Lielpolijas vojevodiste (Greater Poland Voivodeship)
 |
 |
Vojevodiste iedalās 35 apriņķos (powiat) - no tiem 4 ir pilsētas ar apriņķa tiesībām (miasto na prawach powiatu) un 31 lauku apriņķis (powiat ziemski). Visā vojevodistē ir 226 gminas (gmina), kuru skaitā ietilpst 105 pilsētas.
Visi apriņķi nosaukti apriņķa centru vārdā, izņemot:
* Čarnkovas-Tšcjankas apriņķis - centrs Čarnkova
* Grodziskas apriņķis - centrs Grodziska Velkoposka
* Srodas apriņķis - centrs Sroda Velkopolska
Ģeogrāfiskā karte - Lielpolijas vojevodiste (Greater Poland Voivodeship)
Ģeogrāfiskā karte
Zeme (teritorija) - Polija
 |
 |
| Polijas karogs | |
Pirmo Polijas valsti izveidoja poļānu kņazs Meško, kurš 966. gadā pieņēma kristietību, viņa dēls Boļeslavs 1025. gadā kronēja sevi par Polijas karali. 1569. gadā Polijas karaliste apvienojās ar Lietuvas lielkņazisti un izveidoja Polijas-Lietuvas ūniju. Šī savienība izjuka 1795. gadā, un Polija tika sadalīta starp Krieviju, Prūsiju un Austriju. 1918. gadā pēc Pirmā pasaules kara Polija atguva neatkarību, bet to atkal zaudēja Otrajā pasaules karā, kad Poliju okupēja nacistiskā Vācija un Padomju Savienība. 1944. gadā Polijā tika atjaunota neatkarība, bet izveidotā Polijas Tautas Republika bija sociālistiska Padomju Savienības satelītvalsts, kurā valdīja komunistiskā partija. 1980. gadā Polijā aizsākās Austrumeiropas atbrīvošanās no komunistu varas un 1989. gadā šeit notika pirmās brīvās vēlēšanas pēckara gados, valsti neoficiāli sāka dēvēt par "Trešo Polijas Republiku".
Valūta / Valoda
| ISO | Valūta | Simbols | Zīmīgie cipari |
|---|---|---|---|
| PLN | Zlots (Polish złoty) | zÅ‚ | 2 |
| ISO | Valoda |
|---|---|
| PL | Poļu valoda (Polish language) |
