Federācija ir gandrīz divas reizes lielāka par Kanādu, kas ir otra lielākā valsts pasaulē. Pēc iedzīvotāju skaita Krievijas Federācija ir devītā lielākā valsts pasaulē, kas robežojas ar šādām valstīm (secībā no ziemeļrietumiem uz dienvidaustrumiem): Norvēģiju, Somiju, Igauniju, Latviju, Lietuvu, Poliju, Baltkrieviju, Ukrainu, Gruziju, Azerbaidžānu, Kazahstānu, Mongoliju, Ziemeļkoreju un Ķīnu. Tai ir jūras robeža arī ar Amerikas Savienotajām Valstīm un Japānu. No šīm valstīm Krievijas Federāciju atšķir attiecīgi Beringa šaurums un Laperūza šaurums.

80,9% no Krievijas Federācijas iedzīvotājiem ir krievi, tās valsts valoda ir krievu, lai gan dažos reģionos ir atzītas arī reģionālās valodas. 73,1% iedzīvotāju dzīvo pilsētās. Lielākā daļa iedzīvotāju (79,3%) dzīvo Eiropas daļā, bet atlikušie 20,7% iedzīvotāju — Āzijas pusē. Krievijas Federācijas galvaspilsēta ir Maskava, kas ir federālā pilsēta, otra federālā pilsēta ir Sanktpēterburga. Vēl 15 Krievijas pilsētās dzīvo vairāk nekā miljons iedzīvotāju.
Ģeogrāfiskā karte - KrievijaRussia_regions_map.png
Russia_regions_map.p...
3008x1728
freemapviewer.org
Ģeogrāfiskā karte - KrievijaUn-russia.png
Un-russia.png
3550x2648
freemapviewer.org
Ģeogrāfiskā karte - KrievijaRussian_Empire_Map_1912.jpg
Russian_Empire_Map_1...
8397x6048
freemapviewer.org
Ģeogrāfiskā karte - Krievija1296px-Russia_Rail_Map.svg.png
1296px-Russia_Rail_M...
1296x729
freemapviewer.org
Valūta / Valoda  
ISO Valūta Simbols Zīmīgie cipari
RUB Krievijas rublis (Russian ruble) ₽ 2
ISO Valoda
KV Komi valoda (Komi language)
RU Krievu valoda (Russian language)
TT Tatāru valoda (Tatar language)
CE Čečenu valoda (Chechen language)
CV Čuvašu valoda (Chuvash language)
Apkaime (pilsēta) - Zeme (teritorija)  
  •  Azerbaidžāna 
  •  Gruzija 
  •  Kazahstāna 
  •  Mongolija 
  •  Ziemeļkoreja 
  •  Ķīna 
  •  Baltkrievija 
  •  Igaunija 
  •  Latvija 
  •  Lietuvas Padomju Republika 
  •  Norvēģija 
  •  Polija 
  •  Somija 
  •  Ukraina